Sagaidot Annu Rancāni Līvānos, ziema bija parūpējusies ne tikai par baltu sniegu, bet arī noorganizējusi nelielu puteni, lai pasākuma dalībnieki izjustu Ziemassvētku gaidīšanas noskaņu un atslēgtos no ikdienas rūpēm, dāvanu pirkšanas un gatavošanas drudža.

 

Svarīgākā sarunas tēma bija par latgaliešu kultūru un valodu – par literatūru latgaliešu valodā, vai atmaksājas grāmatas latgaliski, kas ir šīs literatūras mērķauditorija? Dzejniece uzskata, ka iespiestais vārds iepazīstina un ieinteresē citu Latvijas novadu kultūras cilvēkus un iedzīvotājus  ar Latgales kultūru, kā piemēru minot režisoru Viesturu Kairišu un viņa sievu, kuri ir iemācījušies latgaliešu valodu un iesaistījušies Latgales kultūras aktivitātēs. Anna Rancāne raksta dzeju gan latviski, gan latgaliski. Mīļi un silti skanēja autores lasītā dzeja latgaliešu valodā.

  2016.gadā Nacionālais teātris iestudēja Annas Rancānes lugu par Latgales pierobežas dzīvi “Bišumāte un vilkacis”, auditoriju interesēja, vai autore ir apmierināta ar režisora traktējumu un vai lugas pamatā ir reāli notikumi. Lugā tiešām atainoti pierobežas kolorītie cilvēki,  viņu  sadzīve, arī iztikas pelnīšanas veids. Viss kā dzīvē, pa īstam!

 

Pirms vairākiem  gadiem televīzijā tika demonstrēta filma par Annu Rancāni un viņas meitas sarežģīto ģimenes situāciju saistībā ar starpvalstu birokrātiju. Filma un saruna bija par to, kā mēs pieņemam mums svešo ticību, svešo ādas krāsu, svešo mentalitāti, kā mēs pieņemam mūsu tuvinieku izvēli. Dziļi ticīgā katoliete Anna Rancāne meitas izvēli – musulmani Daru ir pieņēmusi un pat simboliski pārkrustījusi ar krusta zīmi.

 

2017.gadā Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā  tikšanos cikla “Latgaliskais – daļa no latviskā” ietvaros Līvānu novada iedzīvotāji  bibliotēkā tikās ar interesantām personībām – dzejnieci Ivetu Ratinīku, prozaiķi Ingu Ābeli, Latvijas universitātes profesori Lidiju Leikumu un dzejnieci Annu Rancāni Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā.