It kā lielais Koelju grāmatu lasīšanas laiks pierimis, tomēr tas nebūt nemazina rakstnieka daiļrades nozīmību. Ikkatrā grāmatā Koelju atļaujas ievietot dzīvesgudrus izteicienus, kas ne vienmēr sakrīt ar lasītāja gaumi. Taču dažkārt viņš trāpa tieši mērķī un tieši lasītāja sirdī. Koelju prot rakstīt gan ļoti filozofiskus darbus (“Ceļavārdi gaismas bruņiniekam”), gan atklāt savu varoņu nozīmīgos liktens pavērsienus (“Veronika grib mirt”), kas būtiski ietekmē varoņu dzīves. Brīžam viņa grāmatas lasāmas arī kā kriminālromāni (“Uzvarētājs ir viens”).  Koelju ļoti meistarīgi iejūtas savu varoņu – vīriešu un sieviešu ādā. Viņš saka; “Ja šodien man būtu jāizstāsta sava dzīve, es to varētu pasniegt tā, ka mani uzskatītu par patstāvīgu, drošu un laimīgu sievieti.” Viņš pārzina cilvēku ieradumus un nebaidās par tiem rakstīt. Dažkārt, varbūt autora grāmatu varoņu rīcība un domas ir nepierasti vai pat nepieņemami, bet nekādā mērā klišejiski. Piemēram, kādā no grāmatām viņš iesaka ceļojot izvairīties no muzejiem, bet apmeklēt krogus. Koelju romāni ir gan vēsturiski, gan mūsdienīgi. Tālab viņa darbiem nepavisam nevar pārmest vienveidību, tikai katram lasītājam jāpiemeklē savs romāns.  Vai stāstu krājums. No 1998.–2004. gadam tapušos stāstus varat izlasīt grāmatā “Kā aizplūstoša upe”, kurā arī ievietoti dažādi atklājumi, patiesības un izteikumi; “Tik tiešām, mēs bijām sarunājušies turpat piecas minūtes, ne viens, ne otrs neprotot sarunbiedra valodu! Mēs bijām sapratušies ar žestiem, smaidiem un mīmiku un vēlmi dalīties savā priekā.” Dalīsimies lasīšanas priekā un pārdomās, ielūkojoties šī populārā brazīliešu rakstnieka darbam un dzīvei veltītajā izstādē “BRAZĪLIEŠU LITERATŪRAS ALĶĪMIĶIS – PAULU KOELJU”

 
Vēl jāpiemin, ka šis autors ir daudzu starptautisku apbalvojumu saņēmējs, kurš neskatoties uz saviem gadiem, ar lasītājiem sazinās izmantojot dažas tīmekļa platformas un savu tīmekļa dienasgrāmatu http://paulocoelhoblog.com/.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Ieva Mūrniece

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas bibliogrāfe