Patlaban Latvija ir otrā valsts Eiropas Savienībā (ES), kurā grāmatām tiek piemērota pilna apjoma PVN likme. Tikai Dānijā grāmatām tiek piemērota 25% PVN likme, taču šajā valstī 25% PVN likme tiek piemērota pilnīgi visām precēm bez izņēmuma.
 
Dibruila stāstīja, ka jau decembrī Eiropas Grāmattirgotāju federācijas vārdā nosūtījusi vēstules Kultūras ministrijai (KM) un Finanšu ministrijai (FM), aicinot nepaaugstināt PVN likmi. Februārī FM izsūtījusi atbildi Eiropas Grāmattirgotāju federācijai, kurā teikts, ka lēmums paaugstināt PVN likmi ir pieņemts tāpēc, ka valstī ir izveidojusies sarežģīta ekonomiskā situācija un arī citās ES valstīs, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Polijā, daudzām grāmatu grupām piemēro pilna apjoma PVN likmi.
 
"Šāda informācija ir pilnīgi aplama, jo visās pārējās ES dalībvalstīs, izņemot Dāniju un Latviju, grāmatām piemēro PVN likmi no 0% līdz 7,5%. Vēlos aicināt jauno valdību pirms būtisku lēmumu pieņemšanas konsultēties ar profesionālajām organizācijām, kuras var sniegt objektīvu informāciju par nozari," sacīja Dibruila.
 
Zviedrijā 2002. gadā PVN likmi grāmatām samazināja no 25% līdz 6%. "Mēs esam rūpīgi izpētījuši to, kādu ietekmi uz valsts ekonomiku ir atstājusi pazeminātā PVN likmes piemērošana, jo politiķiem vienmēr šķiet, ka katrs grib lobēt tikai savu nozari. Mūsu pētījums rāda, ka pēc PVN likmes pazemināšanas būtiski samazinājās grāmatu cenas un ieguvēji bija grāmatizdevēji, grāmatu tirgotāji un sabiedrība kopumā. Pēc 2002. gada pieauga grāmatu pārdošanas apjomi, atvērās jaunas grāmatnīcas, izveidojās mazas izdevniecības, kā arī palielinājās grāmatu lasīšanai atvēlētais laiks," stāstīja Modigs.
 
Taču izaugsme nav bezgalīga. Trīs līdz četrus gadus pēc nodokļa paaugstināšanas situācija ir stabilizējusies un Zviedrijas grāmatizdevēji cer, ka arī esošajos ekonomiskajos apstākļos situācija nozarē krasi nepasliktināsies.
 
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izpilddirektore Dzintra Mukāne stāstīja, ka šogad bibliotēkās vērojama strauja lasītāju skaita palielināšanās. Ierobežoto līdzekļu un paaugstinātās PVN likmes, kas būtiski ietekmēja grāmatu cenas, dēļ arī LNB nespēj iegādāties nepieciešamās grāmatas fondiem. "Pašlaik ir jādomā, kā apmierināt visus lasītājus, jo situācija veidojas ļoti sarežģīta," sacīja Mukāne.
 
Latvijas grāmatnieku ģildes valdes priekšsēdētāja, Starptautiskās grāmattirgotāju federācijas viceprezidente, Latvijas Grāmattirgotāju asociācijas prezidente, firmas "Jānis Roze" izpilddirektore Ināra Beļinkaja teica, ka līdzekļu samazinājuma dēļ grāmatu iepirkumu būtiski samazinājušas arī pašvaldību bibliotēkas. "Grāmatnīcas sāk pildīt bibliotēku funkciju, jo mēs esam ievērojuši, ka cilvēki nāk uz grāmatnīcu katru dienu un lasa grāmatas. Praktiski mēs viņiem to nevaram aizliegt, un cilvēki šo iespēju nelaiž garām," sacīja Beļinkaja.
 
Rīgā situācija vēl nav tik dramatiska, bet lauku rajonos grāmatnīcu apgrozījuma apjoms februārī būs samazinājies aptuveni par 30%.
 
Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas pārstāvis Juris Sīlis, vērtējot situāciju nozarē, teica, ka poligrāfijas nozarē šogad sagaidāms 20-40% ražošanas kritums vietējā tirgū, tāpēc poligrāfijas uzņēmumi lielākas cerības liek uz eksportu, jo nozare ir eksportspējīga. "Lai varētu nodrošināt vietējo grāmatu tirgu, mums ir jādomā, kā sekmīgāk strādāt eksporta tirgiem," sacīja Sīlis.
 
"Jāņa Rozes apgāda" direktore, KM Grāmatniecības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Renāte Punka uzsvēra, ka PVN likmes paaugstināšana grāmatām nesniegs būtisku pienesumu valsts budžetam, jo no grāmatu tirdzniecības valsts budžets iegūst tikai 0,075% no kopējiem PVM likmes ieņēmumiem valsts budžetā.
 
Samazinoties pārdošanas apjomiem, tiks aizvērtas grāmatnīcas, samazināts darbinieku skaits poligrāfijas uzņēmumos un izdevniecībās, kas prasīs no valsts budžeta lielākus izdevumus, nekā būs ieguvums no paaugstinātā PVN iekasēšanas. Turklāt šāda tendence atstās negatīvu ietekmi arī uz valsts kultūru un valodu. Tiek apdraudēta iedzīvotāju lasītprasme, kas ir viena no pamatprasībām iedzīvotāju konkurētspējai darba tirgū.
 
 
Daiga Kļanska LETA
Copyright © LETA