IFLA Zaļās bibliotēkas balva 2024: “Mēs pilnībā uzticamies cilvēkiem”

IFLA Zaļās bibliotēkas balva (IFLA Green Library Award) ir prestižs starptautisks konkurss, ko organizē Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) Vides, ilgtspējības un bibliotēku sekcija (Environment, Sustainability and Libraries Section, ENSULIB). Šis apbalvojums izceļ bibliotēkas, kas ar saviem projektiem veicina vides ilgtspēju, ekoloģisku domāšanu un izglīto sabiedrību par zaļajiem risisnājumiem. Šomēnes izsludināta pieteikšanās 2026. gada konkursam divās kategorijās – labākās zaļās bibliotēkas un labākie zaļo bibliotēku projekti. Latvijas Bibliotēku portāls interviju sērijā turpina atskatīties uz aizvadītā gada nominantiem.

Portāls Bibliotēka.lv, 20. oktobris, 2025 67

Ilustrācija: Aīda Ismailova

Vairāk par pieteikšanos 2026. gada konkursam uzziniet šeit.

Pāderbornas pilsētas bibliotēka Vācijā (Stadtbibliothek Paderborn) ar vērienīgo projektu “Ēdene – ilgtspējas bibliotēka” ieguva 2. vietu IFLA Zaļās bibliotēkas balvas 2024 konkursā kategorijā “Liela mēroga projekts”.

Ēdenes bibliotēka ir izcils piemērs tam, kā vēsturisku arhitektūru iespējams savienot ar mūsdienīgu ilgtspējas pieeju. Bibliotēka atjaunoja ap 460 gadiem senu ēku, izmantojot pārstrādātus materiālus un ražošanas atlikumus mēbeļu izgatavošanai. Tās darbība balstīta uz dalīšanās ekonomikas principiem – te darbojas sēklu bibliotēka, pārtikas apmaiņas programma, apģērbu apmaiņas stends un lietu bibliotēka.

Ēka ir tā dēvētais Ādama un Ievas nams – viena no skaistākajām pusmūra ēkām Pāderbornā. Ēka celta ap 1560. gadu, un trīsstāvu pusmūra nams izceļas ar bagātīgiem koka griezumiem un rotājumiem. Savu nosaukumu tā ieguvusi no frīzes, kurā attēlota Ādama un Ievas izraidīšana no Paradīzes. Lai arī frīze vēsta par aiziešanu no Ēdenes dārza, līdz ar ilgtspējas bibliotēkas ienākšanu šajā namā, pilsētas iedzīvotāji ir ieguvuši īstenu paradīzi. No 1977. līdz 2015. gadam ēkā atradās Pāderbornas pilsētas vēstures muzejs. Šodien nams ir pārbūvēts par atvērto ilgtspējas bibliotēku un vienlaikus izmitina arī Pāderbornas pilsētas bibliotēkas administrāciju. Galvenā bibliotēkas ēka atrodas tikai trīs minūšu gājiena attālumā.

Ilgtspējas bibliotēka cieši sadarbojas ar vietējo kopienu, ieklausoties iedzīvotāju vajadzībās un iekļaujot viņu idejas gan telpu dizainā, gan programmās. Renovācijas process norisinājās sadarbībā ar 80 partneriem, izmantojot līdzdalības dizaina metodes. Projekta mērķis ir veicināt ilgtspēju visos tās aspektos – vides, sociālajā un ekonomiskajā – vienlaikus stiprinot uzticību un piederības sajūtu vietējā kopienā. Ēdene šodien ir ne vien paraugs ilgtspējīgai pārmaiņai, bet arī dzīvs pierādījums tam, ka kopienas sadarbība un uzticēšanās spēj radīt noturīgas, pozitīvas pārmaiņas.

ENSULIB sekcijas pārstāve un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra bibliotēku attīstības eksperte Kristīne Deksne par projektu “Ēdene – ilgtspējas bibliotēka” saka: “Ilgtspējai ir dažādas dimensijas, tā ir ļoti daudzšķautņaina, un katram no mums ir savi aspekti, kas ir īpaši tuvi un būtiski. Man Ēdenes bibliotēka ir ilgtspējas paraugs – ne ko pielikt, ne atņemt. Jau pats fakts, ka tik veca ēka tiek “atdzīvināta” un atkal piepildīta ar cilvēkiem un dzīvīgumu, ir ilgtspējīgas plānošanas pamatā. Tas, kas, manuprāt, šo ilgtspējas iniciatīvu atšķir no daudzām citām, ir ļoti lielā uzticēšanās kopienai un ļaušanās. Šo noteikti nevar saukt par tradicionālu bibliotēku, bet šāda veida elastība rada vietu visiem lietotājiem un, tikai paplašina tradicionālās bibliotēkas funkcijas un priekšrocības. Uzskatu, ka tas ir lieliski, ka kopiena var ne tikai apmeklēt bibliotēku, bet piedalīties tās veidošanā – kopienas iedzīvotāji ir tās īstie saimnieki. Ēdenes bibliotēka noteikti ir manā apmeklējamo bibliotēku sarakstā un ļoti ceru, ka kādu dienu man būs iespēja to visu redzēt savām acīm un tvert ar savām sajūtām.”

Pāderbornas pilsētas bibliotēkas direktore Katrīna Štrota. Publicitātes foto

Intervijā Latvijas Bibliotēku portālam Pāderbornas pilsētas bibliotēkas direktore Katrīna Štrota (Katrin Stroth) stāsta, kā gadsimtiem sena ēka pārdzimusi par dzīvu, radošu kopienas centru. Šeit bibliotēka ir vieta, kur iedzīvotāji paši veido aktivitātes, dalās resursos, eksperimentē ar idejām un iedvesmo citus. Projekts apvieno ilgtspēju, sabiedrības līdzdalību un atvērtību, pierādot, ka bibliotēka var kļūt par vietu, kur kopienas rīcība un uzticēšanās rada patiesu paradīzi zemes virsū.

Kāds bija jūsu projekta “Ēdene – ilgtspējas bibliotēka” galvenais mērķis, un kā tas veicināja ilgtspējīgu attīstību jūsu kopienā?

Mums tika piešķirta ēka, kas bija gandrīz 500 gadus sena. Sabiedrības līdzdalības procesā noskaidrojām, kas Pāderbornas iedzīvotājiem ir svarīgi un ko viņi patiešām vēlas šajā bibliotēkā redzēt. Tā radās paraugprojekts ilgtspējai un vienlaikus vieta sarunām un satikšanās iespējām.

Kā jūs izvēlējāties tieši šo ilgtspējas tēmu vai iniciatīvu? Vai bija kāds īpašs notikums vai problēma, kas kļuva par iedvesmas avotu?

Ilgtspējas tēma mums vienmēr ir bijusi aktuāla. Centrālā bibliotēka jau kopš 1977. gada tiek apsildīta ar ūdens siltumsūkni, un jau ilgstoši piedāvājam godīgās tirdzniecības (fairtrade) kafiju un šokolādi. Esam rīkojuši vairākus pasākumus par ilgtspējas jautājumiem, taču spēcīgs tornādo mūsu pilsētā pirms trim gadiem vēl vairāk pastiprināja nepieciešamību pievērsties šai tēmai.

Kādas ir lielākās pārmaiņas, ko esat novērojuši savā kopienā pēc šī projekta īstenošanas?

Kopš atvērām ilgtspējas bibliotēku ar tās atvērto lietošanas pieeju, pilsētā ir ievērojami pieaugusi iedzīvotāju iesaiste un rīcība ilgtspējas virzienā.

Vai varat pastāstīt kādu konkrētu stāstu par cilvēkiem vai grupām, kurus šī iniciatīva īpaši ietekmēja?

Ir grūti izcelt tikai vienu no daudzajiem stāstiem. Taču iespēja izmantot telpas katru dienu no plkst. 8.00 līdz 22.00 savām aktivitātēm ir radījusi arvien vairāk iniciatīvu – pat nelielās grupās pa 3–5 cilvēkiem.

Piemēram, ir izveidojusies neliela cilvēku grupa, kas interesējas par dabiskajiem dārziem un ārstniecības augiem. Viņi apmainās receptēm un bibliotēkā gatavo paši savus krēmus.

Tāpat mums ir bijusi arī “Dzīvo bibliotēku” (kad cilvēks un tā stāsts pats ir kā grāmata) programma, kurā piedalās radoši pilsētas iedzīvotāji.

Kādi bija lielākie izaicinājumi projekta īstenošanā, un kā jūs tos pārvarējāt?

Lielākais izaicinājums bija pārliecināt pilsētas iedzīvotājus, ka viss, kas notiek bibliotēkā, ir atkarīgs no pašiem cilvēkiem – no tā, ko viņi paši vēlas un atbalsta. Daudzi ir pieraduši, ka viņiem tiek piedāvātas gatavas idejas un aktivitātes. Šī bibliotēkas atvērtība sākotnēji daudziem šķita mulsinoša.

Kā jūs motivējāt savu komandu un kopienu aktīvi iesaistīties projektā?

Pilsētas iedzīvotājus iedvesmoja darbnīcas, kas notika rātsnamā, pilsētas centrā un bibliotēkā. Komanda bija motivēta iekšēji, jo katram no mums ir personiska interese par ilgtspējīgiem risinājumiem.

Kādas inovācijas vai radošas pieejas jūs izmantojāt savā projektā?

Īpašais mūsu jaunā piedāvājuma aspekts ir tas, ka telpas darbojas kā atvērta bibliotēka. Tā nav tradicionāla bibliotēkas vide, bet gan tukša ēka, kas piepildīta ar dzīvību. Šajā bibliotēkā nav pastāvīga personāla – viss notiek pašapkalpošanās režīmā. Visas mēbeles ir izgatavotas no ilgtspējīgiem materiāliem, un telpas ir brīvi pieejamas ikvienam. Mēs pilnībā uzticamies cilvēkiem.

Kādu padomu jūs dotu citām bibliotēkām, kas vēlas sākt ilgtspējīgus projektus, bet nezina, ar ko sākt?

Vienkārši sāciet – tas ir pats svarīgākais!

Kādas galvenās mācības jūs guvāt no šī projekta, kas varētu noderēt arī citiem?

Vienmēr ir iespējams atrast risinājumu. Projekta laikā mums nācās pārtraukt sadarbību ar arhitektu biroju – tas bija izaicinājums, taču pārvarams. Mūsuprāt, teiciens “to nevar izdarīt” neeksistē. Drošsirdība un uzticēšanās ir būtiskas – tikai tā iespējami pat neierasti bibliotēku risinājumi. Vienlīdz svarīgi ir arī atklāti komunicēt un izmantot dažādus saziņas kanālus.

Kā jūs iedrošinātu arī citas bibliotēkas, pat tās, kurām ir ierobežoti resursi, iesaistīties ilgtspējas projektos?

Mazām bibliotēkām īpaši svarīga ir sadarbība – nav nepieciešams visu darīt pašiem. Piemēram, mūsu pārtikas apmaiņas programma pilnībā balstās uz kopienas iesaisti, bet vienkāršs drēbju statīvs telpā kalpo kā apģērbu apmaiņas punkts. Neviena no šīm iniciatīvām neprasa bibliotēkai papildu resursus.

Ko jums nozīmēja dalība IFLA Zaļās bibliotēkas balvas konkursā, un kādu padomu jūs dotu citām bibliotēkām, kas vēlas piedalīties?

Mēs uzskatām, ka šī balva palīdz pievērst vēl lielāku uzmanību svarīgajai ilgtspējas tēmai – gan cilvēku, gan institūciju līmenī. Arī vismazākā iniciatīva sniedz ieguldījumu kopīgajā mērķī – padarīt mūsu pasauli par ilgtspējīgāku un labāku dzīvesvietu.

Paldies!

Plašāk ar bibliotēkas projektu var iepazīties prezentācijā ŠEIT.