“Lielākoties esmu pārliecināta, ka mūsu sabiedrība ir izturīga un viss būs labi”: intervija ar Vācijas bibliotēku un informācijas biedrības prezidenti Kārenu Šmolu 

Šī gada vasarā BID prezidentes amatā stājās Kārena Šmola (Karen Schmohl). Viņa amatā nomainīja Sabīni Homiliusu (Sabine Homilius), kura BID vadīja kopš 2019. gada. Kārenas Šmolas profesionālā pieredze cieši saistīta ar starptautisko sadarbību – gan strādājot Vācijas Ārlietu ministrijas bibliotēkā, gan agrāk aktīvi darbojoties BID starptautiskās sadarbības komitejā (Bibliothek Information International, BII). Viņas vadībā BID turpinās veicināt profesionālu apmaiņu, atvērtību un cieņpilnu sadarbību ar partneriem ārpus Vācijas.

Intervijā Latvijas Bibliotēku portālam Kārena Šmola ieskicē galvenos BID darbības virzienus, stāsta par aktuālajiem izaicinājumiem Eiropas bibliotēkās šodien un atklāj, kāpēc viņu aizrauj darbs bibliotēku vidē. Paldies Kārenai Šmolai par sarunai veltīto laiku!

Īsi raksturojiet jūsu kā organizācijas BID prezidentes lomu un jūsu ceļu bibliotēku nozarē!

BID ir Vācijas bibliotēku nozares institucionālo un profesionālo organizāciju jumta organizācija. Kā prezidente es vadu iekšējo sadarbību un pārstāvu biedru kopīgās intereses ārējā vidē. Taču, būsim godīgi – šajā amatā esmu tikai dažas nedēļas, un katru dienu vēl apgūstu savus pienākumus.

Mans ceļš uz bibliotēku pasauli bijis līkumots, pilns skaistu pavērsienu. Būtu pārāk gari to izklāstīt, bet šī nejaušā nokļūšana bibliotēku nozarē izrādījās tiešām laimīga sagadīšanās.

Kuras ir BID šī brīža galvenās iniciatīvas vai prioritātes?

Kā jumta organizācijai BID nav savas patstāvīgas darba kārtības – mēs atbalstām biedru kopīgi īstenotās iniciatīvas. Piemēram, jau divus gadus notiek pasākumu cikls, kas veltīts profesionālajai ētikai. Nesen BID un tās biedri skaidri pauda savu nostāju attiecībā uz ASV Kongresa bibliotēkas direktores Dr. Karlas Heidenas (Carla Hayden) atlaišanu.

Ar darba grupas BII starpniecību BID veicina starptautisko sadarbību, piedāvājot profesionālās stipendijas. Pašlaik īpaša uzmanība pievērsta Latvijai, taču BII atbalsta arī bibliotēku darbinieku vizītes un dalību konferencēs no citām valstīm.

Viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem ir Karla Preuskera medaļas (Karl-Preusker-Medaille) pasniegšana – viens no augstākajiem apbalvojumiem Vācijas bibliotēku sistēmā. Kopš 1996. gada to piešķir personām un institūcijām par īpašu ieguldījumu bibliotēku un informācijas nozarē. Šī gada laureāts tiks paziņots pavisam drīz!

Latvija un Vācija nesen uzsākušas ilgtermiņa (2025–2028) sadarbību bibliotēku jomā. Kādas pieredzes apmaiņas un kopīgu iniciatīvu iespējas jūs paredzat starp abu valstu bibliotēkām?

Šajā valstu partnerībā vissvarīgākās ir mūsu kolēģu idejas un ieceres gan Latvijā, gan Vācijā. Runa ir par profesionāliem kontaktiem, savstarpēju mācīšanos un patiesu interesi par otras valsts bibliotēkām un kultūru.

Ievadseminārā tika apkopotas daudzas ieceres – sākot no kopīgiem projektiem un pieredzes apmaiņas par līdzīgiem izaicinājumiem (piemēram, budžeta samazinājumiem vai informācijpratības veicināšanu), līdz kopīgām lekcijām Latvijas un Vācijas studentiem un pasākumiem bibliotēku lietotājiem, piemēram, ideja par Zoom grāmatu klubiem.

Papildus sadarbībai starp asociācijām un lielajām bibliotēkām es ar lielu interesi gaidu arī mazāku bibliotēku pieredzes apmaiņu – piemēram, skolu, slimnīcu, publisko un valsts iestāžu bibliotēku starpā.

Kā šī sadarbība, jūsuprāt, varētu sniegt labumu abu valstu bibliotēku kopienām un lietotājiem?

Mēs visi strādājam sabiedrības un lietotāju vajadzību labā. Lai arī mūsu apstākļi dažkārt atšķiras, mūs vieno daudz kas kopīgs: skolēniem, studentiem un pētniekiem nepieciešams kvalitatīvs atbalsts un ērta piekļuve informācijai. Visai sabiedrībai – neatkarīgi no ienākumiem – ir jābūt iespējai saņemt uzticamu informāciju un izmantot bibliotēku kā atvērtu vietu satikšanās un ideju apmaiņai.

