Kā aģentūrai LETA pastāstīja biedrības “Cilvēka bērns” valdes priekšsēdētāja un viena no pieminekļa uzstādīšanas iniciatorēm Ināra Šindarjova, pieminekli veidos bronzā liets zēns ar savu sunīti, kuri sēdēs uz akmens, uz kura būs iegravēti romāna galvenā varoņa Boņuka vārdi, ko viņš saka savam draugam sunītim Žikam: “Otras līdzīgas debešu puses nav visā pasaulē.” Pieminekļa autors ir lietuviešu tēlnieks Henriks Orakausks.

 

Pieminekļa izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas ir aptuveni 10 000 latu, no kuriem 7200 latu – Lauku atbalsta dienesta finansējums, 800 latu – pašvaldības līdzfinansējums un aptuveni 2000 latu – ziedojumi.

 

Pieminekļa atklāšana paredzēta 22. jūlijā Rēzeknes novada dienas pasākumu gaitā.

 

Pēc romāna “Cilvēka bērns” sižeta Jānis Streičs ir uzņēmis tāda paša nosaukuma filmu latgaliešu valodā, kas guvusi skatītāju mīlestību un kino kritiķu atzinību ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Jāņa Klīdzēja dzimtas kapi atrodas Kantinieku kapsētā, bet rakstnieka dzimto māju vietā Liužas ciemā šalko liepas.

 

Jānis Klīdzējs dzimis 1914. gadā Kantinieku pagasta Liužas ciemā, mācījies Rēzeknes komercskolā un Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē. Pirmā Klīdzēja publikācija datēta ar 1931.gadu, kad latgaliski iznākošajā žurnālā “Sauleite” tika publicēts viņa dzejolis “Vēsture”. Pirmo romānu “Jaunieši” Klīdzējs publicēja 1939. gadā.

 

Kara laikā Klīdzējs emigrēja uz Vāciju, bet 1950. gadā – uz ASV, kur vēlāk Kalifornijas universitātē ieguva maģistra grādu klīniskajā socioloģijā.

 

Vienu no saviem populārākajiem romāniem “Cilvēka bērns” Klīdzējs izdeva 1956. gadā. Klīdzējs ir 24 grāmatu autors, bijis Rakstnieku savienības biedrs un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

 

Par romānu “Sniegi” rakstniekam piešķirta Kultūras fonda balva, romāns “Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī” izpelnījies Krišjāņa Barona fonda prēmiju, bet “Dāvātās dvēseles” – Jaunsudrabiņa fonda balvu.

 

Jānis Klīdzējs aizgāja mūžībā 2000. gada 2. maijā ASV, Kalifornijas štatā.

 

2008. gadā Klīdzējs kopā ar dzīvesbiedri Emīliju Klīdzēju pārapbedīts Klīdzēja dzimtas kapos Rēzeknes rajona Kantinieku pagastā.