Kā uzsver projekta komanda, mākslīgais intelekts vairs nav tāla vai jauna tehnoloģiju tendence – tas jau aktīvi ietekmē un pārveido informācijas vidi. Tieši tāpēc bibliotēkām kā Latvijā, tā visā Eiropā ir bijis jāreaģē uz šo situāciju un jāapsver, kā tās var palīdzēt saviem lasītājiem droši darboties šajā jaunajā realitātē. LIBRA.I. metodikas rokasgrāmata balstās projekta divu gadu garā praktiskā pieredzē un tiecas sniegt atbildi uz šo jautājumu.

LIBRA.I. metodika ir praktiska karte tajā, kā bibliotēkas var pieiet MI pratībai, vienlaikus saglabājot savas pamatvērtības: uzticēšanos, iekļaušanu, kritisko domāšanu un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. LIBRA.I. projekts neuztver MI pratību kā tehniskas apmācības problēmu, bet kā sociālu un izglītojošu praksi. Tā vietā, lai piedāvātu stingru mācību programmu vai vienu konkrētu praktisku pieeju, šī metodika aicina eksperimentēt. Tā izstrādāta sadarbības, testēšanas un refleksijas procesā bibliotekāru mācību kursos un praktiski pilnveidota reālā bibliotēku vidē. Šī iemesla dēļ metodika attīstās kopā ar tās lietotājiem un ir viegli pielāgojama dažādām situācijām un kontekstiem.

Metodika ir organizēta kā savstarpēji saistītu satura bloku sērija, taču tie nav obligāti jālasa visi pēc kārtas. Satura bloki darbojas drīzāk kā “būvmateriāli” – ķieģeļi vai klucīši, kurus bibliotēku speciālisti var kombinēt pēc savām vajadzībām. Rokasgrāmata sākas ar pamatiem, palīdzot lietotājiem saprast, kas ir MI, kur tas parādās ikdienas dzīvē un kādus riskus tas rada. Savukārt viens no metodikas galvenajiem aspektiem ir uzsvars uz auditorijas iepazīšanu. Neatkarīgi no tā, vai bibliotekāri strādā ar senioriem, kas ir pakļauti dezinformācijai, jauniem radošiem cilvēkiem, kas eksperimentē ar ģeneratīvajiem rīkiem, vai pieaugušajiem, kuri ir zinātkāri, bet piesardzīgi attiecībā uz MI, rokasgrāmata uzstāj, ka efektīva mākslīgā intelekta lietotprasme sākas ar klausīšanos. Šī uz lasītāju orientētā pieeja caurvij visu LIBRA.I. projekta būtību.

Projekta komanda cer, ka ar piedāvātās metodikas satura bloku palīdzību ikviens bibliotekārs spēs izveidot ne tikai tiltus starp institūcijām, bet arī bruģēt ceļus, kas vedīs lasītājus cauri jautājumu labirintam un uz drošām vietām, kur visi var apgūt jaunās tehnoloģijas pozitīvā un uz rezultātu vērstā gaistonē. Aicinām iepazīties ar LIBRA.I. rokasgrāmatu un izmantot to jaunu ikdienas aktivitāšu ieviešanai Latvijas bibliotēku ikdienā!

Projektā apvienojušies partneri no trim valstīm un piecām institūcijām. Konsorciju veido: Gētes institūts Briselē, Biblioteka Miejska w Łodzi (Polija), Muntpunt (Beļģija), Latvijas Nacionālā bibliotēka (Latvija), FARI, Université libre de Bruxelles (Beļģija). LIBRA.I. rokasgrāmatu veido projekta konsorcija autoru loks: Anita Veckalne, Anna Bartvomjeičika (Anna Bartłomiejczyk), Emīls Rotgalvis, Erika Gabrūra (Erika Gebruers), Ginta Zalcmane, Hendriks Nolde (Hendrik Nolde), Ieva Pētersone, Ieva Mālniece, Iva Junakoviča Pražena (Iva Junaković Pražen), Nasima Nufaila (Nassima Noufail), Pīterjans Mūijs (Pieterjan Moeys), Tomašs Mūrass (Tomasz Muras).

Materiāla tulkojums latviešu valodā: “Skrivanek“ (pamatteksts), Emīls Rotgalvis (pielikumi).

Teksta redakcija: Beate Katrīna Blanka (pamatteksts angļu valodā), Anda Saldovere (pamatteksts latviešu valodā).

Rokasgrāmata pieejama ŠEIT.

Informāciju sagatavoja:

Emīls Rotgalvis

Medijpratības nozares eksperts

Bibliotēku attīstības centrs

Latvijas Nacionālā bibliotēka

emils.rotgalvis@lnb.lv

www.lnb.lv