April, april! Joki no bibliotekāru ikdienas 

1. aprīļa noskaņās aicinājām Latvijas bibliotekārus iesūtīt jokus no savas profesionālās dzīves. Stāsti pierāda ne vien to, cik sirsnīgs ir bibliotekāra darbs, bet arī apliecina bibliotekāru spējas atrast “adatu siena kaudzē” un gandrīz vai telepātiski uzminēt meklētās grāmatas, pat ja nosaukums minēts pavisam cits! Iesakām šo apkopojumu noglabāt un izlasīt ikreiz, kad gribas izsmieties.

Bibliotekāri – detektīvi

😂 Skaidrīte Brūvere, Līvānu novada Centrālās bibliotēkas Rudzātu bibliotēka:
“Lasītājs meklēja grāmatu par basām kājām no rīta. Atradām.”

😂 Jolanta Bodniece, Inčukalna bibliotēka:
“Lasītājs jautāja grāmatu, kur maza auguma basketbolists ar vingrojumiem kļuva par 10 centimetriem garāks. Tiešām centos atrast, bet neizdevās.”

😂 Inga Bāliņa, Kārķu bibliotēka:
“Lasītājam vajag grāmatu “Sieviete džinsos”, Izrādās, ka meklētā grāmata ir Agates Nesaules romāns “Sieviete dzintarā”.”

😂 Skaidrīte Ceple, Latgales Centrālās bibliotēkas filiāle Ceriņu bibliotēka:
“Lasītāja vēlējās grāmatu, kur nosaukumā ir kaut kāda garša. Piedāvāju Bērziņa “Svina garšu”. Neesot tā. Izjautājot tālāk, izrādījās, ka nesen Daugavpilī rādīta filma. Nonācām pie rezultāta: Nora Ikstena “Mātes piens”. Ir gan garša!”

😂 Daina Brača, Mārupes novada bibliotēka:
“Lasītājs, ienākot bibliotēkā, sasveicinās un jautā: “Sakiet, lūdzu, vai bibliotēkā ir grāmata “Jauka diena pēc 200m”?” Sāku meklēt katalogā, nē, mums tādas nav, tad uzdevu jautājumu, kā grāmata izskatījās, kas bija uz vāka? Lasītājs sāk domāt un saka: “Bija bērni, laikam divi puikas, kaut kādi zaļumi, dzīvnieki. Ja pareizi atceros, vāks ir zils ar baltu.” Labi. Sapratu, ka uzdevums nav no vieglajiem, prasu: “Vai grāmata bija domāta jauniešiem, bērniem vai pieaugušajiem?” Izrādās, bērnu grāmata. Aizgāju līdz plauktam, atnesu visas zili baltās grāmatas, un abi kopā ar lasītāju atradām. Grāmata, kuru vajadzējam, bija “Lieliskā dzīve bez Zoom”.

😂 Linda Misiņa, Ziru bibliotēka:
“Lasītājs prasīja grāmatu “Savādie Jāņi”. Nedaudz padomājot sapratu, ka pareizais nosaukums būs “Dīvainais Līgovakars”, jo lasītājs ir Daces Judinas daiļrades cienītājs.”

😂 Aina Krieva, Latvijas Nacionālā bibliotēka:
“Lasītājs: “Man vajag tādu grāmatu, kur uz vāka Staļina tētiņš ar paceltu roku un uzraksts “Lai dzīvo Padomju Latvija!”.” (Tolaik vēl elektroniskā kataloga nebija, bet man, strādājot ar krājumu, tāda bilde bija palikusi prātā, un tiešām grāmatu atradu (autors A. Ceihners).”

😂 Ilmara Biteniece, Siguldas novada bibliotēka:

• “Lasītāja meklē grāmatu “Vecmāmiņas čebureki” (“Mana ome un vareņiki”).
• “Iedodiet man “Doriana Greja nokrāsas”!”
• “Lūdzu pagariniet grāmatu derīguma termiņu!”
• “Man, lūdzu, Latvijas modes!” – “Kuru gadu?” – “Vissenākās!” – “Par latviešu tautas tērpiem?” – “Jā!”
• “Vai jums ir Bailes?”
• “Man, lūdzu, Grēviņa “Pieauguša puikas dienasgrāmatu”.” Iedodu lasītājam Valda Grēviņa “Veca cilvēka dziesmas”. “Nē, tā nav tā! Autora tēvs pūta mežragu!” Tad man pielec – tas būs Valdis Klišāns! Jā, “Pieauguša puikas atmiņu klade”.
• “Vai jums ir “Kafijas nams?” (Šaha Tahira romāns “Kalifa nams. Gads Kasablankā.”).”

