"Preses un grāmatu izdevēju satraukums par jaunām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm varbūt ir nedaudz pārspīlēts. Taču, ja abas nozares patiešām ir uz iznīcības robežas, varbūt jāķeras pie radikālām pārmaiņām darbības veidā. Vismaz ir vērts aprēķināt, vai investīcijas jaunās tehnoloģijās nebūs mazākas nekā PVN likmes izraisītā apgrozījuma samazinājums," uzsver eksperts.
 
Viņš aicina apsvērt ideju avīzes un citu periodiku izdot arī "pdf" formātā, lai abonents to izdrukātu pats, izmantojot izdevniecības subsidētu printeri. "Ja nevēlas izdrukāt, laikrakstu var apskatīt datora ekrānā tādā pašā izskatā, kā to iespiež tipogrāfijā. Šāda "dari pats" izdrukāšana ietaupītu tipogrāfijas izmaksas," norāda Kaža.
 
Augstāku PVN var piemērot arī elektroniskai abonēšanai, tādēļ izdevniecības varētu apsvērt "pdf" satura pārdošanu kādai ārzonas kompānijai, kaut vai satura glabātājam ASV, kas tad saņemtu maksājumus bez PVN vai tikai ar vietējo daudz zemāko nodokli par "pdf" satura lejuplādi tieši no ārzemju servera.
 
"Ar grāmatām ir grūtāk, jo pat vienas caurmēra grāmatas izdrukāšanai mājas apstākļos var iztērēt pārsimts papīra loksnes un iztukšot mazcenas printera skopi pildīto un dārgo tintes tvertni. Tādēļ varbūt varētu apsvērt elektronisko grāmatu un laikrakstu nesēja vai nu iepirkšanu un izplatīšanu, vai arī šādas ierīces attīstīšanu Latvijas elektronikas un informācijas tehnoloģiju industrijas aprindās," rosina žurnālists.
 
"Protams, šāds 21. gadsimta risinājums pilnībā neatrisinās paaugstinātā PVN radītās problēmas, jo avīzes lasa un grāmatas pērk arī cilvēki bez interneta un/vai zināšanām, kā rīkoties ar elektroniskiem tekstiem. Skaidrs, ka paaugstinātais PVN jebkurā gadījumā "nocirps" krietnu daļu mazāk maksātspējīgo līdzšinējo avīžu abonentu un pircēju. Taču, tīri komerciāli rēķinot, šie iespējamie zaudētie arī nav lielākie drukātos medijos reklamēto preču un pakalpojumu pircēji," uzsver Kaža.
 
Turklāt, vērtējot situāciju no sociālā viedokļa, laikrakstu pieejamība "pdf" formātā bibliotēku interneta lasītavās nozīmētu, ka vismaz daļa mazāk nodrošināto netiktu pilnībā atrauta no piekļuves presei.
 
 
LETA
Copyright © LETA