Tautas grāmatu plaukts – unikāls un tuvs 

Ideja par tautas veidotu plauktu radās 2013. gada vasarā, kad tika uzdots jautājums – ko liksim LNB jaunās ēkas sirdī izveidotajā plauktā? Tajā laikā teātra un Dziesmu un Deju svētku režisors Uģis Brikmanis (1956–2018) kopā ar komandu strādāja pie akcijas “Gaismas ceļš – grāmatu draugu ķēde”, ar ko tika atklāts Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gads. Pēc vairāku ideju apspriedes, tika nolemts aicināt sabiedrību piepildīt LNB sirdi ar sev īpašām grāmatām. Akcijas dienā 2014. gada 18. janvārī pirmie dāvinājumi no rokas rokā atceļoja uz LNB jauno ēku un sāka aizpildīt ātrijā redzamos plauktus. Tā paša gada vidū, atklājot jauno LNB ēku, dāvinājumi pārtapa par Tautas grāmatu plauktu – pasaulē pirmo šāda tipa plauktu!

“1945. gadā mani vecāki, Lilija un Pauls Andersons, ieradās Oldenburgas bēgļu nometnē, Vācijā, kur viņi dzīvoja līdz 1950. gadam. Tur arī bija apmeties ģenerālis Rūdolfs Bangerskis, ar ko vecāki sadraudzējās. Es piedzimu 1946. gadā, un viņš kļuva par manu – ģenerālonkuli. Mani vecāki stāstīja, ka man patika viņam sēdēt klēpī, un mēs jokojāmies viens ar otru. Kad 1950. gadā pārcēlāmies uz Minsteres (Munster) bēgļu nometni, viņš man katru gadu uz dzimšanas dienu atsūtīja dāvaniņu. Grāmatu Pasakas par zvēriem, saņēmu, kad man palika 6 gadi, un tā man vienmēr ir bijusi mīļa atmiņa no mana ģenerālonkuļa.”

Biruta Andersone-Sprūda
par grāmatu “Latviešu tautas pasakas par zvēriem”

Tautas grāmatu plaukts skaitļos

Kopš Tautas grāmatu plaukta izveides ir pagājuši vairāk nekā 10 gadi. Dāvinājumu skaits tajā ir sasniedzis gandrīz 8000 grāmatu 50 valodās. Jau pirmā uzsaucienā, laikā no 2013. gada augustam līdz decembrim, tika saņemti ap 3000 dāvinājumu. Laika gaitā grāmatas nākušas ne tikai no Latvijas, bet visiem pasaules nostūriem – ASV, Kipras, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Japānas, Austrālijas, Jamaikas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kolumbijas, Ķīnas u.c. (Dati ņemti no dāvinājumu vēlējumiem tautasgramatuplaukts.lv.) Kopš Latvijas simtgades svinībām par tradīciju kļuvusi arī ārzemju viesu (diplomātu, rakstnieku, kultūras vēstnešu) dāvinājumi Tautas grāmatu plauktam, padarot kolekciju bagātāku un daudzveidīgāku. Ieskatu šajos un citos dāvinājumos var meklēt mājaslapas sadaļā Dāvinājumu galerija.

“I visited Riga in March 2018 to learn more about Latvian literature for the country`s centenary. I left part of my heart behind when I boarded the aeroplane. Driven is a part of my soul. I feel honored to know that my book has found a home in such a beautiful library! Paldies!”*

Dane Cobain
par Dane Cobain grāmatu “Driven”

Gandrīz puse no Tautas grāmatu plaukta dāvinājumiem ir daiļliteratūra, taču pārstāvētas arī tādas nozares kā folklora, vēsture, dažādas mākslas nozares, ģeogrāfija un reliģija. Daļa no dāvinājumiem ir pašu autoru dāvinātas, daļa bijis dāvinātāju veltījums grāmatas autoram vai māksliniekam, par kuru tā sarakstīta. Starp biežāk godinātajām personām ir Rainis, Imants Ziedonis, Maija Tabaka, Lilita Bērziņa un Zenta Mauriņa.

