“Nekad nav par agru sākt lasīt bērnam priekšā”: intervija ar īru labdarības organizācijas “Children’s Books Ireland” vadītāju Elainu Raienu 

Elaina Raiena (Elaina Ryan, Īrija) ir Children’s Books Ireland labdarības organizācijas vadītāja, kuras vīzija ir “katrs bērns ir lasītājs” (“every child a reader”). Viņa ir EURead organizācijas valdē, šis tīkls apvieno 38 organizācijas no 27 valstīm, kā arī ir Bulgārijas lasīšanas fonda padomē. Elainai ir bakalaura grāds Valodu un Kultūras studijās, kā arī maģistra grāds izdevniecībā. Viņas darba pieredze bijusi saistīta ar bērnu grāmatu izdevniecību, kur Elaina vienpadsmit gadus darbojās kā mākslinieciskā vadītāja kopā ar ilustratori Niamhu Šarkeju (Niamh Sharkey, Īrija). Elaina vada Children’s Books Ireland kopš 2013. gada un kopā ar savu ģimeni dzīvo Dublinā.

Children’s Books Ireland ir lasītveicināšanas labdarības organizācija, kuras mērķis ir katram bērnam dot vienlīdzīgu iespēju kļūt par lasītāju, neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Labdarība darbojas ne tikai ar bērniem, bet arī ar skolotājiem, ģimenēm, bibliotekāriem un kopienu, kā arī ar rakstniekiem un ilustratoriem, kas veido grāmatas bērniem. Veidojot saskaņotu pieeju un vēršot uzmanību uz lasītprieku, nevis lasītprasmi, lasīšana pārtop par svarīgu kopienas daļu; mērot labdarības ietekmi uz bērnu lasītprieku, valdība tiek aicināta sniegt atbalstu tiem bērniem, kuriem tas visvairāk nepieciešams.

Intervijā Latvijas Bibliotēku portālam Elaina Raiena dalās savā pieredzē darbā labdarības organizācijā un to, kā lasītveicināšanas programmas ietekmē bērnu izvēli lasīt grāmatas, kā ģimene un apkārtējā vide bērnus un jauniešus motivē un kuri literārie darbi bērnībā bijuši vismīļākie.

Kā jūsu līdzšinējais darbs ir palīdzējis veidot ideju par “katru bērnu lasītāju”?

Organizācijā Children’s Books Ireland mēs daudz strādājam ar skolām, tāpēc pēdējo divpadsmit gadu laikā man ir paveicies, jo esmu satikusi daudzus bērnus un jauniešus Īrijā. Mums ir spēcīga apņemšanās nodrošināt taisnīgumu, daudzveidību un iekļaušanu mūsu darbā, kas veido pamatu mūsu vīzijai. Skolas, ar ko sadarbojamies, bieži atrodas nelabvēlīgās valsts daļās, un skolēni saskaras ar nevienlīdzību. Mēs zinām, ja veidojam programmas, kuru mērķis ir sasniegt skolēnus ar vislielākajām grūtībām, tad tās strādās arī citiem. Tāpēc, kad domājam, kādas grāmatas nosūtīt uz skolu bibliotēkām, kādus māksliniekus uzrunāt vai no kura ilustratora pasūtīt mākslas darbu, mēs domājam par skolēniem, kuriem visvairāk nepieciešama lasīšana. Mana iepriekšējā darba pieredze bija grāmatu izdevniecībā, un izdevēji zina, ka visas grāmatas nekad nederēs visiem bērniem. Ir tik daudz auditoriju, kam ir dažādas intereses un spējas. Šobrīd zinu, ka katra bērna ceļš, kā kļūt par lasītāju, ir citāds.

Kāda līdz šim bijusi šī darba vispateicīgākā daļa?

Viena no mana darba lieliskajām lietām ir daudzveidība – katra diena ir citāda, un strādājam ar daudzām auditorijām: bērniem un jauniešiem, ģimenēm, skolotājiem, kā arī rakstniekiem un ilustratoriem, kas veido lieliskas grāmatas bērniem. Viens no manas karjeras sasniegumiem bija zvans, ko saņēmu pandēmijas laikā, kas vēstīja, ka esam izvēlēti kā viena no trim labdarības organizācijām, kas saņems finansējumu RTÉ Toy Show Appeal. Ir grūti izskaidrot kulturālo nozīmi Toy Show, ko veido Īrijas nacionālā raidsabiedrība RTÉ un pārraida katru novembri. Katra ģimene valstī to skatās, un 2020. gadā pirmo reizi skatītāji tika aicināti ziedot labdarībām, kas būtiski uzlabo bērnu dzīves. Pirmajā gadā tika saziedoti 6,6 miljoni mārciņu, pārsniedzot organizatoru cerības un palīdzot daudz vairāk labdarībām, nekā tika cerēts. Mums tas nozīmēja 300 tūkstošus mārciņu, kas palīdzēja padziļināti strādāt ar četrām pamatskolām, kas saskaras ar nevienlīdzību. Trīs gadu laikā varējām pētīt, kādu iespaidu paveiktais atstāj uz bērnu dzīvēm, kā arī analizēt savu darbu, lai piedāvātu variantus valdības atbalstam lasīšanai skolās, kas Īrijā ļoti trūkst. Viens no skolas direktoriem izteicās, ka mūsu programma “Lasošās kopienas” ir labākā iniciatīva, kādā viņš ir piedalījies savā 20 gadu karjerā. Rakstnieki un ilustratori, kas strādāja skolās, aprakstīja programmu kā dzīvi mainošu, un bērni programmas ietvaros kļuva par lasītājiem. Lielisks veiksmes stāsts!

