Bibliotēkas zina teju visi. Kādam tās ir klusas, noslēpumainas un putekļainiem labirintiem līdzīgas vietas no grāmatu stāstiem vai kinofilmām, citiem – plašas un gaišas sabiedriskās telpas, kurās kūsā dzīvība. Kādam bibliotēka nozīmē grāmatas, citam – iespēju satikties, piedalīties, līdzdarboties. Studenti bibliotēkās pilda mājasdarbus, vecāki – atved bērnus parotaļāties. Vēl kāds varbūt ienāk sasildīties. Ikvienā no šīm versijām liela loma ir arhitektūrai un arhitektiem, kuri rada un īsteno vīzijas par to, kādai bibliotēkai ir jābūt.