Augsta līmeņa ekspertu grupa rakstpratības krīzes novēršanai skandina trauksmes zvanu dalībvalstīm
Augsta līmeņa ekspertu grupa, ko ar rakstpratību saistīto problēmu risināšanai izveidojusi Eiropas komisāre Andrula Vasiliu, nākusi klajā ar secinājumu, ka Eiropas Savienībai rūpīgi jāizvētī pieeja rakstpratības standartu uzlabošanai.
Piektajai daļai piecpadsmitgadnieku, kā arī gandrīz 75 miljoniem pieaugušo trūkst lasīšanas un rakstīšanas pamatprasmju, tādēļ tiem ir grūti atrast darbu un palielinās nabadzības un sociālās atstumtības risks. Ekspertu grupas vadītāja Viņas Karaliskā Augstība Nīderlandes princese Lorentīne, kas ilgstoši darbojusies šajā jomā, sauc ziņojumu par trauksmes zvanu, kas brīdina par krīzi, kura skārusi ikvienu Eiropas valsti. 80 lappušu ziņojumā ietverts daudz ieteikumu, piemēram, padoms vecākiem, kā audzināt bērnos lasītprieku, un ierosinājums ierīkot bibliotēkas tādās neierastās vietās kā iepirkšanās centri, tajā norādīta arī nepieciešamība piesaistīt vairāk skolotāju vīriešu — viņi būtu paraugs zēniem, kuri lasa daudz mazāk nekā meitenes. Ziņojumā ietverti arī vecuma grupām specifiski ieteikumi, kas aicina ieviest kvalitatīvu bezmaksas pirmsskolas izglītību un aprūpi visiem; panākt, lai pamatskolās strādātu vairāk skolotāju, kuri ir lasīšanas apguves speciālisti; mainīt priekšstatus par disleksiju, balstoties uz uzskatu, ka gandrīz ikviens bērns, ja viņam lietpratīgi palīdz, var iemācīties lasīt; nodrošināt daudzveidīgākas mācību iespējas pieaugušajiem jo īpaši darbavietā.
Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu sacīja: “Paradoksālā kārtā mūslaiku digitalizētajā pasaulē, kur lasīšana un rakstīšana kļūst aizvien svarīgāka, mūsu rakstpratība neatbilst laikmeta prasībām. Šī nepatīkamā situācija steidzami jālabo. Ieguldījumi visu vecumu iedzīvotāju rakstpratības uzlabošanā nozīmē ekonomiskus ieguvumus indivīdiem un sabiedrībai — ilgtermiņā to vērtība mērāma miljardos eiro.”
Princese Lorentīne piebilda: “Lasīšana un rakstīšana ir daudz vairāk nekā tikai metode vai prasme. Rakstpratība ir cieši saistīta ar cilvēka pašcieņu un spēju darboties un attīstīties sabiedrībā kā indivīdam, aktīvam pilsonim, darba ņēmējam vai vecākam. Eiropā ir vajadzīgas skaidras, koordinētas nacionālās stratēģijas, un ne tikai politiķiem un izglītības darbiniekiem, bet arī slimnīcās, darbavietās un sevišķi ģimenēs mums jābūt daudz informētākiem. Eiropai ir pienācis laiks izvirzīt augstākus mērķus un nodrošināt rakstpratību visiem.”
Ziņojumā, kas prezentējams Nikosijā konferencē, ko rīko ES prezidentvalsts Kipra, minēti veiksmīgu rakstpratības projektu piemēri Eiropas valstīs, kā arī cilvēki, kuri pārvarējuši kautrību atzīt savu slikto rakstpratību un pārveidojuši savu dzīvi. Tajā mēģināts kliedēt plaši izplatītos mītus par rakstpratību.
ES valstu izglītības ministri ir izvirzījuši kopīgu mērķi līdz 2020. gadam samazināt to piecpadsmitgadīgo īpatsvaru, kuriem ir slikta rakstpratība, no 20 % līdz 15 %. Augsta līmeņa grupas ziņojumā uzsvērtas ievērojamas dzimumu atšķirības: meitenes ir vidēji 13,3 % no skolēniem ar sliktu lasītprasmi, bet zēni — 26,6 %. Dzimumu atšķirības mazākās ir Nīderlandē, Dānijā un Beļģijā, lielākās — Maltā, Bulgārijā un Lietuvā (2009. g. statistika).
Vispārīga informācija: kāpēc rakstpratība ir svarīga
Ziņojumā uzsvērts, ka laba rakstpratība ir būtisks faktors, kas uzlabo cilvēka dzīvi un veicina zināšanas, inovāciju un izaugsmi. Kopumā izmaiņas darba raksturā, ekonomikā un sabiedrībā nozīmē, ka rakstpratība ir svarīgāka nekā senāk un ka Eiropas mērķis tāpēc ir 100 % iedzīvotāju funkcionālā rakstpratība.
Ziņojumā uzsvērts rakstpratības nozīmīgums, ko pamato šādi secinājumi:
• darba tirgū nepieciešama aizvien labāka rakstpratība (tiek lēsts, ka 2020. gadā 35 % darbavietu būs nepieciešama augsta kvalifikācija, patlaban — 29 %);
• digitalizētā pasaulē sociālā un pilsoniskā līdzdalība kļūst atkarīgāka no rakstpratības;
• iedzīvotāji noveco, un to rakstpratība, tostarp digitālā rakstpratība, jāatjaunina;
• nabadzība un nepietiekama rakstpratība ir kā apburtais loks — viena veicina otru;
• pieaugošās mobilitātes un migrācijas dēļ rakstpratība kļūst aizvien ciešāk saistīta daudzvalodību un dažādām kultūras un valodas vidēm.
Ziņojumā sniegti ieteikumi katrai vecuma grupai.
Ģimenes rakstpratības programmas, ko dalībvalstis īsteno, lai uzlabotu gan vecāku, gan bērnu lasītprasmi un rakstītprasmi, ir svarīgas maziem bērniem. Šādās programmās ļoti atmaksājas ieguldījumi. Ieguldījums kvalitatīvā agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē ir viens no labākajiem valstu ieguldījumiem Eiropas nākotnes cilvēkkapitālā. Bērniem, kas saņēmuši agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, ir labāka rakstpratība un sekmes skolā. Pētījumi liecina, ka tad, ja Eiropa 2020. gadā būs izpildījusi izvirzīto mērķkritēriju, proti, 85% piecpadsmitgadīgo būs apguvuši rakstpratības, matemātikas un zinātnes pamatprasmes, tās IKP 2010. gadā dzimušo bērnu mūža laikā varētu pieaugt par 21 triljonu eiro.
Pamatskolās jāpieņem darbā vairāk skolotāju, kuri ir lasīšanas apguves speciālisti, un skolēniem, kuriem lasīšana nepadodas, būtu vajadzīga tūlītēja individuāla palīdzība. Skolas bibliotēkās vajadzīga visām vecuma grupām pievilcīga un rosinoša lasāmviela; gan skolā, gan mājās jārosina lietot IKT rīkus un lasīt digitalizētus tekstus.
Lai motivētu visus pusaudžus, jo īpaši zēnus, viņiem vajadzīga daudzveidīgāka lasāmviela: sākot ar komiksiem un beidzot ar literāriem tekstiem un e-grāmatām. Lai rakstpratības apguvi sasaistītu ar reālo dzīvi, būtu jāveicina skolu un uzņēmumu sadarbība. Jāatsakās no pieņēmuma, ka nav apspriežamas problēmas, kas saistītas ar pieaugušo rakstpratības trūkumu. NVO, plašsaziņas līdzekļi, darba devēji, sabiedriskās organizācijas un slavenības — ikviens var aktualizēt pieaugušo cilvēku rakstpratības svarīgumu un nākt klaja ar risinājumiem tās panākšanai.
Valodu apguve
Ziņojumā norādīts, ka, Eiropā palielinoties mobilitātei, arvien nozīmīgāki kļūst daudzvalodības un migrācijas aspekti. 2009. gadā Eiropas Savienībā 10 % piecpadsmitgadīgo vai abu viņu vecāku bija dzimuši ārzemēs, 2000. gadā — 7 %. Dažās valstīs, piemēram, Itālijā un Spānijā, no 2000. līdz 2010. gadam migrantu bērnu īpatsvars palielinājies pieckārt. Apgūtās valodas tāpēc ir ne vien saziņas, bet arī saprašanās līdzeklis. Lai gan nepietiekamās rakstpratības galvenais cēlonis nav migrācija (lielākā daļa bērnu un pieaugušo ar sliktu rakstpratību ir dzimuši valstī, kurā viņi dzīvo), ziņojumā norādīts, ka nepieciešams īpaši pielāgots atbalsts, kura pamatā ir individuālo valodas un rakstpratības vajadzību izpratne.
Turpmākā rīcība
Komisāre Vasiliu ziņojumu secinājumus ar izglītības ministriem apspriedīs 4. un 5. oktobrī neoficiālā sanāksmē Kiprā. Diskusijas būs pamats Padomes secinājumiem par rakstpratību, kuros ES valstis gan attiecībā uz sevi, gan Komisiju izklāstīs pieņemtās rīcības prioritātes efektīvākai ar rakstpratību saistīto problēmu risināšanai.
Plašāka informācija:
Komisijas jaunā tīmekļa vietne par rakstpratību Eiropā
Eiropas Komisija: Izglītība un apmācība
Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne
Andrula Vasiliu Tviterī: @VassiliouEU
Kontaktpersonas:
Dennis Abbott (+32 2 295 92 58)
Dina Avraam (+32 2 295 96 67)