Kā Īrijas vēsturiskais fons veidojis bērnu lasīšanas paradumus?

Kā maza nācija ar ietekmīgiem kaimiņiem, ar kuriem dalām vienu valodu, Īrijas izdevniecības vēsturiski nav spējušas sacensties ar Lielbritānijas un Amerikas Savienoto Valstu izdevniecībām. Taču, kā izbijusi kolonija, esam izdomas bagāti un apņēmīgi! Pēc pandēmijas pieaudzis īru rakstnieku un ilustratoru skaits, kas tiek publicēti gan Īrijā, gan Lielbritānijā: KPMG (finanšu uzņēmums Apvienotajā Karalistē un Īrijā) Bērnu grāmatu balvas žūrija 2025. gadā izlasīja 169 īru autoru grāmatas, kas ir par pusi vairāk nekā tikai pirms sešiem gadiem. Mūsu pašu izdevniecības arī mainās, jo redzam lielāku daudzumu izdotu bilžu grāmatu, kas pirms tam nebija iespējams augsto izmaksu dēļ. Un ir daudz grāmatu gan īru valodā, gan angliski, kas domātas bērniem un jauniešiem, kas atsaucas uz vietām Īrijā, pārstāsta īru mītus un leģendas. Mūsu loma kā labdarībai ir izcelt šīs lieliskās īru grāmatas, lai ģimenes, kurās zināšanas par grāmatām veidojušās jau viņu bērnībā, varētu izvēlēties no plaša piedāvājuma klāsta, nevis vienkārši paļauties uz bestselleriem.

Kāda bija jūsu bērnības mīļākā grāmata?

Ir neiespējami izvēlēties tikai vienu! Man patika lasīt komiksus, regulāri pirku britu komiksus Dandy, Beano un Bunty. Es atceros, kā spēju zaudēt laika izjūtu grāmatu sērijā Sweet Valley Twins, Ramonas grāmatas no Beverlijas Klieras (Beverly Cleary, ASV) un Anastasijas grāmatas no Luisas Lovrijas (Lois Lowry, ASV), visas amerikāņu autoru grāmatas. Man patika jebkas no Džūdijas Blūmas (Judy Blume, ASV) un Adriana Mola sērijas no Sū Taunsendas (Sue Townsend, Apvienotā Karaliste). Man piederēja daži Īrijā publicēti stāstu krājumi, ko sauca “Kaķa pidžamas” (The Cat’s Pyjamas) un “Bitītes celīši” (The Bee’s Knees). Tikai pirms dažiem gadiem uzzināju, ka autoratlīdzības no šīm grāmatām nonāca pie Īru Bērnu grāmatu labdarības, kas ir viena no organizācijām, kas apvienojās, lai izveidotu Children’s Books Ireland gandrīz pirms 30 gadiem!

Vai jums ir padomi valstīm, kas vēlas paplašināt savas bērnu literatūras robežas?

Manuprāt, izdevējiem ir grūti izplesties un veicināt pozitīvas pārmaiņas, ja pieejamais tirgus ir konservatīvs, tāpēc infrastruktūra, kas atbalsta mākslu, ir svarīgs atbalsta punkts, lai riskētu. Mums ir paveicies, ka Īrijā ir Arts Council, kas atbalsta individuālus māksliniekus, izdevējus un organizācijas, piemēram, mūs, lai varam popularizēt literatūru bērniem un jauniešiem, kā arī veidot literārus festivālus un citus pasākumus. Katrai valstij ir savs kulturāls un politisks konteksts, tāpēc ir grūti sniegt vispārīgu padomu. Došanās uz Boloņas Bērnu grāmatu tirgu ir labs veids, kā iepazīt bērnu literatūru visā pasaulē. Ir stendi, kas veltīti valstīm un izdevējiem, kā arī pieejamas dažādas izstādes un bagātīga programma, kas runā par visā pasaulē svarīgām tēmām saistībā ar bērnu grāmatām un lasītājiem. Mēs vienmēr tajā jūtamies iedvesmoti un informēti!

Ar kādiem izaicinājumiem šobrīd sastopas labdarības?

