Akadēmija Leklēzio raksturoja kā "jaunu atkāpju, poētisku piedzīvojumu un juteklisko ekstāžu autoru, kurš pēta cilvēci dziļāk un pamatīgāk nekā tikai valdošā civilizācija."
 
Pats autors intervijā zviedru radio sacīja, ka ir "ļoti aizkustināts" par atzinību.
 
"Tas man ir liels gods. Esmu no visas sirds pateicīgs Nobela akadēmijai," teica Leklēzio.
 
Šī ir pirmā reize kopš 1985. gada, kad prēmija piešķirta kādam Francijas rakstniekam.
 
68 gadus vecais Klēzio, kura neskaitāmajos darbos stāstīts arī par Latīņameriku un Āfriku, savu pirmo romānu "Le proces-verbal" publicēja 1963. gadā, un tas saņēma prestižo Renodo balvu.
 
1964. gadā romāns iznāca angļu valodā ar virsrakstu "The Interrogation" ("Nopratināšana").
 
Nobela diplomu, medaļu un čeku par desmit miljoniem kronu rakstnieks saņems svinīgā ceremonijā, kas 10. decembrī notiks Stokholmā.
 
Leklēzio dzimis Nicā 1940. gada 13. aprīlī francūzietes un angļa ģimenē.
 
Rakstnieks ir aizrautīgs ceļotājs, un viņa daiļliteratūras sacerējumu darbības fonu drīzāk veido Meksika vai Sahāras tuksnesis nekā Parīze vai Londona.
 
Sākotnēji Leklēzijo tika uzskatīts par jaunpienācēju tā dēvētā jaunā romāna kustībai, kuru ievadīja Alēns Robs-Grijē.
 
Taču viņš nepakļāvās vieglai klasificēšanai un drīzumā kļuva par kulta autoru, kurš uzņēmies modernās dzīves un, īpaši, tās urbāno izpausmju radīto risku hronista pienākumus.
 
Viņa pēdējais romāns "Ritournelle de la faim" ("Vecais labais stāsts par badu") publicēts šogad un jau novērtēts kā novatorisks sasniegums, pētot francūžu vainas apziņu saistībā ar Otrā pasaules kara notikumiem.
 
1994. gadā franču literārā apskata "Lire" lasītāji atzina Leklēzio par "dižāko dzīvo rakstnieku, kas raksta franču valodā".
 
Šobrīd Leklēzio pamatā uzturas Mehiko un savā mājā Nicā.
 
 
LETA AFP/REUTERS
Copyright © LETA