Ventspilī diskutēja par mūsdienu lasīšanas un rakstīšanas paradumiem 

Ilmārs Šlāpins, ievadot diskusiju, sacīja, ka par 21. gadsimtu nevar runāt kā par kaut ko viengabalainu, jo situācija mainās ļoti strauji. Līdz ar tehnoloģiju ienākšanu mūsu sadzīvē arvien lielāka ir elektronisko tekstu klātbūtne, un tas maina arī drukātā teksta lasīšanas paradumus. “Lasīšana ir viens no tādiem būtiskiem procesiem bērna tapšanā par pieaugušo. Lasīt iemācīšanās notiek bērnībā, tāpat kā runāt iemācīšanās. Un vispār – attiecības ar valodu mūs padara par cilvēkiem, un tāpēc, man šķiet, ir svarīgi domāt, vērot, un analizēt, izdarīt kaut kādu secinājumus par to, kā mēs lasām, kāpēc mēs lasām, ko lasīšana mums izdara, ko neizdara.”

Lasām fragmentāri

Artis Ostups sacīja, ka ir novērojis, ka dzīve internetā ietekmē to, kā viņš šobrīd lasa. “Mana lasīšana kļūst tāda fragmentārāka. Es daudz ātrāk pametu kādu grāmatu neizlasītu un ķeros klāt pie kādas citas. Man šķiet, tas ir kaut kādā ziņā līdzīgs mehānisms kā tad, kad mēs jūtubā īsos video skatāmies. Man mazliet bail, ka tā svaipošana ienāk arī citās dzīves sfērās un arī lasīšanā. Es cenšos kaut kā pretoties, cik iespējams. Man grūti iztēloties, kā tas būtu, ja es jau no bērna kājas būtu šādā interneta piesātinātā vidē audzis,” teica Ostups.
Viņam piekrita Zane Blanka. Viņa bērnībā bijusi daudzlasītāja, bet tolaik lasījusi daudz disciplinētāk. Tagad mājās krājoties kaudzītes ar iesāktām, bet neizlasītām grāmatām. “Bērnībā tā neatļāvos darīt. Iespējams, tas ir saistīts arī ar digitālo paradumu, ka mēs nevaram pabeigt [lasīt], vai arī vienkārši ar dzīves ātrumu, – grūti pateikt. Bet jā, fragmentāra lasīšana ir izteikti raksturīga šīm laikam.” Inese Zandere piebilda, ka drukāto grāmatu laikmetā atšķirībā no mūsdienām, kad domas un idejas jau ir vizualizētas, cilvēki, lasot grāmatas, tās paši vizualizēja.

Ilmārs Šlāpins salīdzināja digitāla teksta un drukātas grāmatas lasīšanu ar dažādiem ceļojumiem. “Elektroniska lasīšana būtu brauciens ātrvilcienā un skatīšanās pa logu, kā rezultātā rodas kaut kāds iespaids par ainavu aiz loga. Tu apjaut attālumu, ātri nokļūsti galapunktā, sasniedz savu mērķi un esi pabijis tajā zemē. Bet drukātas grāmatas lasīšana ir pārgājiens kājām, kur tu vari iet savā tempā, cik tev ātri gribas, vari apstāties, paēst ceļmalas krogā, pārnakšņot, iepazīties ar cilvēkiem, papļāpāt, doties tālāk. Un tie ir divi dažādi ceļojumi, un to zemi, vai tā ir sveša zeme vai sava zeme, iepazīsti visam atšķirīgi.”

Sabremzē laiku

Spriežot par to, kā lasīšana ietekmē bērna pieaugšanu, Zane Blanka sacīja: “Lasīšana, protams, ir vajadzīga attīstībai, un tam nav sakara tikai ar literatūru, bet kopumā ar to, kā bērni domā, ar viņu spēju kritiski skatīties uz pasauli, bērnu spēļu empatizēt un just līdzi, un saprast, ka pasaulē dzīvo dažādi cilvēki, ka pasaule neaprobežojas tikai ar to, kas notiek ap viņiem. Man liekas, ka tas ir literatūras lielākais pienesums, ko bērni var iegūt.” Viņa uzsvēra, ka lasīšana ietekmē spēju uztvert informāciju – vairāk lasot, cilvēks spēj labāk saprast, kas ir uzrakstīts, izprot arvien sarežģītākus konceptus. Tas palīdz mācību procesā jebkurā mācību priekšmetā.

No savas pieredzes ar dēlu, kurš nav liels lasītājs, Zane Blanka novērojusi – kad dēls paņem grāmatu, sajūt lasīšanas ritmu un lēnāko laiku, lasot viņš nomierinās. Inese Zandere piekrita, ka grāmata ir kā apstāšanās, nomierināšanās, iespēja vairāk laika veltīt kaut kam. “Lai izlasītu grāmatu, lai saprastu grāmatu, lai apskatītu grāmatu, lai izjustu grāmatu, mēs ejam lēnāk uz priekšu. Pa to pašu informāciju daudzumu mēs pārvietojamies ar citu pārvietošanās metodi, lēnāk. Mums vajag vairāk laika, un tas vairāk laika ir tas svarīgākais, tas ir tas kods. Cilvēka smadzeņu darbības svarīgs aspekts ir tas, ka mums vajag arī tempu samazināt. Grāmata – tā ir bremze, un tas ir pozitīvi, es to saku kā komplimentu. Tas palīdz mums kaut ko darīt lēnāk, jo pretējā gadījumā mēs tikai dragājam uz priekšu.”

Ilmārs Šlāpins norādīja, ka arī pētījumos ir konstatēts, ka drukāta teksta lasīšana palīdz strukturētāk uztvert informāciju. “Jo mēs aptveram ar skatienu lappusi, atvērumu, mēs varam uzlikt pirkstu kaut kādai konkrētai vietai, mēs varam izmantot vairāk maņu, lai tekstu izjustu, un rezultātā mēs vieglāk atceramies konkrētas lietas, vieglāk varam citēt, vieglāk atrodam, kurā vietā grāmatā bija konkrētais citāts. (..) Izdarīt to ar elektronisku tekstu ir daudz grūtāk.”

Jānis Veckrācis piebilda, ka ir zinātniski pierādīts, ka lasīšana attīsta valodu un valodas izjūtu. Satiekoties ar jauniešiem augstskolā, labi varot redzēt nelasīšanas sekas. “Jo starp valodas izjūtu un lasīšanu parasti ir ļoti tiešs kopsakars. To, kurš ir lasītājs un kurš nav, to jau, kā minimums, pirmajā rakstu darbā var pateikt.” Viņš arī sacīja, ka palēninājums lasot ļauj piedzīvot refleksiju – pārdomāt to, kas izlasīts. Ar spēju reflektēt mūsdienās esot lielas problēmas.

Lasīšanas veicināšanā ļoti svarīga ir arī bibliotēkas loma. “Ir svarīgi, ka bibliotēka ir vieta, kur justies mājīgi un arī palasīt, nevis tikai paņemt grāmatas un mukt prom,” teica Ilmārs Šlāpins. Inese Zandere piebilda, ka mūsdienās ir rakstnieki, kuru darbi top nevis mājās vai kādā rakstnieku rezidencē, bet gan bibliotēkā. Piemēram, visi Osvalda Zebra romāni esot tapuši Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Ko lasa jaunieši?

Ko tad lasa mūsu jaunieši? Savā pieredzē augstskolā dalījās Jānis Veckrācis: “Kad jaunieši atnāk, prasām, ko tad jūs lasāt un vai lasāt. Visbiežāk atbilde ir – tie, kas lasa, saka, ka viņi lielākoties lasa angliski. Bieži, kad jautāju, kāpēc angliski, – tāpēc, ka labāk var uztvert. Reizēm kāds saka – slikti tulkojumi. Es teiktu, ka situācija šajā ziņā arī nav nemaz tik vienkārša, jo tad, kad mēs nonākam, piemēram, pie literatūras tulkošanas kursa, kur ir kā reiz iespēja parādīt to, cik lieliski viņi pārzina angļu valodu un katru niansi teikumā un tekstā, tad izrādās, ka arī ar angļu valodu un to nianšu izpratni ir ļoti sarežģīti. Un neko pārtulkot nevar tieši tāpēc, ka arī angļu valodu pārzina ļoti virspusēji.” Tas, ka jaunieši lasa svešvalodās, profesoru neuztrauc – uztrauc tas, ka aug jaunieši, kas labi nezina nevienu valodu – ne latviešu, ne angļu, kuru viņi zinot “tādā jūtūba līmenī”.

Zane Blanka piebilda: “Latvijas divdesmitgadnieku lasīšanas paradumu kontekstā nevar nepieminēt buktoku, kas ir tāds sociālā medija TikTok stūrītis, veltīts grāmatām. Tas kovida laikā attīstījās ļoti strauji visā pasaulē, un tieši jaunu sieviešu, jaunu meiteņu auditorija ir tā, kas šo literatūru, ja to tā drīkst saukt, patērē tiešām masveidā. Tie pārsvarā ir romāni, kas ir romantiskie un fantāzijas, un šis žanrs kopš kovida laika ir kļuvis tiešām ārkārtīgi populārs visā pasaulē. Angļu valodā jau šobrīd ir tāds jēdziens kā buktok autori, tas raksta, tieši apkalpojot šos žanrus un šo auditoriju, kas ir tā saucamā Z paaudze.” Angļu valodā šāda satura esot ārkārtīgi daudz, un tas ir būtiski ietekmējis arī drukāto grāmatu pārdošanas rezultātus pasaulē. “Te tā diskusija ir par satura kvalitāti, par to, ko viņi lasa un kāda ir šī angļu valoda, kādā viņi lasa. Jā, viņi lasa drukātās grāmatas, daudz drukāto grāmatu. Bet kas tās ir par grāmatām un vai mēs to varam saukt par kvalitatīvu literatūru un par labu valodu?” vaicāja Zane Blanka.

Jānis Veckrācis norādīja, ka Latvijā jauniešu lokā šobrīd ir stilīgi runāt angliski un jaunieši to dara. “Ja rīt viņiem kāds influencers pateiktu, ka tas vairs nav stilīgi, esmu pārliecināts, ka viņi to vairs nedarītu un pēkšņi izrādītos, ka viņi arī latviski diezgan labi jūtas. Par to, vai tas ir labi vai slikti, domāju, viens no atslēgvārdiem patiesībā ir komforts. Jo man ir aizdomas, ka daudzi jaunieši Latvijā pagaidām runā latviski tikai tāpēc, ka viņi tomēr angļu valodā jūtas mazliet nekomfortablāk nekā latviešu valodā. Un man ir aizdomas, ka tā jauniešu proporcija, kuri jutīsies labāk latviešu valodā nekā angļu valodā, pamazām var sarukt. Skaidrs, ka viņi runās tajā valodā, kurā viņiem šķitīs, ka viņi jūtas labāk. Es arī tā darītu.”

Rakstu sagatavoja:
Kristīne Duļbinska
Ventspils bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciāliste
Kristine.dulbinska@ventspils.lv

Vairāk informācijas:
Astra Pumpura
Ventspils bibliotēkas direktore
Astra.pumpura@ventspils.lv