#EsEsmuLNB: Marika Selga 

Pastāsti par savu darbu LNB! Kādi ir tavi galvenie pienākumi?

Man ir ļoti aizraujošs darbs – esmu Speciālo krājumu departamenta direktore. Departamentu veido četri atšķirīgi centri ar saviem krājumiem: Mākslas un mūzikas centrs, Pētniecības un interpretācijas centrs, Krājumu saglabāšanas centrs un Letonikas un Baltijas centrs (LBC).

Bieži tiek uzdots jautājums – kāpēc “speciālie”? Šo nosaukumu esam ieguvuši tāpēc, ka departamenta krātuvēs bez grāmatām glabājas arī audio un video ieraksti, mākslas darbi, piemēram, ekslibri, grafikas, vai fotonegatīvi, plakāti, kartes un dažādi sīkdarbi. Katrs var atnākt un pameklēt kāda senāka koncerta programmiņu, sava dzimšanas gada kalendāru, vai atklātnītes, kādas Ziemassvētkos saņēma mūsu vecvecāki. Audiovizuālajā lasītavā varat noskatīties visus raidījumus “Labvakar”, nākt klausīties “Trīs no Pārdaugavas” ierakstus vai aplūkot senākos mūzikas ierakstus uz šellaka platēm. Mūzikas mīļiem iespēja Mākslas un mūzikas lasītavā paņemt notis un turpat tās nospēlēt uz klavierēm.

Īpašu vietu departamentā ieņem LBC, kurā piejami gan dažādi seniespiedumi, gan rokraksti un retumi. Aicinu visus nākt uz pasākumiem “Svina ķieģelis”, kuros LBC darbinieki stāsta par savu krājumu un kā to var izmantot dzimtas vēstures pētīšanai.

Visam bibliotēkas lasītavās un krātuvēs pieejamo izdevumu un citu vienību stāvoklim seko Krājuma saglabāšanas centrā strādājošie meistari un vecmeistari: restauratori, grāmatsējēji, papīra restauratori. Kad brāļu draudžu rokrakstu meklējumi bija rezultējušies ar gadsimtiem bēniņos stāvējušu sačokurojušos rokrakstu tieši Krājuma saglabāšanas centra meistari spēja to pārveidot lasāmā dokumentā.

Ja vēlaties apmeklēt bibliotēkas ekspopzīciju “Grāmata Latvijā” vai izstādi “Tiesības uz bibliotēku”, tiksieties ar maniem kolēģiem no Pētniecības un interpretācijas centra. Mūsu muzejpedagogi, galvenokārt, darbojas Virtakas klasē. Tur var piedzīvot gan radošas nodarbības, gan apgūt jaunas iemaņas, piemēram, kaligrāfiju. Ja esat Kultūras kanona fans, tieši šeit jūs varat apgūt visu svarīgāko par to.

Svarīga mūsu darba daļa ir pētniecība. Daudzi, iespējams, to neiedomājas, bet LNB ir zinātniskā institūcija, kura veic nopietnus pētījumus. Mani kolēģi ir specializējušies apgaismības laikmeta pētniecībā, pārzina grāmtniecības un bibliotēku attīstības vēsturi, ir aizpildījuši baltos plankumus piētisma, īpaši hernhūtisma attīstības reģionā vēsturē, kā arī pēta un pārzina daudzus citus Latvijas nacionālās identitātes un valstiskuma izveidei būtiskus faktorus.

Pēdējos piecus gadus departamenta ekspertīze izmantota programmas “Latviešu grāmatai 500” īstenošanā. Ir veidotas izstādes, kas pārsteidza gan pašmāju, gan ārvalstu apmeklētājus; izdotas monogrāfijas, katalogi, zinātnisko rakstu krājumi; organizētas konferences, semināri, priekšlasījumi, radošās darbnīcas un pat mūzikas vakari.

Kādos gadījumos vērsties tieši pie tevis?

Manā pārziņā esošie darba virzieni ļauj mums sadarboties ar bibliotēkām dažādos veidos. Esam veidojuši kopīgas izstādes, deponējuši sava krājuma materiālus, organizējuši konferences un plānojuši kopīgus projektus, lai mūsu kultūras mantojums tiktu saglabāts vispiemērotākajā veidā. Esam gatavi atsaukties jūsu idejām un gatavi sadarboties.

Kāds ir bijis tavs ceļš līdz darbam LNB?

Esmu Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes absolvente. Katrs no mums bibliotēkās pavadīja ļoti daudz laika. Mēs zinājām Jēkaba ielas Letonikas klusos stūrīšus, atradām modernāku lasāmvielu Krišjāņa Barona ielas lasītavās. Ap trešo kursu pat smējāmiem, ka vēstules droši var sūtīt uz bibliotēku, kur uzturamies biežāk un ilgāk nekā citur.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolektīvam pievienojos nesen. Pirms tam daudz laika esmu pavadījusi citās valstīs – gan pati strādājot Latvijas vēstniecībās, gan kā diplomāta dzīvesbiedre. Dzīvojot ASV, man bija brīnišķīga iespēja iepazīties ar iedvesmojošiem cilvēkiem no latviešu kopienas. Svētdienās, kā daudzi citi, devos uz latviešu skoliņu, lai mācītu vēsturi.

Atklāj kaut ko par sevi! Hobiji, intereses, aizraušanās?

Esmu iedziļinājusies Latvijas–Amerikas Savienoto Valstu attiecību attīstībā divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados. Katrs ASV diplomātu ziņojums liecina par Latvijas attīstību. No situācijas, kad budžeta nav vispār – līdz sabalansētam budžetam, no karā sagrautas infrastruktūras līdz skolām un augstskolām. Par savstarpējiem līgumiem un līkloču ceļiem līdz tiem. Lēnām pētu un stāstu pārējiem.

LNB “Gaismas pils” ēkai pērn apritēja 10 gadi. Kādas ir tavas pirmās atmiņas par to?

Mana pieredze ar jauno bibliotēkas ēku sākas brīdī, kad Latvija bija prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Te notika sanāksmes, tikšanās, konferences. Mēs bijām lepni uzņemt ārvalstu viesus tik elegantās telpās. Katrs otrais centās uzņemt Rīgas panorāmas skatus.

Tagad, nākot no rīta uz darbu, vēroju enerģijas pilnos kolēģus, kuri apzinās šīs ēkas simbolisko nozīmi, atceras grāmatu ķēdi un kā katra grāmata tik rūpīgi padota, lai nonāktu krātuvēs atbilstošajos plauktos. Daudzi var pateikt – šo plauktu sakārtoju es un tieši es piešķīru šīm grāmatām plaukta šifru.

Mēs labprāt dalāmies, un mūsu ēkā bieži notiek pasākumi, kuri iedvesmo ēkas apmeklētājus. Mēs gaidām katru lasītāju, katru studentu un pētnieku, un gribam, lai ēka ir tieši tā vieta, kur top nākamās grāmatas, vai ir rasta atbilde uz jautājumiem, kur iedvesma piemeklējusi nākamo dzejnieku vai arhitektu.

Šogad mēs atzīmējam pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgadi. Kādi, tavuprāt, būtu būtiski vēstījumi, kam būtu jāizskan par grāmatām un lasīšanu?

Pirmā un tai sekojošās grāmatas apliecina, cik patiesībā stipra ir bijusi latviešu tauta. Mums bija valoda, kurā bija vārdi un jēdzieni, kurus varēja izmantot, veidojot liturģijas, sprediķus, tulkojot Bībeli, vai pat skaidrojot augstāko zinātni, kā to darīja Stenders “Augstas gudrības grāmatā”. Mūsu valodā ir vārdi, domas, emocijas, kurās radītas tādas dziesmas, kas Dziesmu svētkos pieceļ kājās gan dziedātājus, gan klausītājus. Mums katram ir sava grāmata, kurā ieskatāmies atkal un atkal. Jau divdesmit paaudzes lasījušas grāmats latviešu valodā un tā ir mūsu atbildība, nest mūsu valodu tālāk, attīstīt to un radīt paliekošas vērtības.

Mēs esam pateicīgi katram autoram, izdevējam, skolotājam, mammām un tētiem, kas veicinājuši latviešu tautas lasītkāri. Mēs aicinām dot re-startu lasīšanai, tādējādi veicinot kritisko domāšanu, noturības spēju un saglabāt to spēku, kāds mums nodots no paaudzes paudzē.

Aicinu visus piedalīties mūsu akcijā “Mans grāmatplaukts”, kurā lūdzam atsūtīt savu foto, kā arī dāvināt savu īpašo grāmatu Tautas grāmatu plauktam.

8. novembrī Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina visu sabiedrību atzīmēt latviešu grāmatas 500 gadus – esam patiesi pateicīgi, ka bibibliotēkas visā Latvijā rīkos arī savus pasākumus un sekos līdzi LNB notiekošajam.

Tiešraide no LNB būs skatāma 98 Latvijas bibliotēkās, kā arī diasporas kopienās. Vairāk nekā 30 vietās tiešraidi papildinās īpaši klātienes notikumi. Atzīmēsim latviešu grāmatniecības 500 gadus visi kopā!

Paldies!

Aicinām lasīt:
#EsEsmuLNB: Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine
#EsEsmuLNB: Bibliogrāfijas institūta direktors Ansis Garda
#EsEsmuLNB: Digitālās attīstības departamenta direktore Karīna Bandere
#EsEsmuLNB: Komunikācijas departamenta direktore Ieva Gundare
#EsEsmuLNB: Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis
#EsEsmuLNB: Pakalpojumu departamenta direktore Anda Lamaša
#EsEsmuLNB: Saimniecības departamenta direktors Juris Ģiedris
#EsEsmuLNB: Speciālo krājumu departamenta direktore Marika Selga

Interviju sagatavoja:
Latvijas Bibliotēku portāla redakcija
portals@lnb.lv