Muzeja ēkas rekonstrukcijas projekta ietekmē “Krājuma pētījumi” šogad notiks Latvijas Rakstnieku savienības telpās (Lāčplēša ielā 48/50 – 12). Vairāki konferences referāti izstrādāti, domājot par muzeja topošo ekspozīciju “Dziesma”, kuru muzejā plānots atklāt pēc rekonstrukcijas 2016. gadā.

Andrejs Grāpis referātā skatīs politiski iekrāsotas dziesmas, pievēršoties gan pozitīvi vērtētiem patriotisma piemēriem, gan konjunktūrisma un kolaboracionisma tēmai cauri gadu desmitiem. Marians Rižijs pētīs, kādēļ tādu dzejnieku kā Knuts Skujenieks, Viks, Imants Ziedonis un Ojārs Vācietis dzejoļus dziesminieki biežāk izmanto dziesmu radīšanai nekā citu autoru darbus. Ilonas Miezītes referāts ļaus ielūkoties garīgās mūzikas attīstības tendencēs Latvijā. Dzintars Gilba vēstīs par humoristiskajām dziesmām Jāņa Kalniņa operās un to kādreizējās popularitātes cēloņiem. Savukārt Inese Žune skatīs dziesmu kā Latvijas eksportpreci, iepazīstinot gan ar ārvalstīs zināmākajiem vokālās mūzikas komponistiem, gan visbiežāk ārpus Latvijas robežām skanējušajām dziesmām.

“Krājuma pētījumi 2014” ļaus iepazīt arī vairākus muzeja jaunieguvumus. Ligita Ašme stāstīs par Jura Kulakova sintezatoru “Pļaviņu mūgs”, kas unikāls ne tikai sava leģendārā īpašnieka dēļ, bet arī tādēļ, ka 1970. gados būvēts mājas apstākļos. Konferences apmeklētāji ekspresizstādē varēs aplūkot arī pašu sintezatoru. Savukārt Maijas Kalniņas referāts ļaus izsekot vairāku mākslas darbu likteņu atspoguļojumam Jāņa Jaunsudrabiņa vēstulēs, kas ir viens no vērtīgākajiem RMM krājuma ieguvumiem 2014. gadā.

Konferencē prezentētie pētījumi būs saistoši dažādu jomu speciālistiem un interesentiem. Dramaturģijas sfērai savā referātā pievērsīsies Zanda Šumska, kura ļaus ieskatīties Gunāra Priedes lugu tapšanas aizkulisēs, īpaši pievēršoties prototipu jautājumam. Savukārt muzeja restauratore Dace Dubrovska dalīsies novērojumos par muzeja priekšmetu oriģinālu eksponēšanas tendencēm Latvijas, Igaunijas un Somijas muzejos.

KONFERENCES PROGRAMMA

RĪTA SESIJA
10:00  Konferences atklāšana
10:05 – 10:30 Ligita Ašme “Pļaviņu mūgs” un citi latviešu analogie sintezatori RMM krājumā
10:30 – 10:55 Maija Kalniņa Mākslas darbu likteņi Jāņa Jaunsudrabiņa vēstulēs Reinim Sinātam
10:55 – 11:20 Dace Dubrovska Muzeja priekšmetu oriģinālu eksponēšanas tendences
11:20 – 11:45 Marians Rižijs Dziesminieku visbiežāk komponētie dzejnieki un dzejoļi
11:45 – 12:25 Dzintars Gilba Joku dziesmas Jāņa Kalniņa operās

12:25 – 12:55 Kafijas pauze

PĒCPUSDIENAS SESIJA
12:55 – 13:20 Ilona Miezīte Garīgās mūzikas liecības muzeja krājumā
13:20 – 13:45 Andrejs Grāpis Politiskas iekrāsas dziesmas
13:45 – 14:10 Zanda Šumska Prototipi Gunāra Priedes lugās
14:10 – 14:35 Inese Žune Latvijas eksporta dziesmas

14:35 – 15:00 Diskusija

 

ANOTĀCIJAS

 

Ligita Ašme
“Pļaviņu mūgs” un citi latviešu analogie sintezatori RMM krājumā
RMM mūzikas instrumentu kolekcijas jaunākais papildinājums ir sintezators, kas piederējis Jurim Kulakovam. Atšķirībā no citiem muzeja krājumā esošajiem sintezatoriem, kas tapuši Rīgas Mūzikas instrumentu fabrikā, šis par “Pļaviņu mūgu” sauktais instruments 1970. gados būvēts Latvijā mājas apstākļos. Referāts sniedz ieskatu Latvijas entuziastu un speciālistu devumā elektronisko mūzikas instrumentu būvē, aplūkojot to saistībā ar instrumentu pielietojumu dažādos mūzikas žanros.

Maija Kalniņa
Mākslas darbu likteņi Jāņa Jaunsudrabiņa vēstulēs Reinim Sinātam
Viens no vērtīgākajiem 2014. gada jaunieguvumiem RMM trimdas rakstnieku kolekcijās ir 29 Jāņa Jaunsudrabiņa vēstules, kuras viņš laika posmā no 1949. līdz 1961. gadam rakstījis ārstam, dabas pētniekam un mākslas kolekcionāram Reinim Sinātam. Līdzās rakstniecībai un makšķerēšanai viena no šajās vēstulēs skartajām tēmām ir māksla. Vēstulēs lasāmi gan Jaunsudrabiņa uzskati par glezniecību, gan daudzpusīga informācija par mākslas darbiem un to likteņiem. Rakstnieks trimdā bija paņēmis līdzi gan savas, gan savu laikabiedru gleznas, taču laika gaitā tās pārdeva materiālo apstākļu dēļ. Vēstules ļauj uzzināt arī jaunus faktus par brāļu Kārļa un Pētera Kalvju gleznu autorību.

Dace Dubrovska
Muzeja priekšmetu oriģinālu eksponēšanas tendences
Referāta pamatā ir informācija un pieredze, kas gūta gan Latvijas Restauratoru biedrības, gan RMM organizētajos pasākumos un pieredzes apmaiņas braucienos 2014. gadā. Analizējot konkrētus piemērus no muzejiem un izstāžu zālēm Helsinkos (Siņebrjuhova Mākslas muzejs, Dizaina muzejs), Porvo (Vēstures muzejs), Somenlinna (Vēstures muzejs, Kara muzejs), Tallinā (Jūras muzejs), Rīgā (Latvijas Nacionālā bibliotēka, Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs), Ventspilī (Livonijas ordeņa pils) un Kuldīgā (Kuldīgas novada muzejs), referātā aplūkoti nepieciešamie priekšnoteikumi oriģinālu eksponēšanai un tendences šajā jomā 21. gadsimtā.

Marians Rižijs
Dziesminieku visbiežāk komponētie dzejnieki un dzejoļi
Referāts saistīts ar RMM topošo ekspozīciju “Dziesma”. Ir dzejnieki (piemēram, Knuts Skujenieks, Viks, Imants Ziedonis, Ojārs Vācietis), kuru darbi Latvijas dziesminieku dziesmām ir izmantoti biežāk nekā citu autoru darbi. Referāta uzdevums – dot ieskatu biežāk izmantojamo autoru klāstā, atklāt dziesmām visbiežāk izmantotos dzejoļus, kā arī noteikt hipotētiskos kritērijus, kādēļ vieni dzejnieki un dzejoļi šķiet piemērotāki dziesmu radīšanai.

Dzintars Gilba
Joku dziesmas Jāņa Kalniņa operās
Humora dziesmas žanrā latviešu akadēmiskajā mūzikā visražīgākais komponists ar aptuveni desmit dziesmām ir Jānis Kalniņš. Turklāt trīs joku dziesmas skan viņa operās: “Esam lielķēniņa dēli” (operā “Lolitas brīnumputns”), Kapraču dziesma (operā “Hamlets”) un “Krogus Anna gultu taisa” (operā “Ugunī”). Izmantojot RMM krājumā esošos materiālus (korespondence, recenzijas), referāts atklāj dziesmu tapšanas gaitu, izseko tekstu papildinājumiem un dažādām leģendām, kas apvij šo dziesmu atskaņojumus, kā arī mēģina rast atbildi uz jautājumu – kāpēc divas no šīm dziesmām savulaik Latvijā bija tik populāras.  

Ilona Miezīte
Garīgās mūzikas liecības muzeja krājumā
Mūzika ir ikviena reliģiskā kulta neatņemama sastāvdaļa. No vienas puses, tā palīdz uzrunāt Dievu, nodrošināt saikni ar garīgo sfēru, no otras puses, iedarboties uz cilvēkiem, stiprināt kādas reliģiskas kopienas garīgo vienotību. RMM krājumā ir ļoti plašs materiālu klāsts, kas attiecas uz garīgās mūzikas tēmu – fotogrāfijas, dziesmu grāmatas, dziesmu lapiņas, garīgo koncertu afišas un programmas, notis. Komentējot un analizējot šos materiālus, referāts sniedz ieskatu garīgās mūzikas attīstības tendencēs Latvijā.

Andrejs Grāpis
Politiskas iekrāsas dziesmas
Gan latviešu literatūras, gan mūzikas vēsturē ir darbi, kuriem piemīt politiskā nokrāsa, tuvākā vai tālākā plānā atstājot paša darba literāro vai muzikālo vērtību. Šādi darbi tapuši visos laikos un pie visām varām. Ar RMM topošo ekspozīciju „Dziesma” saistītais referāts meklē atbildes uz jautājumu – kā cauri gadu desmitiem pozitīvi vērtējamais patriotisms koeksistē ar negatīvi vērtējamo konjunktūrismu, konformismu un kolaboracionismu. Kā pozitīvi politiski iekrāsoto dziesmu piemēri aplūkoti trīs radošo tandēmu (Jānis Mediņš – Plūdonis, Lūcija Garūta – Andrejs Eglītis, Raimonds Pauls – Jānis Peters) veikums.

Zanda Šumska
Prototipi Gunāra Priedes lugās
RMM krājumā esošās dramaturga Gunāra Priedes dienasgrāmatas, vēstules un dažādi citi materiāli atklāj viņa lugu tapšanas gaitu un aizkulises. Atšķirībā no citiem rakstniekiem, kas savu darbu sižetus un varoņus izdomājuši, Priede savās lugās pārsvarā izmantojis reālas vietas, cilvēkus un notikumus, dažās lugās varoņiem piešķirti dramaturga draugu vai paziņu vārdi. Referātā prototipu jautājuma kontekstā tiks aplūkotas Gunāra Priedes lugas “Zeva templis Olimpijā”, “Jaunākā brāļa vasara”, “Vikas pirmā balle”, “Normunda meitene”, “Smaržo sēnes”, “Zilā”, “Centrifūga”, kā arī skanēs fragments no lugas “Rū” autora lasījumā.  

Inese Žune
Latvijas eksporta dziesmas
Viena no Latvijas eksportprecēm kultūras jomā ir mūzika – dziesmas, vokāli instrumentālā mūzika, instrumentāli skaņdarbi. Tie skanējuši daudzās pasaules valstīs gandrīz visos kontinentos. Referātā aplūkoti un analizēti Latvijas mūzikas eksporta vēsturiskie un mūsdienu aspekti, mūzikas eksporta veidi, kā arī sniegts ieskats par pasaulē pazīstamākajiem latviešu vokālās mūzikas komponistiem (Lūcija Garūta, Raimonds Pauls, Ēriks Ešenvalds, Rihards Dubra) un visbiežāk skanējušajām dziesmām.