Īrijā pastāv regulēšanas izaicinājums, kas, protams, ir nepieciešams, lai nodrošinātu caurspīdīgumu labdarības sektorā, bet rada lielu slogu attiecībā uz plašāku plānošanu, saziņu ar finansētājiem un citiem iesaistītajiem, kā arī ar Labdarības regulatoru. Ir grūtības arī piesaistīt finansējumu – ikviena labdarības organizācija meklē neierobežotu, daudzu gadu finansējumu, taču daudzi finansētāji joprojām dod priekšroku ieguldījumiem projektos. Mēs patstāvīgi veicinām izpratni par nepieciešamību ieguldīt gan darbiniekos, gan programmās, kā arī līdzsvarojam nepieciešamību piesaistīt līdzekļus ar mūsu ierobežoto spēju nodrošināt arvien vairāk aktivitāšu.

Kāda ir vecāku loma bērnu lasītveicināšanā?

Vecāki un aprūpētāji ir ļoti nozīmīgi, lai bērni kļūtu par lasītājiem! Nekad nav par agru sākt lasīt bērnam priekšā – jau kopš zīdaiņa pirmajām dzīves dienām viņi var klausīties nomierinošajās stāstu skaņās, tālāk jau košļāt un aptaustīt grāmatas, šķirstīt lappuses un norādīt uz bildēm. Mēs aicinām ģimenes lasīt bērniem priekšā jau no agra vecuma, nevis gaidīt, līdz viņi sāk iet skolā, lai atdalītu lasīšanu prieka pēc no lasīšanas mācību vajadzībām. Šādā veidā stāsti var turpināt būt patīkama ģimenes attiecību daļa, pat ja ir grūtības iemācīties lasīt vai lasīšanas traucējumi. Atteikties no spiediena un lasīt skaļi tik ilgi, cik bērni to ļaus, ir mūsu ieteikums ģimenēm visās bērna attīstības stadijās. Būt par paraugu lasīšanā ir spēcīgs veids, kā veicināt grāmatu iesaisti ierastā ģimenes dzīvē.

Kā mūsdienu kultūras situācija palīdz vai traucē lasīšanai kā ieradumam bērnu vidū?

Mediju ziņojumi šī gada sākumā parāda, ka bērni Īrijā saņem pirmo telefonu vidēji deviņu gadu vecumā, citās ģimenēs tas notiek pat agrāk. Gandrīz puse 8–12 gadus vecu bērnu izmanto viedtālruņus, un 94 % šīs vecumgrupas ir kāda mobilā ierīce, tātad, dators, planšetdators vai spēļu konsole. Tāpat 100 % 12–14 gadu veciem bērniem ir pašiem savi sociālo mediju un saziņas konti. Digitālā vide mainās ļoti ātri, un tāpēc lasīšana kā izklaide konkurē ar plašu klāstu citu aktivitāšu, kas ir pieejama bērniem Īrijā, viņiem ir iespēja mācīties valodas un nodarboties ar sportu, kā arī daudzām citām aktivitātēm. Mēs uzskatām, ka atslēga ir padarīt lasīšanu tikpat baudāmu kā jebkuru citu aktivitāti, izvēlēties grāmatas, kas bērniem ir patiesi interesantas un ļauj aizmirsties lasīšanā, kā arī ļaut viņiem pašiem brīvi izvēlēties, ko lasīt. Īrijā šobrīd nav stabila finansējuma, kas sniegtu iespēju skolām pirkt grāmatas, ko lasīt priekam, tāpēc vēl ir daudz darba, lai nodrošinātu, ka katram bērnam ir pieejams plašs klāsts augstas kvalitātes grāmatu.

Vai jums ir novēlējums bibliotekāriem, kas strādā ar bērniem un jauniešiem?

Bibliotekāri ir lieliski cilvēki – viņiem ir īpaša vieta sabiedrībā un spēks būt par līderiem lasīšanas jomā ar bērniem un jauniešiem. Mans novēlējums un cerība ir, lai bibliotēkām būtu izcils resursu klāsts, kas sniedz visu vecumu bērniem iespēju izvēlēties sev interesējošas grāmatas. Es vēlos novēlēt, lai viņu motivācija un zināšanas varētu tikt izmantotas profesionālos veidos, runājot un iesakot jaunajiem lasītājiem interesantas grāmatas!

Paldies!

Aicinām lasīt:
Starptautiskā simpozijā LNB taps Rīgas manifests par lasīšanas veicināšanu sabiedrībā
Intervija ar vācu pētnieku Andrē Šulleru-Cvīrlainu
Intervija ar spāņu lasīšanas un grāmatniecības ekspertu Luisu Gonzalesu Martinu
Intervija ar īru labdarības organizācijas Children’s Books Ireland vadītāju Elainu Raienu

Interviju sagatavoja:
Ieva Velberga
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības centra
Nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem
ieva.velberga@lnb.lv