2014. gada 22. augustā plkst. 19.00 Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā, O. Vācieša ielā 6a) akcijas “Café Spleen jeb Augusts 1914” ietvaros Café Spleen teltī notiks Jāņa Akuratera romāna “Ugunīgie ziedi” kopīga lasīšana. Lasīšanas procesu vadīs literatūras zinātnieki Dr. philol. Maija Burima un Dr. philol. Raimonds Briedis. Ikviens ir aicināts pievienoties lēnās lasīšanas norisē ar savu komentāru, ar savu teksta lasījuma pieredzi, lai kopīgi risinātu romānā iešifrētās zīmes un ļautos teksta baudīšanai.

 

“Cauri ziemeļnaktij, sniegiem un sāpēm kā liesmainas puķes paceļas strēlnieku tēli un zūd viens pēc otra. Varbūt tie nemaz nebija sapņu tēli, bet dzirkstis, kuras izgrūž lokomotīve nakts tumsā… Dzirkstis no tā mūžīgā ugunskura, kas dedzina cilvēci ar bezgalīgām cīņām un rauj to uz priekšu cauri naktij tur, kur ved viņas sapņi,” – tā romāna “Ugunīgie ziedi” noslēgumā, tēlojot latviešu strēlnieku aizbraukšanu no Latvijas uz Maskavu 1918. gada ziemā, raksta Jānis Akuraters.

 

Jāņa Akuratera romāns “Ugunīgie ziedi” pēc Kārļa Štrāla romāna “Karš” ir otrais plašākais tolaik publicētais darbs par latviešu strēlniekiem. Tas sarakstīts 1924. gadā un Jāņa Rozes izdevniecībā grāmatā publicēts 1925. gada rudenī. Kad iznāk “Ugunīgie ziedi” nav vēl ne Annas Brigaderes romāna par Pirmo pasaules karu “Kvēlošā lokā” (1928), ne Aleksandra Grīna “Dvēseļu puteņa” (1933), ne Aleksandra Čaka poēmas “Mūžības skartie”(1939-1940). Literatūras zinātnieks Viesturs Vecgrāvis raksta, ka Jānis Akuraters ir “pirmais latviešu rakstniecībā, kas savā romānā strēlnieku “cīņas uzskata par mūžībai, vēstures procesa visaugstākajiem posmiem piederīgas” un kā, centrālo varoni tēlojot skeptiķi un gara aristokrātu Pēteri Dangu, viņš ir viens “no retajiem latviešu rakstniekiem, kas laikmeta notikumus subjektīvi neidealizē, bet patiesi atklāj strēlnieku traģēdiju, proti, upurus, cīnoties gan cara armijas, gan vēlāk boļševistisko spēku pusē”.

“Ugunīgie ziedi” ir kā turpinājums 1921. gadā publicētajam Jāņa Akuratera romānam “Pēteris Danga” un tajā ietverts arī daudz no autora paša pieredzes, atrodoties kara laukā. 1916. gadā Jānis Akuraters brīvprātīgi iestājās strēlniekos. Rakstniecības un mūzikas muzeja Jāņa Akuratera kolekcijā ir īsa vēstule, kuru 1916. gada 16.novembrī dzejnieks raksta sievai Marijai Annai un sešus gadus vecajai meitai Laimai: “Mīļā Mare un Laima! Teikšu īsi. Esmu uzņemts Strēlnieku pulkos, ierakstīts II latviešu Brigādes štābā.” Kopā ar Jāni Akurateru vienā strēlnieku pulkā ir dzejnieki Kārlis Skalbe, Edvarts Virza, mākslinieki Valdemārs Tone, Konrāds Ubāns, tēlnieks Kārlis Johansons.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā. Biļetes cena – 3.00 EUR

Projekta īstenotājs – Memoriālo muzeju apvienība, Jāņa Akuratera muzejs

Projekta mākslinieciskais vadītājs – režisors Viktors Jansons

Projekta vadītāja – Maira Valtere

Akcijas norises vieta – Jāņa Akuratera muzejs, Rīga, O. Vācieša iela 6a

Projekta atbalstītāji:

Nodibinājums Rīga 2014, Rīgas dome, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Republikas Zemessardze, SIA Stats Serviss, SIA Kalnozols un Partneri, SPICE, Rakstnieku muzeju biedrība “Pils”.

Projekta veidotāji saka paldies arī Latvijas Kara muzejam, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, AS “Latvijas Finieris” un AS “Riga Wood Baltic”, LU Botāniskajam dārzam, SIA “PROWOOD” un personīgi Mārim Gailim.

Informācija: www.riga2014.org/CAFESPLEEN un www.memorialiemuzeji.lv/cafe-spleen-jeb -augusts-1914

 
Papildu informācija:
Maira Valtere
Projekta vadītāja
Tālr.: 26703293
akuraters@memorialiemuzeji.lv
akuratera.muz@inbox.lv