Jaundienvidvelsas štata bibliotēkas darbinieki atraduši sarakstu ar to ebreju vārdiem, ko vācu uzņēmējs paglāba no holokausta Otrā pasaules kara laikā. 13 sadzeltējušas lapas, kurās atrodams 801 uzvārds, izbira no austrāliešu rakstnieka Tomasa Kenilī manuskriptu kastēm. Saraksts atradās starp pētījuma piezīmēm un vācu avīžu izgriezumiem, atklāja bibliotēkas kuratore Olvena Praika.
 
Praika, kas uzskata "Šindlera sarakstu" par "vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem dokumentiem", bija ļoti pārsteigta, atrazdama to bibliotēkas kolekcijā. "Šis saraksts steidzīgi drukāts 1945. gada 18. aprīlī, Otrā pasaules kara noslēgumā, un tas paglāba 801 cilvēku no gāzes kamerām. Tā ir neiedomājami satraucoša vēstures liecība."
 
Viņa paskaidroja, ka Tomasam Kenilī šo dokumentu 1980. gadā iedeva viens no izglābtajiem ebrejiem Leopolds Pfeferbergs, aicinot rakstnieku uzrakstīt romānu par Šindlera sarakstu.
 
1908. gadā Austroungārijā dzimušais Šindlers Otrā pasaules kara laikā no deportācijas uz nāves nometnēm izglāba vairāk nekā tūkstoti Krakovas ebreju. Nereti izmantojot kukuļus, Šindlers pārliecināja nacistu varas iestādes, ka viņa rūpnīcā nodarbinātos ebrejus nevajag sūtīt uz nāves nometnēm, jo viņi ir noderīgi darbam. Viņš nomira 1974. gadā, taču sabiedrība par viņu uzzināja tikai pēc Kenelī romāna "Schindler`s Ark" un Stīvena Spīlberga godalgotās filmas "Schindler`s List" ("Šindlera sarakts") parādīšanās.
 
 
LETA AFP
Copyright © LETA