“God. lasītāj! Šī grāmata ir īpaša, jo glabā J. Jaunsudrabiņa roku siltumu, par ko liecina ieraksts nākamajā lpp. Autors, ziņkārības vadīts, ieklīdis viņam nepazīstama jaunā pāra, tagad jau manu vecāku, kāzinieku pulkā un šo grāmatu uzdāvinājis.”

Rūta Akmene
par Jāņa Jaunsudrabiņa grāmatu “Jaunsaimnieks un velns”

Visvairāk pārstāvētās grāmatas Tautas grāmatu plauktā (statistika aktualizēta 19.08.2023. Analīze no Kerīnas Venskus maģistra darba “Latvijas Nacionālās bibliotēkas Tautas grāmatu plaukts: bibliogrāfiskās tendences un sociālie aspekti”):

• Aleksandra Grīna “Dvēseļu putenis” (39)
• Andreja Pumpura “Lāčplēsis” (30)
• Antuāna de Sent-Ekziperī “Mazais princis” (30)

Visvairāk pārstāvētie autori:

• Rainis (118)
• Imants Ziedonis (72)
• Aleksandrs Grīns (54)
• Anna Brigadere (50)
• Astrida Lindgrēne (46)

Ap 5800 dāvinājumi ir latviešu valodā, un gandrīz visi no tiem ir Latvijā izdoti, daļa pat pašizdoti, veidojot Tautas grāmatu plaukta kolekcijas pamatu. No tā varētu secināt, ka kolekcijas galvenās vērtības ir latviskums, Latvijas un latviešu vēsture.

“Manai ģimenei šī grāmata ir īpaša, jo tajā ir aprakstītas strēlnieku kaujas, kas ir daļa no tā, kā mēs cīnījāmies par Latvijas neatkarību. Šī grāmata ir daļa no mūsu tautas vēstures. Daļa no pārdzīvojumiem un priekiem, kurus latvieši ir pārcietuši karu gados. Mana ģimene ir Latvijas patrioti, tāpēc šo grāmatu mēs gribam dāvināt mūsu dzimtenei, lai arī citi uzzinātu par šo grāmatu un izjustu tās emocijas, kuras piedzīvojuši strēlnieki.”

Viktorija Balabkina
par Aleksandra Grīna grāmatu “Dvēseļu putenis”

Tautas grāmatu plaukts vārdos

Dāvinot izdevumu Tautas grāmatu plauktam, dāvinātāji ir lūgti ierakstīt titullapā veltījumu vai personisku stāstu, kāpēc konkrētā grāmata ir īpaša dāvinātajam vai kāpēc tai būtu jāatrodas Tautas grāmatu plauktā. Katru no veltījuma ierakstiem iespējams izlasīt tīmekļvietnē, sameklējot grāmatu pēc nosaukuma, autora, izdošanas gada vai dāvinātāja vārda.

Ne viena vien grāmata ceļojusi pāri okeāniem, lai saglabātu dāvinātāja vārdu un stāstu vēsturei. Ierakstos atrodami ne tikai dāvinātāju dzīves gājumi, bet arī uzdāvināto grāmatu ceļi, kas nereti veduši cauri lielākajiem vēstures notikumiem, bēgļu gaitām, tālajās zemēs pavadījuši pat vairākas desmitgades, visbeidzot atgriezušies Latvijā un atraduši savas “mūžīgās mājas” Tautas grāmatu plauktā.

“Manu atmiņu un Sibīrijas ceļu izgājusī mīļākā grāmata. Man bija 9 gadi un brālis aizveda mani uz dziesmusvētkiem. Tur mēs nopirkām šo grāmatu. Pasniedzot to man, brālis teica glabā par atmiņu no manis. Kāpēc tā – nezinu. 49. gadā mani aizveda uz Sibīriju. Grāmatu es paņēmu līdzi. Brālis emigrēja un līdz šai pat dienai vienīgā atmiņa un saite ar brāli ir šī grāmata. Mēs tā arī vairāk netikāmies.”