😂 Zane Jeske, Mazsalacas pilsētas bibliotēka:
“Lasītājs, ienācis bibliotēkā, jautā: “Vai jums ir grāmata, ar kuru var izārstēt maniakālo depresiju?”
Jautāju lasītājam: “Ko Jūs šoreiz gribēsiet lasīt?”
Viņš atbild: “Jūs jau pati labāk zināsiet.” Apmeklētājs vēlas lasīt žurnālu “Oklubs”. Sarunas gaitā noskaidrojas, ka tas ir žurnāls “OK”.”

😂 Inese Leimane, Alūksnes novada bibliotēka:
“Man, lūdzu, grāmatu “Migla”.”
Bibliotekāre padomā un jautā: “Varbūt jūs vēlaties grāmatu “Krēsla”?”
“Jā, jā, “Krēslu”!”

😂 Dzintra Savitska, Aglonas bibliotēka:
“Uz bibliotēku atnāca lasītājs, prasot “Vai jums ir tādas grāmatas?” un parādot piezīmju lapiņu, uz kuras bija pierakstīts: “Rainis J. Indulis Ārija.” Es paskatījos plauktā un teicu: “Induļa diemžēl nav.”
Lasītājs: “Nu ja nav Induļa, tad dodiet Āriju.”
Cits lasītājs atnāca un jautāja pēc grāmatas “Rainis un viņa draugi”. Kopīgi konstatējām, ka vajadzīga grāmata “Rainis un viņa brāļi”.”

😂 Inese Sīle, Jelgavas Mūzikas vidusskola:
“Tā kā strādāju mūzikas vidusskolas bibliotēkā, kuriozi saistīti tieši ar mūziku, komponistiem, skaņdarbu nosaukumiem. Visādi brīnumaini autori un vēl brīnumaināki to skaņdarbu nosaukumi. Un tas, ka prasa – man to balto grāmatu ar puisīti uz vāka vai to zaļo, nu, jūs jau zināt kuru. Nu to, ko es pirms mēneša ņēmu… Tā jau ir ikdiena. Tie ir neskaitāmi stāsti, bet viens, nu jau hrestomātisks, ar kuru padalos ir šāds: Tiek prasīts McDonald’s skaņdarbu krājums. Protams, tāda grāmata arī mums ir! Tikai… autors ir Mac Dowell. Tā ka tāda leģenda mums te klīst, ka bibliotekāre var atrast arī Makdonalda grāmatu.”

😂 Anonīma atbilde:
“Strādāju Mūzikas lasītavā ar nošizdevumiem un grāmatām par mūziku. Viena jauna studente jautā, vai mums ir pieejami latviešu komponistu pārpalikumi. Ar smaidu pārformulēju pieprasījumu… viņu interesēja latviešu komponistu pārlikumi (pārlikums ir kāda konkrēta darba aranžija citam instrumentu, vokālo balsu sastāvam, nekā orģināls to ir norādījis. Jo skaidrāks par skaidru, ka komponistu pārpalikumi ir pieejami kapos nevis krājumā – to es skaļi nepateicu, bet iekšēji varen nosmējos.).”

Lasītāji – bērni un jaunieši

😆Līga Bujane, Valmiera bibliotēka, Bērnu apkalpošanas nodaļa:
“Bērni ir jautājuši pēc grāmatas – “Spirītis”, kā izrādās Annas Brigaderes “Sprīdītis”! Grāmatu atradām. Vēl meklēta grāmata “Herbe ar lietotu cepuri”. Teicu, ka ir tikai “Herbe ar lielo cepuri”, jaunietis atbild: “Labi, ņemšu to.” Trīsgadīga meitenīte jautāja grāmatu par LAPAŠ. Kas ir lapaš? Tā ir LAPSA – bērnu valodā. Atradām.”

