Stāsts, kas video ierakstā sniedz vēstījumu par Ulbrokas muižas kalēja Riharda Igala amata prasmēm tepat Rīgas pievārtē. Visos laikos labi zināms un godāts amats, kas, 21. gadsimtā, jaunās paaudzes cilvēkiem – ne tik zināma lieta. Gods un apbrīns kalēja meistarībai, šī gada muzeja nakts notikumos, atklājās viensētā “Akācijas”, kas šogad atzīmē mājas simtgades gadu. Pateicoties mazmeitas Māras Zebaueres labvēlībai un stāstnieces prasmēm, operators Aivars Lubānietis uzfilmēja dzirdēto un dokumentēto materiālu – fotogrāfiju, priekšmetu, atmiņu stāstu kopumu. Kaut uz mirkli, apturot laiku un atklājot šīs mājas nozīmi un raksturu, atvērās durvis nemateriālā kultūras mantojuma vēstījumam Stopiņu novadā.

 

Kino stāsta vērošana notika 13. oktobra novakarē, kad, sirsnīgā skatītāju pulciņā, atklājās Igalu un Zeltiņu dzimtas stiprums un dzīvesprieks. Cik labi, ka izsenis zināmās tradīcijas un vecmeistaru gudrība zirgu apkalšanā vēl pastāv, lai nezināmais nenāktos meklēt folkloras un literatūras tēlojumos. Notikums vien jau ievērības cienīgs, tāpat kā stāstu stāstīšana un spilgtu notikumu izklāsts, ko Māra, jo dāsni vēstīja klātesošajiem interesentiem. Ulbrokas bibliotēka, savukārt palīdz šīm lietām parādīties un iegūt skanējumu novadpētniecības telpā.

Aicinām atsaukties! 
Mūsu novada nemateriālā kultūras mantojuma daļa ir reiz sarakstīta Stopiņu himna. Sieviešu ansambļa “Sagša” darbības pirmsākumos Martas Pareizs pierakstīts teksts 14 pantos, aktualizējies “Akācijas” mājas vēstures apzināšanas procesā.
Vēlamies iegūt informāciju par teksta un mūzikas autori(-u), lai apzinātu vēsturisko mantojumu un no jauna satiktos Stopiņu stāstos. 

Lai tumšie rudens un ziemas vakari, kaut uz mirkli, rosina uz sarunām ģimenes lokā par nacionālo vērtību, vietējā mantojuma un aizvien dzīvo tradīciju lietām Jūsmājās! 

Paldies Mārai Zebauerei par sirsnību, degsmi un saimnieces prasmi ikdienas lietās, kas pierāda, ka uz galda ikdienā ir gandrīz tāds pats ēdiens kā vecvecākiem pirms vairāk nekā 100 gadiem.