Vārda "Suomi" nozīme ir purvu zeme, bet Somiju var dēvēt arī par mežu, klinšu un ezeru zemi. Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas fondos apskatāms 1853. gadā izdots grezni ilustrēts izdevums "La Finlande pittoresque", kura attēlus aplūkojot, var gūt ieskatu visu Somijas novadu dabas daudzkrāsainībā. Ar somu ornamentu dažādību savukārt iepazīstina T. Švinta 1895. gada izdevums "Suomalaisia koristeita".
 
Ekspozīcijas pamatā ir kultūras attiecību lielā nozīme: somu rūnas un latviešu tautasdziesmas, Kalevala un Lāčplēsis, Jans Sibēliuss un Emīls Dārziņš, dziļā mīlestība uz savas tautas gara brīvību un neatkarību.
 
Par latviešu un somu literāro kontaktu aizsākumu Latvijā jāuzskata 1871. gads, kad laikraksts "Baltijas Vēstnesis" četros turpinājumos publicēja Aleksandra Vēbera informatīvi apjomīgo rakstu "Soma jeb Piņņu zeme", kurā, tāpat kā lielākajā daļā vēlāko 19. gs. nogales Somijas literatūrai veltīto publikāciju, bija plaša informācija ne tikai par rakstniecību, bet arī par kultūru, ekonomiku, valsts pārvaldi un citām dzīves sfērām.
 
Kronvaldu Ata un Krišjāņa Barona rosinātais folkloras vākšanas darbs tika sākts, iedvesmojoties tieši no Somijas parauga – Eliasa Lenrūta, kas, izmantojot savāktās somu tautasdziesmas, sarakstīja eposu "Kalevala".
 
Somiju ir pārstaigājuši brāļi Kaudzītes, 1901. gadā iznāca Matīsa Kaudzītes grāmata "Somija", kas līdz ar Roberta Bērziņa grāmatu "Caur Somiju" uzskatāma par pagājušā gadsimta mijas nozīmīgāko izdevumu par Somiju.
 
Plašais latviešu autoru grāmatu klāsts par Somiju un somu rakstnieku darbu tulkojumi latviski atspoguļo lielo interesi un cieņu starp abām tautām un valstīm. Īpaši bagātīgi ir materiāli par laika posmu starp abiem pasaules kariem. Izstādi papildina Jūrmalas mākslinieku Mairas Veisbārdes, Andra Bērziņa, Dzintara Adieņa un Kristīnes Beltes gleznas un zīmējumi.
 
Izstādes atklāšanā piedalīsies Somijas Republikas vēstnieks Latvijā Pekka Wuoristo, bijusī LR vēstniece Somijā Anna Žīgure, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, diplomātiskā korpusa pārstāvji, zinātnes un kultūras darbinieki.
 
Izstāde būs skatāma līdz 2008. gada 1. februārim.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Akadēmiskā bibliotēka