😆Biruta Čaunāne, Preiļu novada Stabulnieku bibliotēka:
“Atnāca sākumskolas meitēns uz bibliotēku un lūdza grāmatu “Ežuļa peldbikses”. Saku, ka mums tādas grāmatas gan nav, taču mums ir Māras Cielēnas “Ežuļa peldriņķis”. Tad meitēns iesaucās “Ā, jā, laikam tā arī teica skolotāja!” un abas sasmējāmies.”

Pārsla Bože, Zlēku bibliotēka:
“Lasītājs (4. klases skolēns): “Man vajag dzejolīšus.”
Bibliotekārs: “Kādu dzejolīti? Kā sauc dzejnieku?”
Lasītājs: “Nezinu, kāds ar bārdu.”
Bibliotekārs: “Vai Fricis Bārda?”
Lasītājs: “Laikam…”
Bibliotekārs atrod Friča Bārdas krājumu, rāda lasītājam: “Vai šos?”
Lasītājs: “Tādus nē, man vajag mazos dzejolīšus!”
Pēc garākas sarunas izrādījās, ka vajadzīgas tautasdziesmas par rudeni. Bet “kāds ar bārdu” ir Krišjānis Barons.“

😆Anonīma atbilde:
“Manā pieredzē bija tāds gadījums: atnāk uz bērnu nodaļu trīs skolnieces (11–12 gadus jaunas) un stāsta, ka skolotāja rādījusi jaunu grāmatu, kas ir par meitenēm, kuras nav vairs meitenes un kuras ir jau mirušas. Grāmata esot zilā krāsā – laikam. Saliku visas pazīmes kopā un rezultātā no plaukta izcēlu Elēnas Favilli “Vakara pasaciņas dumpīgām meitenēm”. Meiteņu prieks bija liels, jo biju trāpījusi desmitniekā.”

😆Baiba Jeske, Auces pilsētas bibliotēkas bērnu nodaļa:
“Tika meklēts Ojāra Vācieša “Laimīgais Pinks’”. Kopīgiem spēkiem izlobījām, ka bija vajadzīga Oskara Vailda pasaka “Laimīgais princis”.”

😆Zane Cīrule, Baložu pilsētas bibliotēka:
“Daži jautājumi par grāmatām: “Vai jums ir grāmata par Tilli un suņuburkšķi?”, “Kā es varu saņemt grēka dienasgrāmatu?” (domāts – Gregs), “Kur ir tā grāmata par zagļu meiteni?” (Ronja – laupītāja meita).”

😆Elīna Nagliša, Mežotnes pagasta Mežotnes bibliotēka:
“Brāļa meita (5 gadi) pie manis bibliotēkā izvēlas sev grāmatiņas, pēc tam viņa man paziņo, ka arī mammai vajagot grāmatu – par Aptamil (nesen pasaulē bij nācis viņas mazais brālītis). Eju pie plaukta, mēģinu kaut ko sameklēt par zīdaiņu barošanu, bet neko prātīgu neatrodu. Bērnam skaidroju, ka man tomēr tādas grāmatas nav, bet dabūšu to no citas bibliotēkas. Vakarā zvana mans brālis un prasa, kādu grāmatu viņa meita man ir prasījusi? Es viņam visu izstāstu, un beigās izrādījās, ka bija nepieciešama Noras Ikstenas grāmata “Mātes piens”.”

😆Skaidrīte Trafimova, Vārkavas bibliotēka:
“Tas ir diezgan sens stāsts, no tā laika, kad bibliotēkā vēl nebija nedz datoru, nedz interneta un pagastā vēl bija pamatskola. Atnāca uz bibliotēku 8. klases skolēns un palūdza sameklēt viņam grāmatu par Čingizhanu. Tikko biju sākusi strādāt bibliotēkā, krājumu vēl nepārzināju, tāpēc sākās meklēšanas darbi. Kārtīgi izpētījusi kartīšu katalogu un grāmatu plauktus, secināju, ka bibliotēkā par 12.–13. gadsimta mongoļu karavadoni Čingizhanu nekas nav atrodams. Biju satraukusies ne pa jokam – skolēnam vajadzīga grāmata, bet bibliotēkā nav! Nevarēju tā vienkārši pateikt, ka nav un viss. Jau sākotnēji aizdomīgi likās tas, ka neviens no klases biedriem šādu grāmatu bibliotēkā nemeklēja, tāpēc turpināju ar izmeklēšanu. Pēc saziņas ar skolotāju viss noskaidrojās – skolēnam bija nepieciešama kāda no kirgīzu rakstnieka Čingiza Aitmatova grāmatām! Kā akmens no sirds novēlās! Grāmata tika atrasta un nonāca neuzmanīgā lasītāja rokās.”

😆Anonīma atbilde:
“Jaunieši ir uzaicināti piedalīties orientēšanās pasākumā bibliotēkā, kur viens no uzdevumiem ir atrast e-grāmatu lasītājā parādīto grāmatu. Attēlotā grāmata ir Viktora Igo “Nožēlojamie”, angļu valodā – Victor Hugo “Les Misérables”. Pie bibliotekāres pienāk jaunieši un jautā: “Kur jums stāv Viktora Hugo grāmatas?” Bibliotekāre apmulsusi domā, kas tas par autoru, taču pēc neilga brītiņa saprot par ko ir runa un saprot, ka jāmeklē Viktora Igo grāmata. Beigās jaunieši veiksmīgi pabeidza orientēšanās spēli.”

😆Anonīma atbilde:
“Atnāk uz bibliotēku 11. klases skolēns: “Skolotāja lūdza izņemt grāmatu literatūras stundai.”
Bibliotekārs: “Kādu grāmatu?”
Skolēns: “Tādu plānu, uz vāka kvadrātiņi, zils ar baltu.”
Sapratu, ka tā ir literāro pasaku izlase, jo līdzīgu grāmatu ar Kārļa Skalbes pasakām ņēma citi klasesbiedri. Gadās arī tā :)”

😆Evita Arule, Balvu Centrālā bibliotēka:
“Divas 2. klases meitenes pirmo reizi apmeklē bibliotēku. Vispirms izrādu telpas, pastāstu, kā šeit var lietderīgi pavadīt laiku. Abas meitenes izvēlas darboties pie datora, pēc piecām minūtēm abas pienāk pie manis un jautā: “Vai jūs esat UZKLAUSĪTĀJA?” Mēģināju noskaidrot, ko viņas ar šo vārdu bija domājušas. Meiteņu atbilde pilnīgi pārsteidza: “Nu, kad mēs atnācām, jūs teicāt, kā es jums varu palīdzēt!” Pēc ilgākas sarunas noskaidroju, ka pēc manas piedāvātās palīdzības viņas secināja, ka esmu psiholoģe!:) Bibliotekāri ir arī UZKLAUSĪTĀJI!”

😆Iveta Jančevska, Valmieras 5. vidusskola:
“Situācija skolas bibliotēkā. 4. klases skolēns vaicā bibliotekārei: “Vai Jums ir apakšbikses?” Ar to domādams grāmatas no sērijas “Kapteinis Apkašbiksis”.”

😆Vineta Meistere, Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola:
“Reiz skolēns nāca un jautāja pēc grāmatas, kurai, protams, aizmirsis nosaukumu. Mēģināja atcerēties un teica, ka skolotāja minējusi nosaukumu par kaut kādiem večiem jūrā. Kaut kā ļoti ātri iedomājos par Alberta Bela grāmatu “Cilvēki laivās”. Uzminēju.”

😆Kristīne Lejiņa, Rīgas 84. vidusskola:
“Vairāki skolēni jautā, ka vajagot Čakstes “Mūžības skartos”. Kopīgi meklējot atradām Aleksandra Čaka grāmatu.”

😆Anonīma atbilde:
“Tas notika, kad kā bibliotekāre strādāju pirmo gadu. Pirmās klases meitenīte vēlējās paņemt grāmatu, kuru sarakstījis Jānis. Apjuku. Mēģināju uzdot uzvedinošus jautājumus. Kad noskaidrojām, ka Jānis ir sarakstījis dzejoļus, tad kļuva skaidrs, ka tas ir Rainis.”

😆Lita Vēkause, Bunkas pagasta Krotes bibliotēka:
“Tas bija tajā gadā, kad Bērnu žūrijas kolekcijā bija Luīzes Pastores grāmata “Maskačkas stāsts”. Lauku bērniem visbiežāk Maskačkas vārds neko neizsaka. Un tā atnāk meitene un saka, ka viņa izlasījusi gandrīz visas grāmatas savai vecumgrupai, vēl tikai atlicis izlasīt Mačkas stāstu…”

😆Anonīma atbilde:
“Tiek prasīts Bums grāmata Rāmis. Vajadzēja Alberta Bela grāmatu “Būris”.”