Leontīna Dimante
par grāmatu “Latgales dziesmu svētki”

Vai pēc visbiežāk iesniegtajiem darbiem un autoriem varam secināt mūsu kā tautas vērtības? Vēlējumos bieži minēts patriotisms, mīla pret ģimeni un Latviju, atgādinājumi, cik svarīgi ir zināt vēsturi un mācīties no tās. Tikpat būtiskas tēmas cilvēku atstātajos stāstos ir par kopā būšanu, savas kopienas veidošanu un uzturēšanu, kā arī dzīves notikumiem, kas veidojuši personību un tālāko dzīves ceļu.

“Neatkarību izcīna ar sirdi, bet sargā ar prātu!”

Edgars Rinkēvičs
par Ludviga Sējas “Es pazīstu vairs tikai sevi”

Tautas grāmatu plaukta kolekcija gan pēc izdevumu tēmām, gan ierakstiem māca cīnīties par taisnību, ģimeni un valsti. Dāvinājumi atgādina, kas iepriekšējos gadsimtos noticis ar latviešu tautu, kas bijis jāatdod, lai panāktu brīvību un neatkarību. Tās ir zināšanas, kas nodotas no paaudzes paaudzē un saglabātas nākotnei.

“Šī grāmata man ir īpaša, un īpašs – kā nejaušību un likumsakarību ķēde – ir tās latviskās versijas tapšanas stāsts. Par to grāmatas priekšvārdā. Bet galvenais ir tas, ka labas grāmatas rosina domas. No domām rodas jaunas grāmatas. Domas un grāmatas ietekmē mūsu katra un visu kopējo dzīvi. Un tad atkal rodas jaunas domas un jaunas grāmatas. Šajā ietvertās domas nav zaudējušas savu aktualitāti, kaut arī daudz kas mainījies – ap mums un mūsos. Vērtības ir tik vērtas, cik tās palīdz mums augt, mainīties un iet tālāk.”

Aija Tūna
par H. Džeksona-Brauna “Mazā dzīves instrukciju grāmata”

Tautas grāmatu plaukts esam mēs paši

Tautas grāmatu plaukts glabā cilvēku bērnības un dzīves gājuma atmiņas, būtiskākās dzīves atziņas un vēlējumus nākotnei. Lai gan laiks un cilvēki mūsu dzīvēs nāk un iet, maza šo atmiņu esence tomēr saglabāsies LNB ātrija izgaismotajos plauktos uz mūžīgiem laikiem. Kad apceram, ko mūsu senči domāja un juta, nākotnē mūsu mazmazbērni varēs iepazīties ar mums caur vērtībām, ko glabā Tautas grāmatu plaukts.

“Manas vecmātes Genovefas Salinieces vecākā grāmata. To ir vērts saglabāt tādēļ, ka tajā ir īstā un tīrā latgaliešu valoda. Lai šī grāmata sniedz ko vērtīgu katram, kurš to paņems rokās.”

Kārlis Sīlis
par Leona Paegles “Iwods vesturê”

Vismazākajam izdevumam un vienkāršākajam novēlējumam ir nozīme, tas veido mūsu kultūras vērtību tēlu ar visām tā šķautnēm, krāsām un daudzveidību. Lai arī stāvot LNB ātrijā un veroties augšup varētu šķist, ka Tautas grāmatu plaukts ir teju pilns, tas ne būt tā nav.

Šogad, kad svinam “Latviešu grāmatai 500”, ir īstais laiks Tautas grāmatu plauktā atstāt arī sev būtisku un īpašu grāmatu.

www.tautasgramatuplaukts.lv
www.gramatai500.lv 

* Tulkojums no angļu valodas: “Es apmeklēju Rīgu 2018. gada martā, lai uzzinātu vairāk par latviešu literatūru valsts simtgades ietvaros. Daļa manas sirds palika Rīgā, kad kāpu lidmašīnā. Grāmata “Driven” ir daļa no manas dvēseles. Man ir gods zināt, ka mana grāmata ir atradusi mājas tik skaistā bibliotēkā! Paldies!“

Autores:
Kerīna Venskus
Krājuma eksperte
Galvenās krātuves centra Obligātā eksemplāra arhīvā
kerina.venskus@lnb.lv 

Anna Paula Pujēna
Galvenā bibliotekāre
Galvenās krātuves centra Grāmatu krātuvē
anna.paula.pujena@lnb.lv