Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nozaru literatūras centrs aicina iepazīties ar jaunieguvumiem svešvalodās tehnoloģiju, dabaszinātņu, humanitāro un sociālo zinātņu nozarēs.
Latvijas Universitātes Apgādā klajā nācis tēžu krājums “Latvijas Universitātes 82. starptautiskā zinātniskā konference 2024. Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcija”
2024. gada 8. martā notika Latvijas Universitātes 82. starptautiskā zinātniskā konferences Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcija. LU Apgādā iznācis konferences tēžu krājums (sastādītāja – LU Bibliotēkas direktore Mārīte Saviča).
Svinot latviešu grāmatniecības 500. jubileju, Talsu novada Laidzes pagastā notiks pasākums “Literārie koki Laidzē zaļos vienmēr!”. Pasākumā būs sarunas par novadnieku atstāto kultūras mantojumu, mūsdienu literatūras jaunumiem, turpināsies skolotājas Antonijas Dresleres aizsāktā “Literāro koku” stādīšanas tradīcija. Pasākums notiks Laidzes bibliotēkā 2024. gada 24. maijā pulksten 17.00.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 22. maijam.
Lai izkoptu un veicinātu lasīšanas paradumus ģimenē, Naujenes bibliotēka sadarbībā ar Naujenes pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķītis” no 2. aprīļa līdz 8. maijam organizēja lasīšanas veicināšanas aktivitāšu ciklu “Lasām kopā = Esam kopā” pirmsskolas vecuma bērniem un to vecākiem, kas notika LR Kultūras ministrijas atbalstītā projekta “Ceļā uz “Latviešu grāmatai 500” Latvijas reģionos: “Lasīšanas paradumi un to veicināšana” ietvaros.
2.martā Latvijas un Igaunijas ārlietu ministru tikšanās laikā notika Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju balvas par labāko latviešu un igauņu literatūras tulkojumu pasniegšana.
Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis izteica prieku, ka iedibinātā jaukā tradīcija turpinās – viesojoties kaimiņvalsts ārlietu ministram pasniegt abu ministriju kopīgo tulku balvu latviešu un igauņu valodu labākajam tulkotājam. Ģ.V.Kristovskis pateicās abiem tulkotāju balvas nominantiem – Valtam Ernštreitam un Guntaram Godiņam – par nozīmīgajiem tulkojumiem 2010.gadā. Ministrs uzsvēra, ka “tulkojumi no igauņu uz latviešu valodu un otrādi veicina mūsu tautu savstarpējo izpratni un sniedz iespēju abām kaimiņtautām vienai otru vēl dziļāk iepazīt”.
Saskaņā ar nolikumu uzvarētāju šoreiz nosauca un balvu pasniedza Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets (Urmas Paet). To saņēma dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš. Balvai tika nominētas trīs viņa tulkotās grāmatas: Jāns Kaplinskis “Acs”, Andress Ehins “Pakārtais ievārījums”, Andruss Kivirehks “Lote no izgudrotāju ciema”. Savukārt Valta Ernštreita tulkojumā uz igauņu valodu tika nominēta grāmata: Dace Lamberga “Klassikaline modernism: Läti maalikunst 20.sajandi alguses” (Lamberga Dace. Klasiskais modernisms. Latvijas glezniecība 20.gadsimta sākumā).
Saņemot balvu, dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš pateicās visiem, kas snieguši viņam atbalstu, īpaši Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministrijām. G.Godiņš uzsvēra, ka valoda ir atslēga, kas atver durvis uz kultūru, valodu, cilvēkiem: “Ja man būtu šķeltā čūskas mēle, tad es runātu divās valodās vienlaicīgi”. Kopumā viņš ir pārtulkojis 30 grāmatu. Uzrunas noslēgumā dzejnieks nolasīja savu igauņu valodā sarakstītu dzejoli un tā atdzejojumu latviski.
Minētās balvas mērķis ir sekmēt latviešu-igauņu un igauņu-latviešu tekstu tulkotāju profesionalitāti un aktivitāti daiļliteratūras, kā arī politisko, zinātnisko, vēsturisko, socioloģisko un citu tekstu tulkošanā.
Saskaņā ar konkursa nolikumu šīs balvas pasniegšanu ik gadu pārmaiņus rīko Latvijas un Igaunijas puse. Šogad konkurss notika jau otro reizi. Pirmo balvu pērn martā Igaunijā saņēma latviešu tulkotāja Maima Grīnberga, kas sniegusi būtisku ieguldījumu latviešu un igauņu jaunās paaudzes tuvināšanā, tulkojot igauņu laikmetīgās literatūras darbus bērniem un jauniešiem. To pasniedza bijušais Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.
Par ikgadējas Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju tulkotāju balvas izveidi bijušais Latvijas ārlietu ministrs M. Riekstiņš un Igaunijas ārlietu ministrs U.Paets vienojās 2009.gada 18.februārī Igaunijas ārlietu ministra oficiālās vizītes laikā Latvijā. Idejas iniciatori bija Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums un Igaunijas vēstnieks Latvijā Jāks Jērīts.