😆Marina Rumjanceva, Daugavpils Valsts ģimnāzijas bibliotēka:
“Labdien! Jums ir pazudušais dēls?” Pauze… “Ja tu meklē Rūdolfa Blaumaņa lugu “Pazudušais dēls”, tad – jā, cita gan mums nav.”

😆Vija Logina, Rēzeknes Bērnu bibliotēka:
Skolniece: “Palīdziet, lūdzu! Nevaru atrast…”
Bibliotekāre: “Ko tu meklē?”
Skolniece: “Pazudušo dēlu.”

😆Tatjana Zahare, Latgales Centrālās bibliotēkas filiāle Jaunbūves bibliotēka:
“Palīdziet man atrast grāmatu no saraksta!”
“Kuru Jūs gribat?”
“Andersena pasakas.”
Bibliotekāre izsniedz grāmatu, bet bērns turpina jautāt.
“Bet kur pasaka par Donaldu Daku?”
““Donalds Daks” – tā nav grāmata, bet žurnāls.”
“Nē, man vajag Andersena pasaku “Donald Daks”!”
Pēkšņi bibliotekāre saprot: “Iespējams tev vajadzīga pasaka “Neglītais pīlēns”!”

“Lūdzu, dodiet man grāmatu!
“Kādu?”
“Neatceros nosaukumu un autoru, bet uz vāka bija suns, vectēvs un māja! (Andra Neiburga “Stāsts par Tilli un Suņu vīru”)

“Dodiet man Danti!”
“Jums vajag informāciju par “Dievišķo komēdiju”, par tās autoru vai pašu darbu?”
“Es nezinu, man vajag par elli!”

“Dodiet ātrāk man grāmatu!”
“Tu steidzies?”
“Nē, vienkārši, kad atnāku uz bibliotēku un redzu tik daudz grāmatu, man paliek slikti!”

😆Inga Jurgeviča, Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiāle – bērnu bibliotēka “Vecliepājas rūķis”:
“Grāmata ar krāsainajām lappusēm (Imanta Ziedoņa “Krāsainās pasakas”); Mirdzas Ķempes “Manufaktūras” (“Miniatūras”); Čaka Norisa grāmatu (Aleksandra Čaka grāmatu).”

Brieži, lāči, cūkas, kazas…

🐖Sandra Kazimiraite-Eglīte, Dobeles novada Aizstrautnieku:
“Atnāk sieviete uz bibliotēku un skaidrā latviešu valodā man saka: “Dodiet man literatūru par MIEŽU cūkām!” Viņas meitai esot jāraksta projekts. Mirklis apmulsuma, tad es saku, ka literatūra ir par mājas un meža cūkām, viņa priecīga: “Es jau zināju, ka jūs palīdzēsiet, dodiet man visu par tām miežu cūkām!” Tikai vēlāk es uzzināju,ka viņa pēc tautības ir baltkrieviete, vīrs – latvietis – kārtīgi iemācījis valodu, bet MIEŽU cūkas palikušas…”

🐐 Mārīte Boša, Vecumnieku bibliotēka:
“Bibliotekāres darbā ir pieredzēts, ka grāmatu sabojā mazākā māsa vai brālis, varbūt suņuks saplēš… Kāda lasītāja stipri kavēja grāmatas atdošanas termiņu. Bibliotekāre kļuva neatlaidīga, un lūdza grāmatu atdot. Tad lasītāja pašpārliecināti atbildēja, ka grāmatu nevar atdot, jo to apēda kaza.”

🐻 Lana Volante, Dobeles novada Centrālā bibliotēka:
“Pirms vairākiem gadiem kādai no bibliotekārēm zvanīja kāds no apmeklētājiem un lūdza sagatavot informāciju par brūno lāci. Tā nu viņa meklēja visos pieejamajos avotos un sagatavoja krietni biezu mapi par brūno lāci. Ierodoties pakaļ sagatavotajai informācijai, cilvēks bija apjucis, kāpēc viņam tiek sniegta mape ar rakstiem par lāčiem, jo izrādījās, ka viss darbs vējā – cilvēkam bijusi nepieciešama informācija par Bruno Lāci.”

