Lai tendences iedzīvinātu Latvijas mērogā, Latvijas Bibliotēku portāls 2026. gada gaitā aicinās nozares un saskarnozaru ekspertus paust savu redzējumu par katru no tām, rosinot diskusiju arī lasītāju vidū.

Pirmajā tendencē  “Zināšanu prakse mainās” tiek uzsvērts, ka nākotne sniedz gan iespējas, gan izaicinājumus taisnīguma stiprināšanai zināšanu sistēmās. Tā rosina pārdomāt, ko mēs uzskatām par zināšanām, veicina viedokļu daudzveidību un sekmē pieaugošu izpratni par dezinformācijas procesiem un to ietekmi. Lasīt 1. tendenci (6 lpp., PDF).

Ginta Zalcmane, LNB Informācijas pakalpojumu attīstības vadītāja:

Runājot par zināšanu ieguves, to pārneses un jaunu zināšanu radīšanas procesu, kā arī šo zināšanu pielietošanu praksē, Latvijā ir atrodami veiksmes piemēri, kas raksturo šī procesa augstu attīstības līmeni, ieskaitot arī Latvijā radītos mākslīgā intelekta (MI) risinājumus.

Tomēr jautājums par zināšanu būtību robežām, proti, kas ir un kas nav uzskatāmas par zināšanām, turpina būt aktuāls temats. Digitālā vide šobrīd ir piesātināta ar platformām, medijiem, satura veidotājiem un daudzveidīgiem informācijas avotiem. Informācijas vidi var raksturot kā pārpludinātu ar lielu informācijas apjomu, kas ne vienmēr satur pārbaudītus uzticamus datus. Informācijas patērētājs nereti izvēlas vieglāko ceļu, uztverot ātri pieejamu informāciju kā vērtīgu un nozīmīgu, ne vienmēr kritiski izvērtējot tās ticamību. Ikvienam ir iespēja kļūt par satura veidotāju. Sociālajos tīklos publicētas dažāda satura informācijas pieņemšana par ziņu ir mūsdienām raksturīga parādība.

Zināšanu veidošana, pamatojoties uz informāciju, ir krietni darbietilpīgāks process. Tas sākas ar lasīšanu un lasītā teksta pilnvērtīgu izpratni. Pētniecība saistāma ar liela apjoma datu analīzi, informācijas salīdzināšanu, kritisku izvērtēšanu un sintezēšanu un visbeidzot jaunu zināšanu radīšanu kā šī procesa rezultātu. Pārmaiņas zināšanu praksē notiek, bet lasīšana kā visa pamats paliek nemainīgi. MI resursi, kas ļauj daudz ātrāk analizēt lielus sarežģīta teksta apjomus, šobrīd aktualizē jautājumu par šo rīku lietpratīgu izmantošanu zināšanu iegūšanā un izmantošanā.

Bibliotēkas kā pārbaudītu un uzticamu informācijas resursu glabātājas ir atbildīgas par to, lai piekļuve informācijai un zināšanām būtu ne tikai iespējama, bet arī jēgpilna un iekļaujoša. Ikdienas darbā bibliotekāriem ir iespēja aktīvi pielietot savas profesionālās prasmes veicinot lasītāju informācijpratību, iekļaujot arī MI potenciāla iespējas. Bibliotekāra loma viennozīmīgi ir skatāma daudz plašāk par viņa kompetenci bibliotēkas krājuma un elektronisko resursu pārvaldībā. Pieņemot, ka zināšanu prakse mainās, bibliotekāriem ir būtiski attīstīt padziļinātu izpratni par šī procesa virzību, lai tie spētu aktīvi iesaistīties lasīšanas un pētniecības materiālu jēgpilnas izmantošanas veicināšanā, vienlaikus arī kritiskās domāšanas attīstīšanā un piekļuves informācijai nodrošināšanā. Personalizēta pieeja informācijas pakalpojumu nodrošināšanā arī ir uzskatāma par priekšrocību lasītāju, īpaši pētnieku, informacionālajā apkalpošanā.

Baiba Holma, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore 

Par fragmentārām un marginālām zinātniskajām zināšanām

IFLA tendenču ziņojumā, raksturojot zināšanu prakšu izmaiņas, minēts, ka ir nepieciešamas taisnīgākas un iekļaujošākas zināšanu sistēmas, tā, lai tajās būtu pārstāvēti visu sabiedrības grupu viedokļi.

Man šī atziņa raisīja pārdomas par zinātniskajām zināšanām, un ar tām novērojamo fragmentārumu (daļējas, nepilnīgas zināšanas) un arī marginālumu. Pavisam vienkārši šo varētu skaidrot ar ēkas / telpas analoģiju. Ja iedomājamies, ka zināšanas veido ēku, tad fragmentārums izskatās kā ēka ar telpām, kurām ir tikai dažas vai nepilnīgi uzbūvētas sienas, savukārt zināšanu marginālums izskatās kā mazs un grūti pamanāms logs kādā telpā.

Kā veidojas zinātnisko zināšanu fragmentārums? Bieži vien vērojams, ka pētījumos respondenti (pētījuma dalībnieki) ir kāda neliela sociāla grupa. Piemēram, kognitīvās zinātnes pētniece no ASV prof. Lera Boroditska (Boroditsky, 2018) atzīst, ka tas, kas ir izpētīts par domāšanu un smadzeņu darbību, pamatojas uz ASV universitāšu bakalaura līmeņa studentu izpēti. Līdzīgi var secināt arī par zinātniskajām zināšanām, kas iegūtas pētījumos, lai izprastu cilvēku informacionālo uzvedību dažādos kontekstos (ikdienas u.c.) – arī tajos kā pētījumu dalībnieki bieži ir jaunieši un studenti, bet daudz retāk – kādas valsts reprezentatīvs iedzīvotāju kopums. Savukārt Kanādas autori bibliometriskajā pētījumā (2021) secinājuši, ka ir vērojama plaisa attiecībā uz rašu un citu minoritāšu (piemēram, pamatiedzīvotāju) jautājumu izpēti dažādu bibliotēku un informācijas zinātnes tematu kontekstā. Līdz ar to iegūtās zinātniskās zināšanas vēl nepilnīgi vai tikai daļēji palīdz izprast kādu parādību un ir uzskatāmas par fragmentārām. Parasti tas vērojams zināšanu jomās, kuras ir salīdzinoši jaunas un nesen uzsāktas izzināt. Lai zināšanu sistēma būtu iekļaujoša, jāpaplašina zinātnisko zināšanu ieguves prakse nonākot pie pilnīgākām zināšanām.

Zinātnisko zināšanu marginālums var veidoties tādēļ, ka ir dažādi ierobežojumi un tradīcijas zinātniskajās komunikācijās. Kaut arī zinātnisko zināšanu ieguvē un izplatīšanā atvērtās zinātnes kustība jau nodrošinājusi plašākas un elastīgākas publicēšanas un pieejamības iespējas, tomēr daži piemēri no prakses rāda, ka arī šajā jomā vēl būtu ko uzlabot.

Zinātniskās komunikācijās liela nozīme ir publikāciju pieejamībai noteiktās zinātniskās datubāzēs (attiecīgi zinātniskajos žurnālos, rakstu krājumos, grāmatās), kuru dažādus datus apkopo un citējamību analizē citas datu bāzes jeb pētniecības platformas, piemēram, Web of Science, Scopus, tā rūpējoties par augstas kvalitātes zinātniskās informācijas pieejamību. Tomēr bieži vien šķērslis, lai raksts tiktu pieņemts un publicēts kādā žurnālā ar augstu ietekmes faktoru, var būt valoda (dominējošā valoda datubāzēs ir angļu valoda), vai arī temata pārāk lokāla aktualitāte, nevis pētījumā iegūto un rakstā publicēto zināšanu kvalitāte. Viens no risinājumiem iekļaujošākām zināšanu sistēmām varētu būt datubāzēs integrēti mākslīgā intelekta rīki, kas nodrošinātu iespēju tekstus oriģinālajās valodās pārtulkot lasītājam saprotamā valodā (valodās), kā arī dažādu repozitoriju tālāka attīstība.

Mūsdienu zinātnisko komunikāciju sistēmas arī pamatā ir vērstas uz dominējošo pētniecības grupu (institūciju, skolu, valstu) zināšanu izplatīšanu. Piemēram, atsaucoties uz bibliometrijas pētījumu par publikācijām bibliotēku un informācijas zinātnē, redzams, ka dominējošās valstis, kuras virza idejas un atziņas, kā arī ietekmē attīstības pieejas mūsu nozarē, ir pamatā trīs – Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste un Ķīna (visvairāk citētas ir ASV pētnieku publikācijas (40%), otrajā vietā citēšanas ziņā ir Apvienotās Karalistes pētnieku publikācijas – 10% un trešajā vietā – Ķīnas pētnieku rakstu citējumi – 6%) (Wusu & Lazarus, 2018). No tā var secināt, ka nozares zināšanu struktūru (piemēram, aktuālos un dominējošos pētniecības tematus) pamatā veido pētījumi, kurus ietekmē šo valstu pētnieku kultūras, tehnoloģiskais un sociālais konteksts, bet tas var atšķirties no citu valstu situācijas, taču pētnieku iegūtās zināšanas varētu tikt uzskatītas par marginālākām un mazāk nozīmīgām.

Avoti:
Boroditsky, L. (2018). How language shapes the way we think [Video]. TED Conferences. YouTube. www.youtube.com/watch?v=RKK7wGAYP6k

Mongeon, P., Brown, A., Dhaliwal, R., Hill, J., & Matthews, A. (2021). A Bibliometric Analysis of Race-Related Research in LIS. Proceedings of the Annual Conference of CAIS Actes Du congrès Annuel De l’ACSI. doi.org/10.29173/cais1219

Wusu, O. H., Lazarus, N. G. (2018). Major trends in LIS research: A bibliometric analysis. Library Philosophy and Practice. University of Nebraska–Lincoln. digitalcommons.unl.edu/libphilprac/1873/

Katras tendences izklāsta nobeigumā IFLA piedāvā jautājumus pārdomām, uz kuriem bibliotekāri var apdomāt savas atbildes. Jautājumi saistībā ar 1. tendenci ir šādi:

  • Cik daudzveidīgs ir jūsu bibliotēkas pakalpojumu klāsts?
  • Kā jūs personalizējat bibliotēkas pakalpojumus? Kāda ir šādas pieejas ietekme?
  • Kā varat attīstīt prasmes jūsu kopienā, lai efektīvi pretotos dezinformācijai?
  • Kā jūs izmantojat īsformāta video, lai iesaistītu cilvēkus bibliotēkas informācijā?

Vairāk par ziņojumu
Lasīt ziņojumu pilnā apjomā (194 lpp., PDF)

trends.ifla.org

Informāciju apkopoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv