#NAME? 

Arī citu ES valstu skolēnu vidū pakāpeniski samazinās interese par grāmatām, un tā drīzumā varētu kļūt par diezgan aktuālu problēmu. Par to liecina OECD organizācijas Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas 2006. gada rezultāti.

Ko darīt? Uzstājoties konferences atklāšanā, mūsu izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe uzsvēra, ka interesi par lasīšanu nedrīkst uzspiest, bet ar daudzveidīgiem paņēmieniem tā jārosina jau agrā bērnībā, ļaujot mazulim aptaustīt neordināru grāmatu vākus, aplūkot ilustrācijas un zīmējumus. Tikai tā var panākt interesi par lasāmo vielu. Ministre arī atgādināja, ka lasītprasme ir vērtību sistēmas veidotāja – rosina domāt, analizēt, kritizēt.

Pēc plenārsēdes, darbojoties 4 sekcijās, bija iespējams noklausīties Latvijas un ārzemju ekspertu viedokli par šīs problēmas risināšanu, uzdot jautājumus, diskutēt. Lektore Eufimija Tafa (Grieķija) pastāstīja par pārgudro lasītāju izglītošanu. Grieķijā veikts pētījums ar mērķi izzināt 13 pārgudro lasītāju vecāku viedokļus par viņu bērnu vajadzībām atbilstošu izglītību, kādu viņi iegūst bērnudārzā un 1. klasē, un skolotāju viedokļus par šo bērnu attīstību pēdējo 2 gadu laikā. Lektore uzsvēra, ka ir maz pētījumu par šādiem bērniem, kuri iemācījušies lasīt pirms skolas, turklāt neviens viņiem to nav mācījis. Kāpēc mēs pazaudējam labos lasītājus, skaidroja Ulla Brita Pēršona no Zviedrijas. Pēdējie pētījumi parāda, ka skolā labākie lasītāji, kuriem nav problēmu, parasti tiek atstāti novārtā. Zviedru skolotāji pārāk maz laika veltot augstākā līmeņa domāšanas prasmju attīstībai, lai gan pieprasījums pēc tām pieaug. Jaunās tehnoloģijas izvirza prasības pēc citām prasmēm, bet tās netiek aktīvi mācītas, piemēram, kritisks vērtējums un māka atlasīt atbilstošo informāciju. Turklāt trūkst īpašu resursu lēno lasītāju apmācībai, tāpēc skolotājiem vairāk jāvelta laika šiem skolēniem.

Par lasītprasmi laukos un Polijas lauku jauniešu sadarbību ar publiskajām bibliotēkām stāstīja Olga Davidoviča-Čimkovska. 2006. g. visā Polijā 300 lauku bibliotēkās, iesaistot 1300 vidusskolēnu, veikts pētījums, kas atklājis dažas ar bibliotēku pakalpojumiem saistītas problēmas: bibliotekāriem ir grūtības orientēties plašajā izdevniecību piedāvājumā, ir nepietiekams jauniešu daiļliteratūras kolekcijas novērtējums un atšķirība zēniem (viņu interesēm atbilstošas literatūras trūkst) un meitenēm domāto grāmatu pieejamībā. No tā izriet atšķirīgā attieksme pret bibliotēku. Bibliotekāriem trūkst dialoga ar lasītāju. Lauku bibliotēkas gadā iegādājas aptuveni 200 – 300 grāmatu, visbiežāk tādas, kuras būtu interesanti lasīt brīvajā laikā. Taču vairākums skolēnu lasa tikai to, ko uzdod skola. Vispār bērni labprātāk lasa ārzemju grāmatas par piedzīvojumiem un fantastiku.

Lektori Karita Kīli, Lēna Laurinena, Mīka Martunena (Somija) runāja par stratēģisko lasīšanu internetā un domrakstu rakstīšanas kvalitāti. Somi pētījuši saistību starp informācijas meklēšanu, teksta apstrādi, informācijas izvērtēšanu un metaizziņu, kad vidusskolēni izmanto internetu kā avotu saviem rakstu darbiem. Rezultāti liecina, ka pārdomātas teksta apstrādes stratēģijas pozitīvi ietekmē skolēnu domrakstu plašumu.

Drahomira Gavranoviča no Horvātijas pastāstīja par semināriem, kas rīkoti vecākiem un pirmsskolas skolotājiem par agrīnās lasītprasmes nozīmi, bet viņas kolēģe Anna Sudareviča – par viktorīnām, ko Horvātijā lasīšanas veicināšanai organizē jau 6 gadus. Bērniem patīk sacensties, parādīt savas zināšanas vienaudžu vidū. Savukārt Emīlija Šidlovska informēja par Polijas Nacionālās bibliotēkas Grāmatas un lasīšanas institūta veikto pētījumu par grāmatu pieejamību. Polijā ir tikai 17% aktīvo lasītāju, kuri lasa vairāk nekā 7 grāmatas gadā. 37% poļu nopirkuši vismaz 1 grāmatu gadā. Strauji augošais grāmatu nosaukumu skaits gan nenozīmē, ka aug arī lasītāju skaits. Grāmatas tiek pārdotas kopā ar laikrakstu. Tā ir akcija grāmatu pirkšanas stimulēšanai. Laikrakstu izdevēji īstenojuši arī projektu Visa Polija lasa saviem bērniem.

Konferences noslēgumā Aija Tūna mūs iepazīstināja ar starptautiskās organizācijas Soli pa solim izstrādāto metodisko materiālu komplektu vecākiem/ģimenēm, tas piedāvā aktivitātes, ko ar bērniem darīt pirms lasīšanas, lasīšanas laikā un pēc tās.

Vairāk par konferences norisi var uzzināt Limbažu Bērnu bibliotēkas blogā http://limbazuberni.blogspot.com/ un lasītavā.

 

 

 

Informāciju sagatavoja:
Ilze Putniņa
Limbažu Bērnu bibliotēkas galvenā bibliogrāfe