Voldemāra Kalpiņa (1916–1995) laiks latviešu kultūrā atstājis vairākus vērienīgi iecerētus un realizētus projektus: Dziesmu svētku estrāde Mežaparkā, Dzintaru koncertzāles piebūve, Rīgas kinostudija, Rīgas Doma koncertzāle. Pateicoties Voldemāra Kalpiņa, kultūras ministra, iniciatīvai reabilitāciju piedzīvoja Rīgas Brāļu kapi. Laikā, kad Voldemārs Kalpiņš bija Tenisa federācijas priekšsēdētājs, tika uzcelti tenisa korti Rīgā un Jūrmalā. Laikā, kad viņš bija Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja direktors, iekārtoti vai pilnveidoti gandrīz visi šobrīd esošie rakstnieku muzeji.

Voldemāra Kalpiņa personība un veikums ir guvuši atšķirīgu vērtējumu, vairāk nekā septiņdesmit laikabiedru (Raimonda Paula, Oļģerta Grāvīša, Džemmas Skulmes, Jāņa Petera, Māras Zālītes, Oļģerta Krodera, Lilijas Dzenes, Jāņa Streiča un daudzu citu) liecības grāmatā veido daudzšķautņainu viedokļu kopumu. Grāmatā ietverti arī Voldemāra Kalpiņa darbību raksturojoši dokumenti, vēstules un fragmenti no viņa dienasgrāmatas, dažas nozīmīgākās Voldemāra Kalpiņa publikācijas un pirmpublicējumā – fotogrāfijas no ģimenes albuma.
Katru mēnesi Rakstniecības un mūzikas muzejs (Rīgā, Pils laukumā 2) izvēlas grāmatu, kas izpelnījusies īpašu lasītāju interesi un tāpēc kļūst par Lasītāju kluba diskusijas objektu. Katra mēneša otrajā sestdienā lasītāji tiek aicināti tikties pie kafijas tases, lai nepiespiestā atmosfērā apmainītos ar viedokļiem, kas radušies, lasot grāmatu, lai diskutētu savā starpā, iegūtu jaunus domubiedrus vai oponentus un intelektuāli aktīvi pavadītu sestdienas pusdienlaiku. Uz Lasītāju klubu netiek aicināti grāmatu autori, izdevniecību pārstāvji vai tēmas eksperti, lai lasītāji varētu brīvi izteikt viedokli un iespaidus, autoritāšu viedokļa neietekmēti.

Lasītāju klubs notiek sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku.

Dalība Lasītāju klubā – bez maksas.