Sensorā lasītava ir vieta, kas īpaši veidota cilvēkiem, kam traucēta dažādu maņu stimulu apstrāde smadzenēs. Sensorā lasītava izmanto skaņas, pieklusinātas gaismas un citus interaktīvus rīkus, kas palīdz apmeklētājiem nomierināties. Ar sensoro lasītavu palīdzību bērniem, jauniešiem un citiem interesentiem tiek veicināta spēja koncentrēties, kas nepieciešama arī lasīšanai.

Sensoro telpu pirmsākumi meklējami Nīderlandē 20. gadsimta 70. gadu nogalē, kad speciālās aprūpes iestādē De Hartenberg terapeiti Jan Hulsegge un Ad Verheul izveidoja pirmās tā sauktās Snoezelen telpas. To mērķis bija radīt drošu, nomierinošu un vienlaikus stimulējošu vidi cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, apvienojot gaismu, skaņu, faktūras, smaržas un kustību pieredzes. Pats nosaukums Snoezelen veidots no holandiešu vārdiem snuffelen (“izpētīt, ostīt”) un doezelen (“snaust, relaksēties”). Sākotnēji šī pieeja izplatījās veselības aprūpes, speciālās izglītības un rehabilitācijas vidē, bet 2000. gadu sākumā tās principi pamazām ienāca arī bibliotēkās. Sensorās telpas kļuva par iekļaujošām sensorajām lasītavām vai klusajām telpām, kas paredzētas bērniem un pieaugušajiem ar autiskā spektra traucējumiem, sensoru jutīgumu, uzmanības grūtībām vai citiem pieejamības izaicinājumiem.

Latvijas bibliotēkas tikai nupat un pamazām uzkrāj pieredzi sensoro telpu un nodarbību izveidē. Rakstā apskatītas divas bibliotēkas: Jelgavas novada Zaļenieku bibliotēka, kas uzskatāma par Latvijā pirmo bibliotēku ar sensoro lasītavu ar dažādiem maņu attīstošiem elementiem, un Ogres Centrālā bibliotēka, kas pirmā ir izstrādājusi speciālu nodarbību programmu, kurās izmantoti sensoro rotaļu elementi un kur arī grāmatas palīdz bērniem attīstīt dažādas maņas.

Nozarē jaunas prakses ieviešana iespējama, balstoties uz citu valstu pieredzes pleciem. Zaļenieku bibliotēka piedalās starptautiskā projektā sadarbībā ar Lietuvu, kura ietvaros ir izveidota sensorā lasītava. Šajā projektā no Latvijas piedalās arī Augšdaugavas novada Subates pilsētas bibliotēka, kurā 2025. gada decembrī atvērta sensorā istaba, un Augšdaugavas novada Višķu bibliotēka, kurā pielāgotā telpa vēl top. Savukārt, Ogres Centrālā bibliotēka pieredzi nodarbību gatavošanai smēlās Erasmus+ starptautiskos mācību kursos “Bridging Gaps: ar mērķi veicināt bibliotekārus atbalstīt jauniešus ar īpašām vajadzībām”. Ogres novadā ar pašvaldības atbalstu projektu konkursā “Veidojam vidi ap mums Ogres novadā” arī Lielvārdes bibliotēkas Bērnu nodaļā kopš 2025. gada rudens ir atvērta Sensorās lasīšanas telpa.

Sensorā lasītava Jelgavas novada Zaļenieku bibliotēkā
Sensorā lasītava Jelgavas novada Zaļenieku bibliotēkā

Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Zaļenieku bibliotēkā sensorā lasītava tapusi projekta “Iekļaujošo bibliotēku tīkls sociāli mazaizsargātu cilvēku grupām” (INCLUSIVE) ietvaros. Projektā sadarbojās Pasvales Mariaus Katiliškis publiskā bibliotēka un NGO Learning Sinergy no Lietuvas, kā arī trīs Jelgavas un Augšdaugavas novada bibliotēkas no Latvijas. Sensoro lasītavu mērķauditorija ir seniori, sociālā riska grupas bērni, cilvēki ar invaliditāti un citi interesenti, īpašu uzmanību pievēršot garīgās veselības stiprināšanai, sniedzot informatīvu, izglītojošu un profesionālu atbalstu.

Projekta mērķis ir izveidot jaunu daudzfunkcionālu iekļaujošu tīklu “Sensorā lasītava ar profesionālās informācijas punktu” Pasvales (Lietuvā), Jelgavas un Augšdaugavas novadu bibliotēkās, lai veicinātu sociāli mazaizsargātu personu iekļaušanos. Jelgavas novadu pārstāv Zaļenieku pagasta Zaļenieku bibliotēka, Augšdaugavas novadu pārstāv Višķu pagasta bibliotēka un Subates pilsētas bibliotēka.

Zaļenieku bibliotēkā projekta ietvaros ir izveidota sensorā lasītava, izstrādāti metodiskie materiāli jauniešu auditorijai darbam šajā lasītavā, organizētas mācības bibliotekāriem un stiprināta starpinstitucionālā sadarbība, iegādāts interaktīvo iekārtu komplekts (displeji, tāfele, grīda, ekrāns), kā arī mēbeles un portatīvie datori. Metodiskie materiāli ietver darba programmas, sensorās lasīšanas scenārijus, grāmatu sarakstu sensorajai lasīšanai un garīgās veselības stiprināšanai.

Bibliotēkas apmeklētāji var izmantot sensorās lasītavas piedāvātās iespējas patstāvīgi. Tā palīdz mazināt ilgstoša stresa, trauksmes un depresijas negatīvās sekas, vienlaikus attīstot lasītprieku un nodrošinot saturīgu brīvā laika pavadīšanu. Bibliotēku darbinieku profesionālo un emocionālo prasmju stiprināšanai norisinājās mācības “Sociālajam riskam pakļauto personu psiholoģiskās, komunikācijas un izglītības īpatnības” un “Bibliotēku darbinieku starptautiskās kompetences stiprināšana”. Lietuvas pilsētas Pasvales publiskās bibliotēkas ierakstu studijā ir tapuši 29 audioieraksti ar Latvijas un novada autoru darbiem. Šie ieraksti ir daļa no sensorās lasīšanas seansiem, ko piedāvās Zaļenieku bibliotēka. Projekta ietvaros tiks izveidota virtuāla e-apmācību platforma, kas ar metodiskajiem līdzekļiem atbalstīs programmas teritorijā un ārpus tās strādājošos speciālistus. Sensoro lasītavu izmanto bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām, funkcionāliem traucējumiem, seniori, kā arī citi bibliotēkas apmeklētāji, kam vienkārši ir patīkami atrasties šādā vidē. Apmeklētāji piedalās mācībās un veicina bibliotēku savstarpēju sadarbību, veidojot iekļaujošāku un pieejamāku vidi visiem bibliotēku apmeklētājiem.

Ja rodas papildus jautājumi, aicinām sazināties ar Daci Vāceri dace.vacere@jelgavasnovads.lv

Ogres Centrālā bibliotēka izstrādājusi un kopš 2025. gada novembra piedāvā “Sensorās lasīšanas nodarbības”. Nodarbību mērķauditorija ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, hiperaktivitāti, uzmanības deficītu un citiem mācību traucējumiem. Nodarbību mērķis ir veicināt interesi par grāmatām, piedāvājot iespēju iepazīt stāstus bērniem, kam grūti izlasīt grāmatu tradicionālā veidā. Sensorā lasīšana nav tikai mācīšanās metode – tā ir sirds un empātijas pilna pieeja, kas padara literatūru dzīvu un pieejamu ikvienam.

Pirms aktivitātes ir svarīgs gatavošanās laiks, kad atrast nepieciešamos resursus, idejas un iespējas tās īstenot. Svarīgi izmantojamās lietas un priekšmetus pirms nodarbības paslēpt, lai tās viegli paņemt nodarbības vadītājam, bet nerada lieku interesi bērniem, kas apmeklē nodarbību.

Tālāk neliels nodarbības apraksts ieskatam. Nodarbību vada divas bibliotekāres. Viena bibliotekāre ir galvenā lasītāja, kura izteiksmīgi lasīja Aksela Šeflera un Džūlijas Donaldsones grāmatu “Bubulis”, bet otra bibliotekāre ir asistente, kura atbalsta bērnus, rīkojas ar materiāliem, improvizē un vada aktivitāšu gaitu atkarībā no bērnu reakcijas un labsajūtas. Pēc katras teksta rindkopas seko kāda aktivitāte, kas  paspilgtina dzirdēto. Piemēram, bērni tausta tūju zarus, kas atgādina raupju bubuļa kažoku, un spalvas, kas atgādina par pūces ķermeņa segu. Nodarbībā bērni smaržo tēju, iztēlojas, ka ir mežā, dzirdot meža skaņas, no plastilīna veido čūskas, veido netīras bubuļa ķepas, rokas iemērcot ūdenī, tad dažādos graudaugos, lai aktivizētu tausti. Arī nogaršoja riekstus, devās pa stilizētu meža taku (puslokā izvietoti sensorie paklājiņi un spilveni) un piedzīvo citas aktivitātes. Pēc “netīrajām” aktivitātēm tika piedāvāta iespēja rokas uzreiz nomazgāt bļodā ar ūdeni.

Šāds lasījums ar dažādiem sensoriem elementiem un aktivitātēm skolēniem ļāva daudz labāk izprast grāmatas tekstu, stāsta galveno domu, kā arī sniedz iespēju piedzīvot un izjust stāstu, izmantojot visas savas maņas. Nodarbība sākas ar rituālu, kas rada drošības sajūtu – asistents un vadītājs sasveicinās ar katru no bērniem, beigās – atvadās. Savukārt nodarbības norise tiek parādīta ar vizuālās grafikas kartītēm (bildes vai simboli). Tas palīdz saprast, kas notiks, cik ilgi un kādā secībā. Pēc stāsta noklausīšanās bērniem tiek dots rotaļu laiks, kurā tika izmantotas dažādas sensorās rotaļlietas un puzles, kas ļauj nostiprināt piedzīvoto pieredzi. Pēc rotaļām, katrs sakārto savu vietu un atvadās no bibliotekārēm. Bērni nodarbībā ir iepazinuši bibliotēku, vienu grāmatu un tās stāstu, piedalījušies aktivitātes, kas īpaši veidotas bērniem ar funkcionāliem traucējiem. Bibliotēka kļuvusi par vietu, kas pie sevis aicina dažādus bērnus un spēj pielāgoties dažādām vajadzībām.

Ja rodas papildus jautājumi, aicinām sazināties ar Sandru Nikolajevu sandra.nikolajeva@ocb.lv.

Noderīgi resursi:

Rakstu sagatavoja:
Ieva Velberga
Nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem
Bibliotēku attīstības centrs
Latvija Nacionālā bibliotēka
ieva.velberga@lnb.lv