Intervija ar direktores vietnieci Vinetu Baško par Rīgas Centrālās bibliotēkas norisēm “Latviešu grāmatai 500” ietvaros
Jau piekto gadu Latvijā tiek atzīmēta pirmās latviešu valodā iespiestās grāmatas piecsimtgade. Latvijas Nacionālā bibliotēka šim notikumam par godu organizē valsts mēroga norišu ciklu “Latviešu grāmatai 500”, aicinot iesaistīties ikvienu, kas saistīts ar grāmatniecības nozari — tostarp arī bibliotēkas. Līdzās aktīvai rosībai reģionos, pārliecinoši un iedvesmojoši par grāmatām stāsta un tās popularizē arī Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB), rīkojot daudzveidīgus pasākumus plašajā Rīgas filiālbibliotēku tīklā.
2025. gads ir “Latviešu grāmatai 500“ kulminācijas un noslēguma gads. Pateicoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības dāsnajam finansiālajam atbalstam un partneru iesaistei, RCB visa gada garumā īsteno vērienīgu svētku programmu.
Latvijas Bibliotēku portāls aicināja RCB direktores vietnieci Vinetu Baško pastāstīt vairāk par jau aizvadītajām, kā arī vasarā un rudenī plānotajām norisēm “Latviešu grāmatai 500” ietvaros. Portāla redakcija izsaka sirsnīgu pateicību RCB par atsaucību un veltīto laiku.
2025. gads ir “Latviešu grāmatai 500” kulminācijas punkts – šī gada novembrī apritēs 500 gadi kopš pirmās latviski iespiestās grāmatas. RCB aktīvi iesaistās šī nozīmīgā notikuma atzīmēšanā, visa gada garumā piedāvājot daudzveidīgu pasākumu programmu. Kāda ir šī gada pasākumu galvenā tematiskā līnija un akcenti?
RCB un filiālbibliotēkās šajā gadā tiek aktīvi organizēti pasākumi, godinot grāmatu, autorus un lasīšanu. Pasākumus plānojam tā, lai būtu pārstāvēti dažādi literatūras žanri: proza, dzeja, dramaturģija, tāpat literatūrzinātne un rakstniecības vēsture.
Gada pirmajā pusē sadarbībā ar biedrību “Dramaturgu asociācija” notikušas trīs saturīgas un interesantas tikšanās ar latviešu dramaturgiem – gan tiem, kuri tikko spēruši pirmos soļus lugu rakstīšanā, gan tiem, kuri jau dramaturģijas žanrā darbojas daudzus gadus un kuru darbi iestudēti gan uz Latvijas profesionālo teātru, gan uz amatierteātru un skolēnu teātru skatuvēm. Pasākumu apmeklētājiem ir bijusi iespēja tikties ar Inesi Tālmani, Birutu Zujāni, Leldi Stumbri, Egilu Šņori, Baibu Zīli, Mariku Puduli-Indāni, Māri Bortņikovu. Sanākušajiem bija iespēja uzzināt par autoru radošo darbību, uzzināt, kur var apgūt iemaņas lugu rakstīšanā, piedalīties diskusijās par Latvijas dramaturģiju un dramaturģijas izdevumiem. Bērniem bija iespēja piedalīties meistarklasē, kā arī noskatīties Jaunogres vidusskolas improvizācijas teātra iestudēto Ineses Tālmanes lugu “Meitene un lelle”.
Prozas žanrā jau aizvadītas interesantas tikšanās ar šobrīd labi zināmiem autoriem. Jānis Lejiņš un Virdžīnija Lejiņa stāstīja par savu radošo daiļradi, īpaši pakavējoties pie Jāņa Lejiņa jaunākā romāna “Dieva dusmības bērni” tapšanas. Rakstnieks un literatūrzinātnieks Arno Jundze dalījās pārdomās un iespaidos par savu darbu pie romānu diloģijas par brāļiem Veidenbaumiem – 2022. gadā izdoto romānu par Eduardu Veidenbaumu un šobrīd tapšanā esošo romānu par Kārli Veidenbaumu. Savukārt, grāmatniecības vēstures interesenti piedalījās ilgi gaidītās Jāņa Zālīša grāmatas par izdevēju Helmaru Rudzīti “Pasaule uz spārna jeb grāmatu draugs Helmārs Rudzītis” prezentācijā ar izdevējas Ligitas Kovtunas un redaktores Martas Dziļumas piedalīšanos.
Bērniem norišu ciklā aizvadītas tikšanās ar atraktīviem un populāriem autoriem un personībām: bērnu grāmatu autori Agnesi Vanagu, dzejnieku Kārli Vērdiņu un rakstnieku, satiksmes drošības ekspertu Paulu Timrotu. Savukārt, RCB Bolderājas filiālbibliotēkā projekta “Grāmata svētkus svin” ietvaros notikušas un plānotas dažādas aktivitātes, kas saistītas ar lasīšanu, grāmatām, mūziku un citām kultūras jomām. Aprīlī un maijā notikusi tikšanās ar bērnu rakstnieci Eviju Gulbi, grāmatniecības vēsturnieci Aiju Taimiņu un mūzikas pedagoģi, koncertmeistari un pianisti Janu Bārtulu. Vasarā plānota spēļu un radošo darbnīcu dienas bibliotēkā.
