“Pasaule ir zaudējusi vienu no vislabākajiem rakstniekiem, kādu mēs esam pazinuši, un vienu no man visdārgākajiem cilvēkiem. Dusi mierā, Rej Bredberij,” tviterī raksta viņa mazdēls Denijs Karapetjans.

 

Bredberija slavenākais darbs ir Aukstā kara laikā tapusī antiutopija “451 grāds pēc Fārenheita” par nākotnes pasauli, kurā lasīšana ir noziegums pret sabiedrisko drošību un grāmatas tiek dedzinātas.

 

“Manā dzīvē liels prieks ir celties katru rītu un steigties pie rakstāmmašīnas, jo iešāvusies kāda ideja,” 2000.gadā savā 80.dzimšanas dienā sacīja rakstnieks. “Sajūtas ikdienā ir ļoti līdzīgas tām, kādas man bija 12 gadu vecumā.”

 

Kopumā Bredberijs radījis teju 600 stāstu un 30 grāmatas. Starptautisku slavu viņš ieguva ar 1950.gadā iznākušajām “Marsiešu hronikām”, kur stāstīts par cilvēku centieniem kolonizēt Marsu.

 

Latviešu valodā iznākuši Bredberija darbi “Marsiešu hronikas”, “451 grāds pēc Fārenheita”, “Pieneņu vīns”, kā arī stāstu krājumi “Kaleidoskops” un “Tagad un mūžīgi”.