Kopā ar muzejiem un arhīviem bibliotēkas veido kultūras un vēsturiskās atmiņas telpu. Visur redzam dezinformācijas riskus un demokrātijas apdraudējumu, un, lai arī finanšu resursi ir ierobežoti, mums ir jāspēj ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt savu piedāvājumu atbilstoši laikmeta prasībām.

Ja bibliotekāri iedvesmojas viens no otra un dalās pieredzē, ieguvēji ir lietotāji – gan ar jauniem pakalpojumiem, bibliotēkas telpu izkārtojumu, gan veiksmīgu sabiedrisko attiecību vai aizstāvības kampaņu idejām.

Pat ja vienīgais, ko iegūstam, ir jauna motivācija no iedvesmojošiem kontaktiem – tas jau ir būtisks ieguvums mums, mūsu bibliotēkām un sabiedrībai. Es patiesi ticu, ka darbam jāsniedz gandarījums. Patiesībā – tam jābūt iedvesmojošam, lai tas varētu tikt paveikts patiešām labi.

Kādi, jūsuprāt, ir lielākie izaicinājumi un iespējas, ar ko šobrīd saskaras Eiropas bibliotēkas?

Pirmkārt – dezinformācija. Ir šokējoši, cik ātri sociālajos tīklos, dažādos portālos un mākslīgā intelekta (MI) radītajā saturā izplatās puspatiesības, tīšas manipulācijas un dziļi sagrozīta informācija. Kritiska domāšana un satura izvērtēšana ir kļuvusi par retumu. Turklāt tradicionālie mediji – vismaz Vācijā – daļā sabiedrības ir zaudējuši uzticamību.

Bibliotēkām ir iespēja būtiski veicināt medijpratību un informācijpratību, īpaši sadarbojoties ar izglītības iestādēm – mācot izvērtēt avotus, izprast pētniecības ētiku un risināt datu aizsardzības jautājumus. Tas ir aktuālāk nekā jebkad agrāk.

Akadēmiskās bibliotēkas aizvien aktīvāk kļūst par līdzvērtīgām partnerēm zinātniskajā darbā. Tās vairs nav tikai informācijas krātuves – tās piedāvā datu pārvaldības pakalpojumus, atbalstu publicēšanā un zinātnes komunikācijas infrastruktūras attīstībā.

Šādu zinātnisko pakalpojumu stiprināšana kļūst aizvien nozīmīgāka. Bibliotēkas arī sniedz ieguldījumu sabiedrības iesaistei zinātnē un atvērto zinātņu attīstībā.

Tāpat bibliotēkām jāpalīdz izprast MI iespējas un riskus. “Papīrfabrikas” un plēsonīgie žurnāli (predatory journals) bija tikai sākums – akadēmiskā publicēšana mainās, un bibliotēkām jākļūst par uzticamu ceļvedi šajā procesā.

Kā Vācijas bibliotēkas īsteno digitālo transformāciju un integrē MI savā darbā?

Mēs eksperimentējam, mācāmies un iedrošinām arī savus lietotājus atklāt digitālās iespējas – vienlaikus apzinoties arī to ēnas puses. Pēdējos gados MI tēma dominē bibliotēku konferencēs, tiek izstrādāti dažādi darba formāti. Publiskās bibliotēkas rīko MI darbnīcas interesentiem, kā arī palīdz tiem, kuri vēl jūtas nedroši, orientēties digitālajā ikdienā. Universitāšu bibliotēkas studentiem un pasniedzējiem piedāvā apmācības par MI pielietojumu visā pētniecības ciklā – no literatūras meklēšanas līdz teksta indeksēšanai un rediģēšanai.

Vai ir kādas inovatīvas prakses Vācijas bibliotēkās, kas varētu iedvesmot Latvijas bibliotēkas – un otrādi?

Esmu pārliecināta – abas puses iedvesmos viena otru. Nākamie trīs gadi atklās, kāds būs šīs sadarbības rezultāts. Manuprāt, Latvijas bibliotēkām ir īpaša nozīme kultūras un nacionālās identitātes veidošanā un saglabāšanā, ņemot vērā daudzos, reizēm dramatiskos, vēstures lūzumus. Tās glabā valodu, literatūru un vēsturi, padarot to dzīvu un pieejamu. Vēlos uzzināt vairāk par šo darbu – un esmu ļoti ziņkārīga, kādu iespaidu Latvijas bibliotekāriem radīs Vācijas bibliotēku sistēma.

Kāda ir bibliotēku loma demokrātisko vērtību un sabiedrības saliedētības stiprināšanā?

Tās ir mūsu darba pamatvērtības. Bibliotēkas nodrošina piekļuvi informācijai visiem – neatkarīgi no statusa vai ienākumiem. Tās piedāvā vietu savstarpējai saskarsmei un sarunai.