🐎 Linda Braže, RTU Zinātniskā bibliotēka:
“Lasītāja grāmatu aprakstīja apmēram šādi: “Es nezinu, kā tur bija tas nosaukums… kaut kas laikam tā kā par zirgiem… vai varbūt auzām…” Neatceros, kā sapratu pareizo virzienu. Nojautu laikam tāpēc, ka grāmata bija iznākusi ne pārāk sen. Grāmatas nosaukums bija “Apseglot pārmaiņu vējus”.”

🦌 Anonīma atbilde:
“Lasītājs meklēja grāmatu par purva briedi. Beigās gan izrādījās, ka nepieciešama Rūdolfa Blaumaņa “Purva bridējs”.”

Pikantāki joki!

🤭Baiba Lisa, Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka:
“Darbs bibliotēkā nav garlaicīgs! Kungs (~90 gadi) ar kundzi bibliotēkā:
“Es, lūdzu, gribētu grāmatu “Ko stāsta Kamasutra”.
“Kamasutra?!”
“Jā!”
Tiek pienestas vairākas biezas grāmatas ar košiem un informatīviem attēliem par konkrēto tēmu. Kundze nosarkusi pagriežas un iziet ārā. Kungs nesteidzīgi aplūko visas grāmatas, izšķirsta un apskata attēlus.
“Man par to darīšanu laikam mazāk… Es vairāk no filozofiskās puses domāju.” Piedāvājam Freida grāmatu “Seksuālā dzīve”. Tā tiek atzīta par labu esam un paņemta uz mājām. Pēc nedēļas kungs nāk atkal un stāsta: “Es laikam toreiz ne tā pateicu. Man vajag grāmatu “Tā runāja Zaratustra”.”

🤭Gita Paidere, Balvu Centrālā bibliotēka:
“Uz pieaugušo abonementu atnāca kundzīte cienījamos gados un prasīja grāmatu, kuras autore esot Greja, un grāmatas nosaukumu īsti neatceroties, bet kaut kas ar krāsām. BIS Alise katalogā atradu “Greja, Dženifera”, bet viņas grāmatas ir domātas bērniem un stāsta par kaķa Stiķa piedzīvojumiem. Kundzīte paskaidro, ka tā literatūra esot domāta pieaugušajiem. Secinām, ka varbūt autors ir Grejs, nevis Greja, sāku meklēt. Atrodu “Grejs, Džons”, “Grejs, Džeikobs” un “Grejs, Kess”, bet tie arī nav īstie, jo pirmais raksta psiholoģiska satura literatūru un pārējie – atkal bērniem. Kundzīte jau saskumst. Es jautāju, par ko īsti ir tas romāns, varbūt ko līdzīgu varu piedāvāt tikai cita autora izpildījumā? Vārds pa vārdam, un mēs tiekam pie skaidrības. Šis esot romāns par seksu… Izrādās, ka kundzītei vajadzēja E. L. Džeimsas “Greja piecdesmit nokrāsas”.”

🤭Iveta Buņķe, Ipiķu pagasta bibliotēka:
“Rūjienā lasītāja interesējās par Keitas Listeres grāmatu “Priekameitas, bārdāmas un naktstauriņi”. Kolēģes no Rūjienas zvana un lūdz paskatīties un nogādāt šo grāmatu pilsētas bibliotēkā. Viņas Alisē redzējušas, ka Ipiķu bibliotēkā šī grāmata ir, bet tajā brīdī grāmata atradās pie lasītājas. Tiklīdz grāmatu atgrieza, kopējā čatā ierakstīju: “Priekameitas Ipiķos pieejamas. Vai vēl ir interese.” Kolēģes, kas nebija informētas, nesapratnē prasīja, kas tās par priekameitām Ipiķos? Kopā pasmējāmies par radušos situāciju.”

🤭Jēkabpils pilsētas bibliotēkas kolektīvs:
“Pirms 30 vai pat vairāk gadiem kāds zolīds kungs ienāk bibliotēkā un lēnām, vērīgi pēta grāmatas plauktā. Kad saprotot, ka bez bibliotekāres palīdzības netiks galā, kautrīgi jautā: “Vai Jums ir grāmatas vīriešiem?”
Bibliotekāre, taktiska būdama, sameklē un piedāvā kungam Jāņa Zālīša grāmatu “Mīlestības vārdā”. Domājot, ka tā ir tā vīriešu tēmas grāmata. Kungs samulst un saka, ka nebūšot īstā. Turpinot uzdot jautājumus, kas tad tieši kungu interesē, izrādās, ka viņam vajag grāmatu, kurā būtu attēlots vai aprakstīts, kā sasiet kaklasaiti! Tik vienkārši!”

🤭Lilita Sauliša, Preiļu Galvenā bibliotēka:
“Lasītājs ienāk nozares literatūras abonementā, rādot mobilā telefona īsziņu bibliotekāram un saka: “Man vajadzīga šāda grāmata.” Bibliotekārs apskatās īsziņu, neko citu neredz kā uzrakstu “Дорогая зайка” (“Dārgais zaķītis”). Bibliotekāre ilgi nedomājot atbild: “Mīlas romāni atrodas 1. stāvā Daiļliteratūras abonementā.” Pēc brītiņa šis lasītājs jau ir atpakaļ nozaru literatūras abonementā un saka: “Nē, jūsu kolēģi saka, ka šai grāmatai jābūt te.” Bibliotekāre palūdz vēlreiz parādīt grāmatas nosaukumu un tikai tad pamana, ka īsziņā ir pavisam cits grāmatas nosaukums, kuru ir atsūtījusi Дорогая зайка.

🤭Anonīma atbilde:
“Novembra nogale pirms pandēmijas laikā. Kāds pāris ienāk lasītavā neilgi pirms darba dienas beigām. Viņi vēlas, lai lasītavā izslēdzu gaismu, jo viņi vēlas nobildēties pie skaistā skata pa logu. Atbildu viņiem, ka nav iespējams izlēgt gaismu lasītavā, uz ko dāma atbild: “Kā tad jūs rīkojat vīna vakarus bibliotēkā?””

Arī citos darbos bibliotekāriem komisku situāciju netrūkst

😅Inese Kalēja, Gulbenes novada bibliotēka”
“Šajā gadījumā varbūt bija mazliet citādi, bet šā vai tā smieklīgi: Straumes pārņemtās stāstiņš iz Novadpētniecības lasītavas dzīves. Dažkārt esi tik ļoti pārņemts ar to, ko dari, ka, šķiet, viss “griežas” tikai un vienīgi ap to – projekta “Zudušās industrijas” ietvaros, gatavojot digitālās izstādes (arī par rūpnīcas STRAUME 4. cehu), beidzot ir brīdis, kad viss apkopots, uzrakstīts, pievienotas bildes – būtībā gatavs, jāliek tikai tīmekļvietnē! Šādā brīdī ienāk lasītāja un vaicā: “Straumi iedosi?” Klusēju, apsveru, kas tas varētu būt.. .Hm, domāju, kas tad nu vēl, esmu kaut ko piemirsusi, un tieši tagad, kad viss jau pabeigts… Saprotu, ka grāmata. Dīvaini, par Straumi mums nebija grāmatas.. .. izrādās, ka lasītāja vēlējās grāmatu par mākslinieku, lietišķās mākslas meistaru Jūliju Straumi!”

😅Anonīma atbilde:
“Bibliotēkas direktore Ruta iepazīstina ar darba pienākumiem jauno darbinieci, kas aizvietos bibliotekāres atvaļinājumu laikā. “Iepazīsties, tā ir Ināra!”, “Iepazīsties, tā ir Sarmīte!”, “Iepazīsties, tā ir Ligita!” un tā ar visām darbiniecēm. Vēl stingri nosaka: “Vēl tev būs jāiepazīstas ar pašu galveno – ar ALISI.” Paiet stunda, divas, trīs – galvenās Alises kā nav, tā nav. Kad nu galvenās Alises nav arī otrajā dienā, meitene jautā pati: “Un kad tad jūs iepazīstināsiet mani ar Alisi?” Direktore aizved jauniņo pie pieredzējušas kolēģes un lūdz to iepazīstināt ar Alisi. Darbiniece ver vaļā BIS Alise un sāk rādīt un stāstīt. Jauniņā klausās, klausās, beidzot neiztur: “Jā, es to visu saprotu, bet kad tad beidzot nāks tā noslēpumainā, galvenā Alise?”

Latvijas Bibliotēku portāla redakcija izsaka pateicību visiem, kuri padalījās ar saviem stāstiem!

Atbildes apkopoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
LNB Bibliotēku attīstības centrs
portals@lnb.lv