Mācītāja, teologa un literāta Paula Einhorna zīmīgākais devums mūsu kultūras vēsturē ir darbs “Historia Lettica”, kas uzskatāms par pirmo nozīmīgo pētījumu par latviešu tradīcijām, dzīvesveidu un ticības satvaru. Viņš bija kaismīgs katolicisma apkarotājs un Kurzemes – Zemgales hercogistu superintendents, proti, augstākais garīgais un saimnieciskais pārraugs. Viņa darbības iepazīšanu iesāksim Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī epizodē “Einhorna “Historia Lettica” uzskata par pirmo nozīmīgo pētījumu par latviešu tradīcijām”. Nākamais raidījums ““Kas nav tavs, to neaiztiec” – vēsturiski biedinājuma vārdi grāmatu zagļiem“ ir par drošību un uzmanību. Proti, par viduslaikos iesākto un līdz pat 19. gadsimtam aktuālo grāmatu iezīmēšanu pret zagļu un citu ēnaini noskaņotu pilsētas iedzīvotāju nolūkiem. Kāpēc gan grāmatu vajadzētu kā speciāli aizsargāt un apzīmogot? Ir zināma ekslibra kultūra, taču tas ir pozitīvas lepošanās simbols. Biedinājuma vārdi grāmatu iekšlapās ir visas Eiropas fenomens, varētu sacīt, aizvēsturiskās signalizācijas variants. Sekojot grāmatu vēstures gaitai, nākamajā epizodē “Ernsta Glika tulkotā Bībele – savam laikam apjomīgs iespieddarbs” stāstīsim par Ernsta Glika tulkoto Bībeli latviešu valodā. Epizodes “Alķīmija – progresīvās domas līdzgaitniece, kas sakņojas mītiskajā pasaules uztverē” tēma ir aļķīmija – vājība, no kuras brīvi nav pat slaveni vīri. Grāmata kā galvenais izziņas resurss uz savām lappusēm ir nesusi arī šīs zinātnes pārspriedumus, to sarunu gaitā uzsvēra Latvijas Universitātes profesore Māra Grudule. Savukārt atsaucoties uz mūsu kultūras vēstures – nebaidīsimies šī vārda, gigantu – Gothardu Frīdrihu Stenderu: “Aļķīmija īstiem adeptiem dod dziļākas un plašākas zināšanas par dabas procesiem, pasaules uzbūvi un cilvēka vietu tajā.” Savukārt, raidījuma epizodē “Mācītāja un tulkotāja Jāņa Reitera gaitas: kālab viņam neuzticēja Bībeles tulkošanu” sekojam līdzi mācītāja un tulkotāja Jāņa Reitera gaitām, kura dzīve filmas vai romāna vērta. Pētām viņa Bībeles “Tulkojuma paraugu”, un meklējam atbildi, kāpēc Bībeli nav tulkojis Reiters?

No 2021. līdz 2025. gadam LNB aicina atzīmēt latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.

Aicinām lasīt:
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 1. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 2. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 3. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 4. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 5. apkopojums

Informāciju apkopoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv