Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija bija pirmā sabiedriskā institūcija, kuras izvērtēšanai tika piedāvāts izstrādātais detālplānojums. Nolūkā veicināt pēc iespējas plašu profesionāļu viedokļu apmaiņu par sagatavotajiem priekšlikumiem, valsts aģentūra "Jaunie "Trīs brāļi"" aicinājusi par to savu viedokli izteikt arī Latvijas Arhitektu savienību, kuras Diskusiju klubā par detālplānojumu tiks debatēts nākamnedēļ.
 
Kārtējā Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē, kas notika vakar, 17. janvārī, tika secināts, ka izstrādātais detālplānojums sniedz atbildes uz sabiedrībā uzdotiem jautājumiem par satiksmes un transporta infrastruktūras attīstību tiešā jauno valsts nozīmes kultūras objektu tuvumā, kā arī ieskicē tuvā nākotnē risināmus jautājumus par pilnvērtīgu publiskās telpas izmantošanu Daugavas kreisajā krastā līdzās Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Rīgas koncertzālei, paredzot iespēju līdzās Akmens tiltam izveidot jaunu pilsētas laukumu jeb tā dēvēto Rīgas forumu.
 
Rīgas arhitekta kolēģija atzina, ka, ieviešot modernu kultūras infrastruktūru, ir jāparedz adekvāts sabiedriskā transporta nodrošinājums, tādēļ aicinās pilsētas Satiksmes departamentu par prioritāriem atzīt tos transporta risinājumus un pārbūvi, kas ieplānoti Pārdaugavai un kuru realizācija ir paredzēta Rīgas attīstības plānā laika posmā līdz 2018. gadam.
 
Vairāki Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas locekļi, to vidū Rīgas arhitekts Jānis Dripe, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis un Arhitektu savienības priekšsēdētājs Sergejs Ņikifirovs, norādīja, ka, neraugoties uz sarežģīto uzdevumu un daudz dažādiem nosacījumiem, izstrādājot detaļplānojumu, ir veikta nopietna analīze par attīstības iespējām visnotaļ komplicētā pilsētas rajonā un ieteikti labi risinājumi.
 
Savukārt arhitekts, Rīgas koncertzāles projekta autors Andis Sīlis kolēģijas sēdē uzsvēra, ka par Pārdaugavas attīstību, īpaši par ielu tīkla rekonstrukciju, autotransporta satiksmes un gājēju kustības uzlabošanu gan ērtības, gan drošības ziņā jādomā kontekstā ar tuvākajā desmitgadē plānoto intensīvo apbūvi – proti, jāņem vērā, ka netālu no bibliotēkas un koncertzāles taps Rīgas domes administratīvais centrs, kā arī vairākas augstceltnes, to vidū gan biroju, gan dzīvojamās mājas.
 
Kamēr Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību ir paredzēts sākt šogad, tikmēr Rīgas koncertzāles celtniecības darbi, pēc Latvijas bankas un citu vadošo ekonomikas ekspertu ieteikuma, ir atlikti uz 2010. gadu. Gan Rīgas koncertzāles, tā Laikmetīgās mākslas muzeja projektos tiek meklēti valstij izdevīgākie projektu finansēšanas veidi, no kuriem perspektīvākais ir publiskās un privātās partnerības princips jeb privāto investoru piesaiste.
 
Izstrādāt detālplānojuma aptuveni 20 hektāru lielai teritorijai, kurā atradīsies Latvijas Nacionālā bibliotēka un Rīgas koncertzāle, Rīgas dome valsts aģentūrai "Jaunie "Trīs brāļi"" uzdeva pērnā gada februārī un tā nolūks ir noteikt infrastruktūras nodrošinājuma attīstības iespējas un risinājumus. Detālplānojumu izstrādā SIA "Arhitektu birojs "Ģelzis – Šmits – Arhetips"".
 
 
Informāciju sagatavoja:
Elīna Bīviņa
Valsts aģentūras "Jaunie "Trīs brāļi"" Komunikācijas nodaļas vadītāja
Tālr.: +371 7358531; Mob.tālr. +371 29405397
E-pasts: elina.bivina@j3b.gov.lv
www.j3b.gov.lv