Bibliotēkām jābūt bastioniem pret visiem centieniem vājināt demokrātiju. Brīva informācijas pieejamība un iespēja sastapties ar pretējiem uzskatiem ir būtiski nosacījumi tam, lai veidotu pārdomātu, noturīgu viedokli, ar kuru pārliecinoši piedalīties diskusijās.

Kā bibliotēkām saglabāt savu nozīmi kā kopienas centriem 21. gadsimtā?

Esmu diezgan droša, ka bibliotēkām šī nozīme saglabāsies. Cilvēkiem piemīt dabiska vēlme mācīties, izzināt un dalīties idejās. Piedāvājot pievilcīgas telpas, elastīgu darba laiku un iesaistot kopienu bibliotēkas dzīvē, bibliotēkas var saglabāt savu nozīmīgo lomu.

Cilvēki nāk uz bibliotēku ar konkrētu mērķi – meklēt literatūru, veikt izpēti, atrast darba iespējas. Taču šīs vietas raksturo arī drošība, iekļautība un pieejamība – bibliotēkas uzņem ikvienu bez maksas. Tās ir satikšanās un arī klusuma telpas.

Lai arī nav empīriski pierādīts, man šķiet, ka bibliotēkām ir arī pozitīva ietekme uz cilvēka labsajūtu. Vieta, ko caurstrāvo miers un apcerīgums, nevar neiedarboties pozitīvi, vai ne?

Kas jūs pamudināja izvēlēties bibliotēku nozari?

Esmu studējusi valodniecību, vācu literatūru un socioloģiju. Jau agri mani aizrāva, kā cilvēki lieto valodu un medijus, kas viņus motivē, kā viņi gūst prieku vai praktisku ieguvumu no grāmatām, žurnāliem un citiem informācijas nesējiem. Pēc daudziem gadiem citās jomās es ieraudzīju sludinājumu par praksi, lai kļūtu par augstākās kvalifikācijas bibliotekāru (höherer Bibliotheksdienst) – nolēmu mēģināt. Tā atklāju brīnišķīgu, daudzpusīgu profesiju.

Kas jūs visvairāk iedvesmo darbā ar bibliotēkām?

Cilvēki, kas strādā bibliotēkās, ir patiesi iedvesmojoši. Nevienā citā nozarē neesmu pieredzējusi tik lielu aizrautību. Tas, ar kādu prieku tiek radīti jauni pakalpojumi, īstenoti projekti un veikti ikdienas darbi – tas ir “lipīgi”. Neatkarīgi no tā, vai bibliotēka ir liela vai maza – bibliotekāri vienmēr ir atvērti un entuziasma pilni.

Vai jums ir kāda īpaša atmiņa par bibliotēku vai lasīšanu, ko vēlētos dalīties?

Dažkārt svētdienās dodos uz Amerikas piemiņas bibliotēku (Amerika-Gedenkbibliothek) Berlīnē-Kreicbergā – vienu no Berlīnes Centrālās un Reģionālās bibliotēkas filiālēm. Tur bieži redzu pilnībā aizņemtas vietas – daudz jauniešu, kas satikušies mācīties un sarunāties. Ģimenes, kas pavada laiku bērnu nodaļā, pieaugušie, kas strādā vieni vai apmeklē kādu no daudzajiem pasākumiem – lasītāju klubi, zīmēšanas darbnīcas vai pat smieklu joga. Redzot tik daudz cilvēku bibliotēkā – svētdienā! – es jūtu aizkustinājumu un optimismu. Tajos brīžos lielākoties esmu pārliecināta, ka mūsu sabiedrība ir izturīga, un viss būs labi.

Kāda, jūsuprāt, ir starptautiskās sadarbības loma bibliotēku nākotnē?

Tā ir izšķiroša. Tādi jautājumi kā autortiesības, ilgtspēja vai demokrātijas stiprināšana ir globāli. Tīklošanās stiprina bibliotēku interešu aizstāvību un sekmē inovācijas.

Varbūt akadēmiskās un speciālās bibliotēkas šobrīd ir aktīvākas starptautiskajā sadarbībā, jo arī zinātne ir globāla. Taču arī publiskās bibliotēkas iegūs daudz no sadarbības un pieredzes apmaiņas.

Vai ir kāds vēstījums, ko vēlaties nodot Latvijas bibliotekāriem un Bibliotēku portāla lasītājiem?

Paldies jums, ka iesaistāties šajā partnerībā! Šis projekts ir lieliska iespēja atklāt ne tikai citu bibliotēku sistēmu, bet arī valsti ar bagātu vēsturi un dzīvu literatūras kultūru. Es to visu gaidu ar lielu interesi!

Paldies!

Aicinām iepazīties ar visiem portāla sadaļas “Latvija–Vācija 2025–2028” rakstiem

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
LNB Bibliotēku attīstības centrs
portals@lnb.lv