Informatīvo semināru un diskusiju "Vai pašvaldību publiskās bibliotēkas ir vērtība?" organizēja Kultūras ministrijas valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas" (v/a KIS) un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Sociālo un politisko pētījumu institūts, kuram iepirkuma rezultātā tika uzticēts veikt minēto pētījumu. Uz semināru bija aicināti galveno pašvaldību publisko bibliotēku direktori, direktoru vietnieki un metodiskie darbinieki, kas koordinē bibliotēku darbu novados un pagastos, kā arī citi ar bibliotēku nozari saistīti darbinieki un interesenti.
 
Pētījums tika veikts laika posmā no 2009. gada 19. janvāra līdz 19. jūnijam ar mērķi noskaidrot:
 
(1) kāda ir pašvaldību publisko bibliotēku vērtība sabiedrībā kopumā un vietējās pašvaldības līmenī; (2) kāds ir uzticēšanās līmenis publiskajai bibliotēkai, bibliotekāram un bibliotēkā iegūtai informācijai; (3) kāda ir lietotāju apmierinātība ar publiskās bibliotēkas pakalpojumiem. Pētījumā tika noskaidrotas gan bibliotēku lietotāju, gan citu iedzīvotāju informācijas vajadzības, informācijas meklēšanas un izmantošanas paradumi.
 
Pētījuma rezultāti rāda, ka pašvaldību finansētos kultūras un brīvā laika pakalpojumus (muzejus, publiskās bibliotēkas, kultūras namus u.c.) pēdējo 12 mēnešu laikā izmantojuši 59% respondentu. Pašvaldības publiskās bibliotēkas šajā periodā izmantojuši 33,6% Latvijas iedzīvotāju. Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka bibliotēku pakalpojumiem ir nozīmīga loma kultūras un brīvā laika pakalpojumu vidū – 23% respondentu publisko bibliotēku apmeklē 1-2 reizes mēnesī (muzejus – 3%, kultūras objektus – 6%, kultūras centrus – 13%).
 
Vērtējot respondentu attieksmi pret bibliotēkām, secināts, ka 92% pētījuma dalībnieku ir apmierināti ar bibliotēku darbu un gandrīz puse aptaujāto – 47% – atbalstītu finansējuma palielināšanu pašvaldību publiskajām bibliotēkām (to skaitā arī tie, kas bibliotēku neapmeklē).
 
Vērtējot bibliotēku sniegtos pakalpojumus, konstatēts, ka, joprojām visaugstāk vērtētie ir bibliotēku tradicionālie pakalpojumi – 79% lietotāju, kas pēdējo 12 mēnešu laikā apmeklējuši bibliotēkas, ņēmuši lasīšanai grāmatas vai žurnālus, bet 54% lasījuši uz vietas. Ļoti augsts ir iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar bibliotēku sniegtajiem pakalpojumiem – 93-98% respondentu (atkarībā no pakalpojuma veida) ir apmierināti ar izmantotajiem pakalpojumiem.
 
Bibliotēku darbinieki saņēmuši vispozitīvāko novērtējumu, salīdzinot ar citām desmit aptaujā pieminētajām pašvaldību darbinieku grupām.
 
Prezentācijā un diskusijā piedalījās pētījuma realizācijas darba grupa Nila Muižnieka, LU SZF Sociālo un politisko pētījumu institūta direktora, vadībā un projekta "Trešais tēva dēls" ieviešanas darba grupa Sandras Ozoliņas, v/a KIS direktora vietnieces, vadībā.
 
"Mēs esam gandarīti, ka pētījuma rezultātā ir pierādītas visas trīs izvirzītās hipotēzes. Pirmkārt, bibliotēkas ir visiem pieejamas, bet tikai trešā daļa iedzīvotāju izmanto to pakalpojumus. Otrkārt, ir apstiprinājies, ka bibliotēku lietotāji to pakalpojumus vērtē kā kvalitatīvus. Treškārt, bibliotekāri ir kompetenti informācijas speciālisti un spēj piedāvāt iedzīvotājiem profesionāli organizētu un kvalitatīvu informāciju," atzina Kristīne Pabērza, projekta "Trešais tēva dēls" ietekmes novērtēšanas vadītāja. "Pētījumā iegūtie secinājumi ļaus mums izvērtēt projekta realizācijas gaitā sasniegto un plānot turpmākās aktivitātes, lai pilnveidotu bibliotēku piedāvājumu atbilstoši iedzīvotāju informācijas vajadzībām un paradumiem."
 
Nils Muižnieks, Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors, uzsvēra, ka "pētījums ir aktuāls šajos ekonomiskās krīzes apstākļos, jo iezīmē bibliotēkas potenciālo lomu kā vietu, kur darba meklētāji var gūt informāciju un sanākt kopā ar darba devējiem un pašvaldībām."
 
Pētījuma rezultāti tiks publicēti v/a KIS mājas lapā www.kis.gov.lv, kur no 6. augusta būs pieejami ikvienam interesentam.
 
 
 
Par valsts aģentūru "Kultūras informācijas sistēmas"
 
V/a "Kultūras informācijas sistēmas" ir Kultūras ministrijas valsts aģentūra, kuras darbības mērķis ir nodrošināt informācijas meklēšanas un zināšanu ieguves iespējas kultūras un atmiņas institūcijās – arhīvos, bibliotēkās un muzejos, kā arī rūpēties par kultūras mantojuma pieejamību un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, izmantojot jaunākos informācijas tehnoloģiju risinājumus. Starp vērienīgākajiem aģentūras īstenotajiem projektiem ir Latvijas valsts, pašvaldību un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētais publisko bibliotēku attīstības projekts "Trešais tēva dēls", kura mērķis ir nodrošināt iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam bez maksas izmantot informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas – datortehniku un internetu, kā arī saņemt konsultācijas to lietošanā – jebkurā pašvaldību publiskajā bibliotēkā.
 
 
Par Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūtu
 
Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts (SPPI) ir dibināts 2004. gada kā Latvija Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes struktūrvienība, kurā strādā politikas zinātnes, socioloģijas, komunikācijas zinātnes, informācijas un bibliotēkzinātnes nodaļu pētnieki. SPPI tika dibināts, lai veicinātu augstas kvalitātes sociālo zinātņu pētījumus un attīstītu sociālo zinātnieku sadarbību Latvijā un dalību starptautiskajos tīklos. Galvenie SPPI pētījumu virzieni ir (1) informācija, mediji un kultūra; (2) reģionālā un tautas attīstība Latvijā; (3) demokrātija un minoritātes; (4) Latvija starptautiskajā arēnā, īpaši attiecības ar Eiropu, ASV un ar austrumu kaimiņvalstīm.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Sandra Vīgante
v/a KIS projekta "Trešais tēva dēls" sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr.: 67844885, 26565471