Izvērtējot līdzšinējo Nacionālās kultūras padomes darbību, Kultūras ministrija pēc kultūras ministres Daces Melbārdes ierosinājuma ir izstrādājusi jaunu Nacionālās kultūras padomes modeli, lai piešķirtu tai lielāku lomu kultūrpolitikas veidošanā. Nacionālā kultūras padome iecerēta kā sabiedriska sadarbības platforma, kuras mērķis ir veicināt līdzsvarotu kultūras un kultūras mantojuma nozaru attīstību Latvijā sabiedrības interesēs, veidojot dialogu starp dažādu nozaru stratēģiju un politikas veidotājiem, īstenotājiem un sabiedrību.

 

“Lieku lielas cerības uz Nacionālo kultūras padomi vairāku sistēmisku kultūras jautājumu risināšanā un to pēctecības garantēšanā,” pauž Dace Melbārde.

 

Plānots, ka Nacionālā kultūras padome varētu kļūt par galveno institūciju un pārraugu Latvijas Republikas simtgades kultūras programmas izstrādē un īstenošanā, Latvijas kultūras kanona veidošanā, radošo profesiju statusa un nozarē strādājošo konkurētspējas jautājumu risināšanā, ES un citu finanšu instrumentu ieviešanā un citos pārsektoru jautājumos. Nacionālās kultūras padomes sēdes tiks sasauktas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā četras reizes gadā. Padomes darbs notiks sēžu un diskusiju veidā, un sēdes būs atklātas. Informācija par padomes darbību, tās svarīgākajiem priekšlikumiem un ierosinājumiem tiks publicēta Kultūras ministrijas mājas lapā http://www.km.gov.lv/lv/.

 

Nacionālās kultūras padomes sastāvā darbosies trīs kultūras ministra uzaicināti sabiedrības pārstāvji, trīs Kultūras alianses deleģēti pārstāvji (pa vienam no katras dalīborganizācijas – Latvijas Radošo savienību padomes, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju apvienības un biedrības “Laiks kultūrai”), pa vienam pārstāvim no Latvijas Pašvaldību savienības, Dziesmu un deju svētku padomes, kultūras pieminekļu aizsardzības nozares, Latvijas Kultūras darbinieku biedrības un Latvijas Rektoru padomes, kā arī Kultūras ministrijas nozaru konsultatīvo padomju priekšsēdētāji. Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks tiks izraudzīti no padomes locekļu vidus ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot.

 

Nacionālās kultūras padomes sastāvā darbosies Juris Dambis (“Laiks kultūrai”), Anda Beitāne (Dziesmu un deju svētku padome), Jānis Krastiņš (kultūras pieminekļu aizsardzības nozare), Dace Jurka (Latvijas Kultūras darbinieku biedrība), Gundega Laiviņa (Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija), Ligita Gintere (Latvijas Pašvaldību savienība), Aleksejs Naumovs (Latvijas Rektoru padome), Renāte Punka (Literatūras un grāmatniecības padomes priekšsēdētāja), Daiga Gaismiņa-Šiliņa (Latvijas Teātra padomes priekšsēdētāja), Dace Bluķe (Latvijas Mūzikas padomes priekšsēdētāja, Latvijas Radošo savienību padome), Aija Janbicka (Latvijas Bibliotēku padomes priekšsēdētāja), Agrita Ozola (Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja), Valda Pētersone (Arhīvu padomes priekšsēdētāja), Andris Vītoliņš (Vizuālās mākslas padomes priekšsēdētājs), Andris Kronbergs (Latvijas Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs), Gints Grūbe (Latvijas Filmu padomes priekšsēdētājs), Gunta Bāliņa (Latvijas Dejas padomes priekšsēdētāja) un Daina Vītoliņa (Latvijas Dizaina padomes priekšsēdētāja). Pēc kultūras ministres uzaicinājuma Nacionālajā kultūras padomē darbosies Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Gaismas pils radošais direktors Gatis Mūrnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

 

Padomes sastāvs apstiprināts uz trim gadiem. Par darbību Nacionālajā kultūras padomē tās locekļi atlīdzību nesaņems.

 

Nacionālās kultūras padomes pirmās sēdes dienas kārtībā būs jautājumi par Latvijas Republikas simtgades programmas izstrādi, Latvijas kultūras kanonu un izcilības balvu kultūrā.