Lielākais un nozīmīgākais pasākums pirmajā pusgadā bija Nacionālās skaļās lasīšanas sacensību Rīgas reģionālais fināls, kurā piedalījās 30 skolēni gan no Rīgas pašvaldības, gan privātām skolām un kas norisinājās VEF Kultūras pilī. Pasākumu kuplināja ap 150 līdzjutēju – dalībnieku draugi, ģimenes locekļi, skolotāji un bibliotekāri. Konkursa dalībniekus vērtēja kompetenta žūrija: aktrise Santa Didžus, dzejnieks Edgars Dūmiņš, pedagoģe Zane Dziesma, Ziemeļrīgas Kultūras apvienības direktore Liene Kubiļus un RCB filiālbibliotēkas vadītāja Antra Svētiņa. Par pasākuma muzikālo pārsteigumu bija parūpējies mūziķis Miks Galvanovskis.
Kā jūs raksturotu līdz šim šogad notikušos pasākumus – kādi bijuši galvenie uzsvari un ieguvumi?
Galvenais uzsvars, organizējot pasākumus – dažādām vecuma grupām un auditorijām stāstīt par latviešu literatūru, popularizēt grāmatas un lasīšanu, akcentēt norišu ciklu “Latviešu grāmatai 500″. Visi pasākumi bijuši saturiski piepildīti un labi apmeklēti.
Vērojot pasākumus bērnu un jauniešu auditorijai, mēs redzam – bērni lasa! Un tie nav tikai daži bērni. Piemēram, 2022. gadā skaļās lasīšanas sacensības tika organizētas 11 Rīgas skolās, bet šogad skaļi lasa jau 30 Rīgas skolu skolēni. Un šis ir galvenais ieguvums – redzēt, ka bērni lasa. Lasa arvien vairāk, lasa ar interesi un ir gatavi par izlasīto stāstīt saviem draugiem un klasesbiedriem.
Kādi tematiskie pasākumi noteikti būtu iekļaujami vasaras kultūras kalendārā? Ko īpaši izcelt?
Vasaras pirmajā pusē turpināsies aktivitātes RCB Bolderājas filiālbibliotēkā, bet augusta vidū RCB sāksies dzejas dienu pasākumi, kas norisināsies dažādās RCB filiālbibliotēkās un ilgs līdz pat septembra beigām. Vēl bez “Latviešu grāmatai 500” cikla norisēm vasarā RCB Bolderājas filiālbibliotēkā un Čiekurkalna filiālbibliotēkā norisināsies arī mobilās kultūrtelpas “Strops” pasākumi. RCB ar dažādām aktivitātēm bērniem plānojusi piedalīties arī Rīgas dzimšanas dienas svinībās, kas notiks augustā.
Kā tiek plānoti rudens kulminācijas pasākumi – kā iecerēts svinēt piecsimtgadi novembrī?
Rudenī “Latviešu grāmatai 500” norišu ciklu plānojam turpināt ar dzejas un prozas, un tulkotās literatūras pasākumiem gan bērniem, gan pieaugušajiem. RCB pasākumu kulminācija būs novembrī, kad plānota konference par grāmatniecības un literatūrzinātnes jautājumiem.
Cik aktīvi līdz šim ir iesaistījušās filiālbibliotēkas un kāda būs to loma turpmākajos pasākumos?
Cikla “Latviešu grāmatai 500” pasākumu plāna sastādīšanā piedalās gan RCB direktore, gan RCB administrācijas darbinieki, gan Bibliotēku dienesta speciālisti, gan RCB filiālbibliotēku vadītāji un darbinieki. Taču katru pasākumu sagatavo un moderē attiecīgās struktūrvienības vai filiālbibliotēkas darbinieki, nepieciešamības gadījumā iesaistot arī citas struktūrvienības bibliotekārus. Šī pusgada lielāko un nozīmīgāko pasākumu – Nacionālās skaļās lasīšanas sacensību Rīgas reģionālo finālu organizēja RCB filiālbibliotēka “Vidzeme” sadarbībā ar RCB Lasītāju apkalpošanas nodaļu un RCB Bibliotēku dienestu.
Kāda ir sadarbības partneru un pašvaldības atbalsta loma šī jubilejas gada norisēs?
