Mūsdienu pasaulē, kur informācijas un notikumu apjoms, plūsma un dinamika ir tik pārpilni un nepārtraukti, mazliet rimtuma un uzmanības tikai sev kļūst teju par īstu ekskluzivitāti. Lasīšana ir šī miera un klusuma osta. Vēl vairāk – lasīšana var būt un ir prieka osta.

Lasīšana nav tikai zināšanu apgūšana vai izklaide, – tā ir valodas daudzveidības, kritiskās domāšanas, iztēles un jo īpaši empātijas mācīšanās un praktizēšana. Lasīšana ir iespēja iepazīt pasauli ārpus savas pieredzes robežām un vienlaikus lieliskākais veids, kā ceļot laikā un telpā.

Man lasīšana un arī rakstīšana ir neatņemama dzīves daļa, ikdiena šī vārda labākajā nozīmē. Tas ir mans laiks sev, laiks domāt un laiks just. Iepazīt nezināmo un mēģināt saprast svešādo. Es lasu, jo vēlos saprast – cilvēkus, laikmetus, idejas. Es jūtos izredzēta būt rakstniece šeit, Latvijā, – savā zemē, savā dzimtajā valodā, pie saviem lasītājiem, jo mēs visi – gan tie, kas raksta, gan tie, kuri lasa, – esam viens otram tuvu, rokas stiepiena attālumā. Mēs varam viens otru iedvesmot, atbalstīt un motivēt.

Tomēr daudzi cilvēki nelasa. Saskaņā ar pētījumiem tikai neliela daļa Latvijas cilvēku ikdienā lasa grāmatas (un citu lasāmvielu). Kopš 2012. gada pasliktinās bērnu un jauniešu lasītprasmes, šobrīd sasniedzot zemāko rādītāju, kas ir zem OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) valstu vidējā līmeņa. Kāpēc? Iespējams, viņiem nav bijusi iespēja piedzīvot lasīšanas prieku. Īpaši uzsveru šo – lasīšanas prieku, jo nekā citādi tas nav iespējams. Lasīšana reizēm ir pienākums, bet daudz vairāk tam ir jābūt priekam. Un, lai gūtu prieku, ir jāatrod sev piemērota grāmata, žanrs, autors. Grāmatu ir tik daudz, ka es ticu – katram ir sava grāmata. Nenoliedzami mūsdienu digitālajā laikmetā īstas grāmatas lasīšana prasa piepūli un koncentrēšanos – īpašības, kuras arvien grūtāk saglabāt. Tajā pašā laikā arī elektroniskās un audio grāmatas ir labs veids, kā sākt lasīt vai dažādot savu lasīšanas pieredzi.

Sabiedrība, kura nelasa, mani mazliet biedē. Tā šķietami kļūst virspusēja, viegli manipulējama, bez attīstītas spējas kritiski domāt un līdzpārdzīvot. Lasīšana rada spēju un iespēju sapņot, iztēloties un veidot jēgpilnas sarunas. Man šķiet, lasīšana ir viens no cilvēcības pamatiem. Turklāt lasītprasme ietekmē pilnīgi visas dzīves jomas.

Kā rosināt vēlmi lasīt? Ar piemēru. Ar sarunām par grāmatām. Ar ieteikumiem, kas balstīti pieredzē. Daudzreiz esmu uzsvērusi, ka ir svarīgi atrast savus grāmatu draugus – cilvēkus, ar kuriem ir līdzīgas intereses un, iespējams, pat lasīšanas gaume. Sarunas par grāmatām ir īpašas – tās motivē un iedvesmo lasīt. Par ne daudz – kaut vai vienu grāmatu, bet arī tas jau ir lielisks sākums.

Es ticu, ka lasīšanu var iemīlēt jebkurā vecumā, ja vien sastopas ar īsto grāmatu īstajā brīdī. Es ticu, ka katra grāmata pie mums atnāk īstajā dzīves brīdī – daudzreiz savā pieredzē esmu par to pārliecinājusies. Bet arī mēs, kas lasām, varam palīdzēt. Varam dalīties ar savu lasīšanas pieredzi. Uzdāvināt grāmatu. Ieteikt. Klausīties un iedrošināt. Radīt vidi, kur lasīšana ir dabiska un pievilcīga. Esmu daudz dzirdējusi frāzi – normalizēt lasīšanu. Parādīt, ka tas nav ne smagi, ne sarežģīti, ka tas var būt priekpilns ikdienas mirklis. Un patiesi – tām nav jābūt stundām, tas var būt tikai mirklis, trīs pieturas tramvajā vai vilcienā, gaidot bērnu no dejošanas mēģinājuma vai pie tasītes kafijas lietainā dienā kafejnīcā.

Šī gada sākumā tieši kafejnīcā pie kafijas tases man dzima ideja par kustību, kas ikdienā ikvienam atgādinātu par lasīšanas prieku, par grāmatu īpašo nozīmi mūsu dzīvēs.

Jau kopš esmu ienākusi grāmatu pasaulē kā rakstniece, kad 2020. gadā iznāca mana pirmā grāmata “Sestā Sieva”, paralēli savai radošajai darbībai esmu bijusi tāda kā “lasīšanas un grāmatu vēstnese”, daudz runājusi, arī bibliotēkās visā Latvijā tiekoties ar lasītājiem, cik būtiski ir mums visiem kopā sadarboties, lai popularizētu lasīšanu, kā bērnu un jauniešu, tā arī pieaugušo vidē. Aicinājusi un iedvesmojusi lasīt mūsu pašu – latviešu autorus – tā stiprinot un apvienojot grāmatniecības kopienu. Papildus visām tām lasīšanas veicināšanas kampaņām, akcijām un iniciatīvām, kuras jau mums ir, piemēram, “Restarts Lasīšanai”, “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”, dažādas izdevniecību organizētās: “Lasīšanas stafete”, “Grāmatons” u.c.

Es atsaucos stratēģiskās komunikācijas aģentūras “Deep White” iniciatīvai iesniegt ideju grantu konkursā “Kopā lielām lietām”. Mirklī, kad pēc pāris nedēļām saņēmu telefona zvanu no aģentūras – “Arī mūsu sirdīs ir grāmatas, mēs gribam šo darīt kopā!”, es ierakstīju teju desmit minūšu garu audioziņu savām draudzenēm rakstniecēm Zanei Zustai, Laurai Vinogradovai, Zanei Nuts un grāmatu vēstnesēm Aija Bremšmitei, Ievai Strazdiņai, Krīstīnei Pīkenenai un Elīnai Dlohi, izstāstot ideju un jau no pirmā mirkļa aicinot viņas kopā piedalīties šīs iniciatīvas veidošanās un radīšanā, jo zināju, ka lielas lietas iespējamas tikai darot kopā. Viņas atsaucās!

Vairākus mēnešus mēs visas nācām kopā ar aģentūru – stratēģiem, radošajiem, dizaineriem, komunikatoriem, lai kopdarbā un kopā idejās radītu kustību #LaiksLasīt. Kas ir kā apliecinājums: Laiks lasīt ir tagad. Laiks lasīt ir vienmēr. Laiks lasīt ir visur. Un kā aicinājums – ir Laiks Lasīt!

Par #LaiksLasīt kustības vizuālo identitāti mēs sakām lielu paldies dizaina aģentūrai “Brandbox”, kas tāpat kā visi citi šajā kustībā atsaucās aicinājumam līdzdarboties kopējas idejas vārdā par grāmatu lasīšanas popularizēšanu. “Brandbox” dizaineri, balstoties mūsu kopējās radošajās sarunās, piedāvāja vairākas vizuālās identitātes, līdz visi kopā nonācām līdz tam, ko šobrīd redzam visur pilsētvidē, sociālajos medijos, presē un kustības draugu organizācijās.

Lielākais gandarījums kustības #LaiksLasīt radīšanas procesā un tagad, kad tā ir pieejama ikvienam – ir apliecinājums, ko gūstam, ik dienas runājot ar cilvēkiem, partneriem, draugiem, – ka, apvienojoties idejas vārdā, lielas lietas patiešām ir iespējamas. Ka mirklī, kad tu dari savu sirdslietu, kurai tu patiesi tici, tai notic arī citi, ka arī citi grib būt daļa no tā, jo tā ir arī viņu sirdslieta. Vārdos neieliekama kopības sajūta visā sabiedrībā, ne tikai šķietamajā “grāmatu burbulī”!

Iniciatīvā #LaiksLasīt iesaistīties un pievienoties var ikviena bibliotēka, īstenojot un organizējot dažādas lasīšanas aktivitātes – rakstnieku un grāmatu vēstnešu, kā arī izdevēju tikšanās ar lasītājiem, veidojot #LaiksLasīt aicinājumus savos sociālo mediju kanālos un uz vietas bibliotēkās, piemēram, #LaiksLasīt grāmatu plaukti un ieteikumi, #LaiksLasīt zibakcijas grāmatu kopā lasīšanai bibliotēkās un apkaimēs. Mēs, kustības #LaiksLasīt autores un vēstneses, esam atvērtas idejām līdzdarboties un iesaistīties.

#LaiksLasīt radītie vizuālie materiāli ikvienam ir pieejami un izmantojami bez maksas, lai veidotu savus notikumus un aicinātu ikvienu atrast laiku lasīšanai.

Tos iespējams lejuplādēt šeit: ej.uz/laikslasit_vizualie_materiali

Ar iniciatīvu #LaiksLasīt, kas, cerams, pārtaps visaptverošā kustībā, mēs kopā ar idejas līdzautorēm rakstniecēm, iniciatīvas līdzautoriem stratēģiskās komunikācijas aģentūru “Deep White” un domubiedriem – lasīšanas vēstnešiem, izdevējiem un bibliotēkām – vēlamies akcentēt tieši to, ka lasīšana pavisam vienkārši kļūst par sabiedrības ikdienas daļu – nevis elitāru nodarbi, bet dzīvesveidu. Mirkli mieram un priekam.

Mans sapnis ir sabiedrība, kurā bērni aug ar grāmatām, kurā pusaudžiem grāmatas šķiet stilīgas, katrs pieaugušais atrod laiku lasīt, un katrs cilvēks zina, ka grāmata var būt miera osta, draugs un ceļvedis zināšanās un pieredzē. Grāmatas un lasīšana patiesībā ir liela izredzētība, kura ir pieejama katram. Laiks lasīt – tas ir laiks dzīvot jēgpilnāk un priecīgāk.

Sekot līdzi #LaiksLasīt aktivitātēm iespējams @laikslasīt Instagram kontā

Papildus informācijai un saziņai:
Inga Grencberga, rakstniece
Inga.grencberga@gmail.com
Tel. +371 26710732
Instagram konts: @laikslasīt