Režisors un kinooperators savas radošās darbības laika ir izveidojis ap simts dokumentālo un muzikālo filmu, atstājot paliekošas vērtības Latvijas kinematogrāfā un kultūrā kopumā. Laikā, kad Latvijā kino dzīve atrodas uz panīkuma robežas, un viss jau šķiet bezcerīgs, viņš 1994. gada aprīlī nodibina Vizuālo mākslu studiju Scilla un ieņem tās direktora posteni, bet faktiski turpina savu darbu – uzņem filmas. Rodrigo Rikarda filmas ir tipiskas latviešu autorkino pārstāves. Tās uz ekrāna šķir Latvijas vēstures lappuses un rāda mūsu pagātni un tagadni, caur skaudriem cilvēku likteņiem, caur karu un mieru, caur mūziku, literatūru un mākslu, caur varonību, līdzcietību un mīlestību. R. Rikards savās filmās dokumentējis tādas Latvijai nozīmīgas personības kā Zenta Mauriņa, Rainis un Aspazija, Oskars Kalpaks, Žanis Lipke, Leonīds Vīgners, Andrejs Eglītis, Gidons Krēmers un citas.

Tekla Šaitere raksta: “Viņa veidotās filmas nekad nenovecos. Vēl vairāk – laikam ejot, to vērtība tikai augs. Vēsture nekad nav veca. Tā vienmēr ir mūsdienīga, taču tikai retais tagad cenšas atstāt nākamajām paaudzēm kino stāstus par mums un mūsu senčiem”.

Videofilma “Tauta manas mājas. Andrejs Eglītis” uzņemta pēc Ata Skalberga scenārija 1998. gadā un ataino dzejnieka Andreja Eglīša atgriešanos Latvijā pēc ilgiem trimdas gadiem, viņa stāstījumu par dzīvi, mākslu, filozofiju un karstu Dzimtenes mīlestību.