Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!
 
Bērni, kuru skaits Latvijā beidzot ir sācis lēni pieaugt, tagad ir izlieti no vannas kopā ar ūdeni, kurā valdība mēģina nomazgāt savu netīrību.
 
Prasme lasīt un saprast izlasīto ir jebkuras izglītības pamats. Mūsu kapitāls ir mūsu galvās, un tas ir jākrāj un jāmācās lietot bērnībā. Nelasošā sabiedrībā valda prāta paviršība, jūtu seklums un tā pašapmierinātā nekompetence, kura liek domāt, ka arī cilvēki, kas Latvijā pieņem lēmumus, nav lasītāji.
 
Lai mūsu bērniem būtu interese par lasīšanu, lai vairotu un uzturētu šo interesi, lai izveidotu lasīšanas ieradumu, bez kura nav iespējama laba izglītība, ir vajadzīgas jaunas, interesantas, mūsu laikam un vajadzībām atbilstošas grāmatas. Ja šis process tiek apstādināts līdz labākiem laikiem, tad pienāk sliktāki laiki, jo no tās pašas vietas atsākt nav iespējams. Vai tad var apturēt bērna dzīvi un pateikt – tagad neaudz, neattīsties, pagaidi, kamēr beigsies krīze? Mēs vārdos gribam, lai mūsu bērni būtu labāki un gudrāki par mums, bet darbos – uzspiežam viņiem savu tumsonību.
 
Laba oriģinālgrāmata bērniem ir viens no pašiem darbietilpīgākajiem un dārgākajiem grāmatniecības produktiem. Ar PVN nodokļa četrkāršošanu grāmatizdevējiem tiek uzlikta tik augsta latiņa, ka to var pārvarēt tikai kārtslēcējs, un vienlaikus izrauta no rokām kārts – Kultūrkapitāla fonda atbalsts, kura apjoms nu jau būs tikai tāds spieķītis vai stibiņa. Arī tās bērnu grāmatas, kam brīnumainā kārtā izdosies tikt pāri augsto tapšanas izmaksu barjerai, pakāpjoties un nedaudzo mecenātu pleciem, tur augšā gaida grāmattirgotāju izdzīvošanas centienu noteiktās augstās cenas, bet lejā – cieta atsišanās pret tukšu vietu – ģimeņu un bibliotēku pirktspēju.
 
Valdība ir aizmirsusi to, ka latviešu literatūra un latviešu oriģinālgrāmata var rasties tikai Latvijā, ka to nevar importēt. Un arī to, ka šprotes, baļķus, dizaina idejas un zāles pret vēzi var eksportēt uz citām valstīm, citās valodās runājošiem cilvēkiem, bet latviešu grāmatu tirgus ir tieši tik liels, cik liela ir mūsu latviski lasošā tauta.
 
Var vēsi konstatēt, ka PVN likmes paaugstināšana ne vien būtiski bremzēs grāmatniecības nozares attīstību, bet negatīvi ietekmēs arī kultūras un izglītības situāciju valstī kopumā. Bet patiesībā tagad ir tā, it kā vīri ar bisēm būtu sākuši medīt perēšanas laikā. Tā ir rīkojusies mūsu valdība un parlaments – viņi ir malumednieki, kas šauj pa māti un pusperētiem cāļiem.
 
Latvijas deviņdesmitgades svētkos es saņēmu Triju Zvaigžņu ordeni par darbu bērnu literatūras attīstībā. Pašlaik tā pati valsts, kas manā personā atzina bērnu literatūru, grāmatniecību un lasīšanas veicināšanu, ir nostājusies pret bērnu grāmatām un pret bērniem. Pirms vairākiem gadiem, uzsākot jaunu, mērķtiecīgu bērnu kultūras attīstības plānu, es runāju par drosmi un lielu attieksmi pret mazu literatūru – bērnu literatūrā jāiet kā strēlniekos; kur mēs paši nospraudīsim robežas, tur tās arī būs. Tagad – ja oficiālā vara ir pret bērnu grāmatām un lasīšanu, mums jau ir jāiet bērnu literatūrā kā partizānos, kā pagrīdē, kā tumsonības okupācijas apstākļos. Cenšoties apvienot tos, kas saprot, kāpēc Latvijas bērniem ir vajadzīgas jaunas grāmatas un kultūrai attīstība.
 
Ceru, ka arī Jūs esat viens no tiem, kas to saprot.
 
 
Inese Zandere
Dzejniece, izdevniecības "Liels un mazs" galvenā redaktore, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes valdes locekle, Latvijas Literatūras un grāmatniecības padomes locekle, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece