Viens no vispārīgajiem biedrības “Culturelab” ilgtermiņa mērķiem pētnieciskajam projektam “Kultūras patēriņa un kultūras aktivitāšu auditoriju izpēte”, kurš ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu tika īstenots 2014. un atkārtoti – 2016. gadā, ir uz pierādījumiem balstītas kultūrpolitikas sekmēšana un regulāras kultūras pētniecības tradīcijas iedibināšana. Pētnieciskā projekta rezultāti un secinājumi apkopoti izdevumā “Kultūras auditorija Latvijā: situācija, procesi, tendences”. Pētījuma tekstu un atzinumus papildina plaša statistiskā analīze; iekļautas tabulas un diagrammas. 

 

Lai gūtu priekšstatu par apjomīgo pētījumu, aicinām iepazīties ar bibliotēku nozares profesionāļiem visaktuālāko nodaļu – Grāmatas un bibliotēkas.


Grāmatu lasītāju īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū ir salīdzinoši neliels – vismaz vienu grāmatu gadā ir lasījuši tikai 57% iedzīvotāju. Pēdējo desmit gadu laikā grāmatu lasītāju īpatsvars ir krities par aptuveni 10% – no 68% līdz 57%. Šie dati lielā mērā sasaucas arī ar statistiku par grāmatu tirāžām latviešu valodā – ja 2007. gadā grāmatu tirāža bija 4,8 milj. eksemplāru gadā, tad 2015. gadā vairs tikai 2,8 milj. eksemplāru. Tai pat laikā – tie, kuri lasa grāmatas, parasti lasa aktīvi – 10% Latvijas iedzīvotāju gadā izlasa vairāk nekā 10 grāmatas, 24% – no 3 līdz 10 grāmatām, un 23% – vienu vai divas.

 

Aktīvāki lasītāji ir augstāko izglītību ieguvušie (šajā mērķa grupā 75% ir izlasījuši vismaz vienu grāmatu gadā), sievietes (69%), tie, kuru ienākumi pārsniedz 600 EUR uz vienu ģimenes locekli mēnesī (69%), kā arī Rīgā dzīvojošie (66%). Savukārt retāk grāmatas lasa pamatizglītību vai vidējo izglītību ieguvušie (attiecīgi – 43% un 46% ir izlasījuši vismaz vienu grāmatu gadā), 25-34 gadīgie (43%), vīrieši (44%), tie, kuru ienākumi nepārsniedz 199 EUR mēnesī uz vienu ģimenes locekli (47%), kā arī laukos dzīvojošie (48%).


Grāmatu lasītāju vairākums pēdējā gada laikā bija arī apmeklējuši pagasta, pilsētas vai novada svētkus (75%), skatījušies raidījumus par kultūru televīzijā (71%), apmeklējuši kultūrvēsturiskas vietas (69%), muzejus (65%), kā arī lasījuši rakstus par kultūru drukātajos žurnālos un laikrakstos (61%). Iemīļotākie vaļasprieki grāmatu lasītājiem ir televīzijas skatīšanās (65%), grāmatu lasīšana (63%), laika pavadīšana ar draugiem (51%). Jāpiebilst – grāmatu lasītāju vidū tikai retais labprāt apmeklē arī kino, koncertus vai teātrus.

 

Mazāk bibliotēku, tajās vairāk lasītāju; samazinājies izsniegumu skaits 

Bibliotēku skaits pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies no 2 021 2007. gadā līdz 1 705 2015. gadā, vienlaikus lasītāju skaitam tajās pieaugot attiecīgi no 1,0 milj. līdz 1,3 milj. Lai gan lasītāju skaits ir pieaudzis, izsniegumu skaits ir samazinājies – no 29,1 milj. eksemplāru līdz 21,2 milj. eksemplāriem. To, ka regulāro lasītāju skaits samazinās, netieši apliecina arī žurnālu un laikrakstu tirāžu izmaiņas. 2007. gadā žurnālu kopējā tirāža bija 46 milj., bet laikrakstu – 125 milj. eksemplāru, bet 2015. gadā vairs tikai attiecīgi 27 milj. un 58 milj. eksemplāru.

 

Eiropas Savienības valstīs vidēji 68% iedzīvotāju ir izlasījuši vismaz vienu grāmatu gadā. Lietuvas rādītāji ir nedaudz zemāki par ES vidējiem, bet Latvijas un Igaunijas – augstāki. Vismazāk grāmatas lasa Portugālē, kur tikai 40% iedzīvotāju ir izlasījuši vismaz vienu grāmatu gadā. Savukārt visvairāk grāmatu lasa Zviedrijā, kur kopumā 90% iedzīvotāju ir izlasījuši vismaz vienu grāmatu gadā.

 

Bibliotēku apmeklēšanā Baltijas valstu iedzīvotāji ir nedaudz aktīvāki kā Eiropas Savienības valstīs vidēji. Ja ES valstīs kopumā 31% iedzīvotāju ir apmeklējuši

bibliotēku vismaz reizi gadā, tad Lietuvā tādu iedzīvotāju ir 35%, Latvijā 39%, bet Igaunijā 47%. Tie gan ir ievērojami zemāki rādītāji kā Zviedrijā, kur bibliotēkas ir apmeklējuši 74% iedzīvotāju. Savukārt vismazaktīvākie bibliotēku apmeklēšanā ir Kipras iedzīvotāji (8%).


Skatīt pilnu pētījuma tekstu.

 

Lasīt par citu nesen veiktu pētījumu par tēmu: grāmatu lasīšana, lasīšanas paradumi –

Baltic International Bank Latvijas barometra aptaujas ikmēneša rezultāti.