Piedalās rakstnieka bijušie kolēģi Ē.Hānbergs un J.Škapars, draugi un skolasbiedri I.Andriņa, M.Jurjāns, A.Rozenbergs, A.Seleckis, L.Žurgina un M.Vērdiņš.

Pirms 33 gadiem uz A.Upīša muzeju atnāca spožs stāstnieks Andris Jakubāns ar skaistu ideju – klasiķa memoriāldzīvoklī iedzīvināt Prozas lasījumus. Vairāk kā divdesmit gadu garumā latviešu prozisti un tulkotāji decembra sākumā muzejā klausītājus iepazīstināja ar jaunākajiem stāstiem, romānu fragmentiem, tulkojumiem. Skaņu ieraksti un videomateriāli muzeja krājumā liecina, ka A.Jakubāns ar stāstiem lasījumos piedalījies vairākkārt, bet 2000.gadā iepazīstināja klausītājus ar grāmatas “Cita tūkstošgade” fragmentu lasījumu.

A.Jakubāns, strādājot laikrakstā “Literatūra un Māksla” (1976-1987), pārtapa par satīriķi H.Cumlaku, kas nesaudzīgi un trāpīgi izgaismoja tā laika “stulbuma jēgu, liekulības priekus un aprobežotības fanfaras”. Iespējams, H.Cumlaka asās publikācijas kļuva par iemeslu, lai tā laika ierēdniecība formāla iemesla dēļ neapstiprinātu direktora amatam muzeja kolektīva izvirzīto A.Jakubāna kandidatūru.

Kad “Literatūra un Māksla” redakcija satīriķa popularitātes virsotnē izsludināja konkursu par labāko H.Cumlaka portretējumu, muzejs A.Jakubānam dāvāja I.Poikāna gleznu “Cumlaks”.

Vienā no muzejā svinētajām “Andrejdienām” uz vērtīgu personīgo mantu izsoli pulcējās vairāki rakstnieki un dzejnieki, kam Andrejs un Andris vārdā. Toreiz visus izsmīdināja A.Jakubāns – par vienu miljonu izsolot grāmatas “Cita tūkstošgade” māksliniecisko vāka noformējumu.

A.Jakubāns latviešu prozā sevi pieteica 1968.gadā ar grāmatu “Mana baltā ģitāra”, vēlāk izdoti stāstu krājumi “Vakariņas ar klaunu” (1974), “Burves aiziešana” (1980), “Un atkal melnais suns pie kājām” (1988), 2001.gadā stāsti apkopoti grāmatā “33 stāsti”.

A.Jakubāns strādājis par laikraksta “Literatūra un Māksla” prozas nodaļas vadītāju (1976-1987), žurnāla ” Daugava” galvenā redaktora vietnieku (1987-1990), avīzes “Neatkarīgā Cīņa” (vēlāk “Neatkarīgā Rīta Avīze”) redaktoru un direktoru.