RCB pasākumi tiek īstenoti, pateicoties plašam sadarbības partneru lokam. Finansējumu 10 000 eiro apmērā “Latviešu grāmatai 500” norišu cikla organizēšanai piešķīrusi Rīgas valstspilsētas pašvaldība, RCB Bolderājas filiālbibliotēkā projekta “Grāmata svētkus svin” aktivitātes tiek īstenotas Rīgas valstspilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Dramaturģijas tēmai veltītie pasākumi tiek organizēti, pateicoties sadarbībai ar Dramaturgu asociāciju, savukārt, Dzejas dienas tiek organizētas sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību. Rudenī plānoto konferenci organizējam sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Nozīmīgi RCB sadarbības partneri ir citas Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes, īpaši Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā ģilde” un VEF Kultūras pils, kas atvēl savas telpas nozīmīgu RCB pasākumu organizēšanai. Pārdaugavas Kultūras apvienība organizē kultūrtelpas “Strops” pasākumus RCB Bolderājas filiālbibliotēkā, bet Ziemeļrīgas kultūras apvienība organizē kultūrtelpas “Strops” pasākumus RCB Čiekurkalna filiālbibliotēkā. Arī vairāki grāmatu apgādi un izdevniecības ir ilggadēji RCB sadarbības partneri. Piemēram, apgāds “Zvaigzne ABC” Skaļās lasīšanas sacensību uzvarētājiem dāvināja vērtīgas grāmatas. Droši var apgalvot, ka gada otrajā pusē sadarbības partneru loks paplašināsies.
Kāda ir kopienas atsaucība un interese par “Latviešu grāmatai 500“ notikumiem? Vai rīdzinieki ir informēti un aktīvi iesaistās šī jubilejas gada atzīmēšanā?
Ikviens norišu cikla pasākums tiek atspoguļots RCB tīmekļvietnē un sociālo tīklu kontos, kā arī informācija tiek izvietota bibliotēkās. Bibliotēku darbinieki individuāli uzrunā apmeklētājus un aicina apmeklēt pasākumus. Sadarbībā ar RD un Rīgas valstspilsētas pašvaldības (RVP) Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) sabiedrisko attiecību speciālistiem un IKSD Kultūras pārvaldes darbiniekiem informācija regulāri tiek ievietota RVP IKSD tīmekļvietnes jaunumu sadaļā, kā arī RVP informatīvajā portālā. Informāciju par pasākumiem izplata arī aktīvākās Rīgas apkaimes biedrības.
Kuras iedzīvotāju grupas ir visaktīvākās un visvairāk iesaistījušās pasākumos?
Plānojot ikvienu pasākumu, bibliotēkas darbinieki domā par potenciālo auditoriju. Tā arī tiek uzrunāta un aicināta piedalīties pasākumos. Bērniem un jauniešiem organizētos pasākumus labprāt apmeklē skolu un bērnudārzu audzēkņi. Nozīmīga norišu apmeklētāju daļa ir mūsu pašu – RCB darbinieki. Kolēģi labprāt apmeklē citu struktūrvienību un filiālbibliotēku organizētos pasākumus gan pieredzes apmaiņas, gan profesionālās pilnveides nolūkā.
Vai tāda valstiski nozīmīga un ilggadēja notikumu cikla “cepure” palīdz publiskajām bibliotēkām veicināt interesi par grāmatām un lasīšanu?
Tas, ka notikums ir valstiski svarīgs, to vada Latvijas Nacionālā bibliotēka un tajā iesaistās visas Latvijas bibliotēkas, palīdz vairāk popularizēt pasākumus savā pašvaldībā un apkaimēs. Lielā notikumu cikla atpazīstamība sniedz iespēju RCB pasākumu īstenošanai saņemt papildus finansējumu gan no Rīgas pašvaldības, gan projektu ietvaros. Savukārt, lielāks finansējums ļauj organizēt vairāk kvalitatīvu pasākumu ar mērķi raisīt interesi par grāmatām un lasīšanu.
Ar ko RCB īpaši lepojas, svinot “Latviešu grāmatai 500”? Kādas ir bibliotēkas nozīmīgākās atziņas vai sasniegumi šī jubilejas gada kontekstā?
RCB vienmēr ir lepojusies ar savu plašo un attīstīto bibliotēku tīklu Rīgā – RCB, 26 filiālbibliotēkas, 3 ārējie apkalpošanas punkti un pludmales lasītava (vasaras mēnešos) ļauj piedāvāt bibliotekāros pakalpojumus iespējami tuvāk apmeklētāju dzīves, darba vai mācību vietai. Pateicoties pašvaldības ieinteresētībai un finansiālajam atbalstam, jau vairākus gadus regulāri tiek attīstīta un uzlabota RCB infrastruktūra – katru gadu tiek renovēta, ar jaunām mēbelēm, datortehniku un biroja tehniku aprīkota viena filiālbibliotēka. Tas, savukārt, ļauj sniegt arvien kvalitatīvākus pakalpojumus un uzlabo vidi gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem.
Noteikti lepojamies ar saviem darbiniekiem – pastāvīgiem un uzticamiem, jauniem un daudzsološiem, aktīviem un darboties gribošiem, tradīcijas cienošiem, uz sadarbību un attīstību vērstiem. Pateicoties kopīgajam darbam un pozitīvai attieksmei pret darbu, mums izdodas bibliotēku veidot par trešo telpu – iekļaujošu, dinamisku un mājīgu, kurā ir vieta gan tradicionālām vērtībām, gan jaunām idejām un attīstībai.
Paldies!
Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv