? "Kanādas "atmiņas" institūciju reformators Īans Vilsons" — vai kartei jāatrodas bibliotēkā vai arhīvā? Un skaņu ierakstam? Digitālajā laikmetā svarīgs ir saturs, nevis institūcija, piekļuve, nevis atrašanās vieta. Tīmeklis nepanes institucionālās sienas. Kanāda ir pirmā valsts pasaulē, kas pilnībā integrējusi bibliotēkas un arhīva pakalpojumus un funkcijas. Konverģences ideja radījusi unikālu vēstures mozaīku, kas sabiedrībā radījusi dzīvu interesi par kultūras mantojumu.
 
? "Britu sabiedrība aicina nostiprināt likumā skolu bibliotēku obligātumu" — sabiedrība un valdība akceptē ieslodzīto likumīgās tiesības uz bibliotēku, bet nesaprot, cik būtiskas tās ir skolas vecuma bērniem. Lai panāktu likumā noteiktu profesionāli vadītu skolu bibliotēku obligātumu visā valstī, 2009. gada 1. jūlijā Lielbritānijā aizsākta plaša parakstu vākšanas kampaņa. Kampaņas organizētāji uzsver: sliktas informācijpratības sociālās izmaksas būs daudz lielākas nekā skolu bibliotēku uzturēšana.
 
? Skolu bibliotēkas Vācijā — vai šokējoši zemajiem vācu skolēnu rezultātiem 2000. gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās skolēnu vērtēšanas programmas (Programme for International Student Assessment, PISA) pētījumā bija saistība ar to, ka ilgu laiku tikai 15% Vācijas skolu bija starptautiskiem nozares standartiem atbilstošas bibliotēkas? Pētījumā iekļauto 30 valstu vidū vācu jaunieši nebija iekļuvuši pat sekmīgāko otrajā desmitā. PISA rezultāti atklāja graujošu faktu — lielam skaitam vācu skolēnu grūtības sagādā lasīšana, un 10% piecpadsmitgadīgo nav spējīgi saprast pat visvienkāršākos tekstus.
 
? "ASV skolu bibliotēkas 2007./2008. mācību gadā" — krīzes ietekmē ASV skolu bibliotēku komplektēšanas budžets samazināts no 13 000 dolāru gadā līdz 10 000, tomēr teju visās skolu bibliotēkās vēl arvien ir nodrošināts internetslēgums un nav samazināts finansējums tiešsaistes resursu iegādei. Gandrīz 85% ASV sākumskolu un vairāk nekā 95% pamatskolu un vidējo mācību iestāžu strādā pilna laika kvalificēts bibliotekārs — gandrīz visiem ir augstākās izglītības diploms, parasti bibliotēkzinātnē un informācijā. Galvenā ASV skolu bibliotēku stratēģija krīzes laikā: rūpīga prioritāšu izvēle un pozitīva pašprezentācija.
 
? "Pāri pār tiltu" — satraucoša tendence Latvijas izdevējdarbībā ir pēdējā laikā iecienītā tā dēvēto faksimilizdevumu, bet faktiski — sabojātu atkārtoto iespiedumu — tiražēšana. Izcilu faksimilu sagatavošana saistās ar augstām izmaksām, tādēļ Latvijas izdevēji izlīdzas ar seno iespieddarbu ieskenēšanu. Atkārtotās izdošanas procesā kā lieka greznība tiek atmesti elementi, kas sadārdzina izdevuma pašizmaksu, piemēram, priekšlapa. Lappuse tajos beidzas pusteikumā vai pat pusvārdā, bet grāmatu mākslas klasiķa Arvīda Jēgera zīmētajām saulespuķēm ierādīta pavisam cita atrašanās vieta. Šie darbi ir zaudējuši savu sākotnējo burvību. Grāmata — mākslas darbs — kļuvusi par mehānisku bilžu un teksta nesēju.
 
? Bibliotēka tiem, kam nav māju — reizēm viņiem tas šķiet tik neticami — ka ir vieta, kur tie ir gaidīti. Viņi — nabagi, bomži, klaidoņi, izstumtie — bezpajumtnieki. Rīgas Domes Dienas aprūpes centrā bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem izveidotajā Rīgas Centrālās bibliotēkas izsniegšanas punktā viņi var lasīt grāmatas un žurnālus, skatīties televīziju, lietot datorus un globālo tīmekli, saņemt profesionāla informācijas speciālista konsultācijas, piedalīties dažādās aktivitātēs. Te viņi no jauna var piedzīvot arī ko sen aizmirstu — svētkus. Bibliotēka nevar salāpīt pasauli. Taču tā var piedāvāt demokrātisku un tolerantu vidi, kur cilvēki, kas nokļuvuši grūtā situācijā, var atgūties un sakopot spēkus, lai atgrieztos sabiedrībā. Publiskā bibliotēka ir bibliotēka visiem — arī tiem, kam nav māju.
 
? Ārzemju bibliotēku notikumi — bibliocīds Venecuēlā: 2007.? 2008. gadā no Mirandas pavalsts publiskajām bibliotēkām ideoloģisku motīvu dēļ izņemtas un iznīcinātas 62 262 grāmatas — aptuveni 15% pavalsts publisko bibliotēku krājuma; zemestrīce sagrauj desmitiem Abruco (Abruzzo) reģiona (Itālija) kultūras iestāžu, gruvešos pārvērtušās arī bibliotēkas, muzeji un arhīvi; jauns resurss kultūras daudzveidības iepazīšanai — Pasaules Digitālā bibliotēka; gandrīz astoņdesmit jaunas bibliotēkas četros gados — ar šādu sasniegumu var lepoties Katalonijas autonomais apgabals (Spānija), kur 2006.?2008. gadā atvērta 61, bet 2009. gadā — 17 jaunuzceltas vai renovētas publiskas bibliotēkas. 2009.gadā Katalonijas bibliotēku renovācijai un celtniecībai atvēlēti 33 miljoni eiro, bet 35 miljoni eiro piešķirti provinces 188 bibliotēku un 9 bibliobusu uzturēšanai.
 
Ņemot vērā žurnāla pilnās elektroniskās versijas apjomīgumu, janvārī piedāvāsim lejupielādēt un lasīt arī atsevišķus rakstus!
 
 
Visi, kas jūtas piederīgi bibliotēku pasaulei, tiek aicināti iesaistīties žurnāla veidošanā!
 
Informāciju sagatavoja:
Marlēna Krasovska
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku pētniecības un informācijas nodaļas galvenā bibliotekāre
Tālr.: 67312807