Ieskats vēsturē

Oriģinālais Publisko bibliotēku manifests (latviešu valodā pieejams izdevumā “Publisko bibliotēku pakalpojumi: IFLA/UNESCO vadlīnijas attīstībai”, 2008) tika pieņemts pirms 70 gadiem – 1949. gadā un pēdējo reizi atjaunots 1994. gadā. Tā bija kopēja Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO) iniciatīva, apvienojot IFLA pieredzi bibliotēku darba jomā un UNESCO vadošo lomu izglītības un kultūras jautājumos Apvienoto Nāciju organizācijā (United Nations Organization).

Manifests nav juridiski saistošs dokuments, bet piedāvā gan pašām bibliotēkām, gan ar to darbību saistītiem lēmumu pieņēmējiem būtisku sākumpunktu stratēģijas un politikas pamatnostādņu izstrādē. Manifests skar daudzus publisko bibliotēku darba aspektus – krājumu, personālu, ēkas un piekļuves politiku, kā arī plašākus, ar finansējumu un politikas koordinēšanu saistītus jautājumus. Lai gan dokuments nav apjomīgs, tas ir bagāts ar idejām un principiem, kuri plašākā redzējumā ir tikpat aktuāli, kā tie bija pirms 25 gadiem.

Tomēr 25 gadu laikā pasaule ir radikāli mainījusies, un reizē ar to arī bibliotēkas. Tās tagad piedāvā jaunus pakalpojumus jaunos veidos. Bibliotēku inovāciju līderi ir parādījuši, ko ir iespējams paveikt, un viņu idejas izplatās ātrāk, nekā jebkad līdz šim. Tāpēc IFLA Publisko bibliotēku sekcija (IFLA Public libraries section) savā darba plānā ir iekļāvusi manifesta pārskatīšanu un aktualizēšanu.

Fakti par publiskajām bibliotēkām

Atbilstoši IFLA Pasaules bibliotēku kartei (Library Map of the World), pasaulē kopumā ir vairāk nekā 405 000 publisko bibliotēku, kas nodrošina savās kopienās bezmaksas vai subsidētus pakalpojumus un parasti pilnībā vai daļēji tiek finansētas no valsts vai publiskiem līdzekļiem. Saskaņā ar Publisko bibliotēku manifestu, to misija ir apkalpot visus sabiedrības locekļus. Tāpēc tās atšķiras no citiem bibliotēku veidiem, piemēram, skolu vai augstskolu bibliotēkām, nacionālajām bibliotēkām, kuru mērķauditorija parasti ir noteikta sabiedrības daļa. Kā teikts manifestā, publiskā bibliotēka ir vietējais informācijas centrs, kas nodrošina pieejamību visu veidu zināšanām un informācijai un atbilst vietējām vajadzībām. Publiskās bibliotēkas var saukt gan par “trešo vietu” savu lietotāju dzīvē (ceļā starp darbu un mājām), gan arī par sabiedrības sociālās infrastruktūras pīlāru.

Galvenie manifesta principi

Manifests balstīts uz vairākiem pamatprincipiem, kas akcentē redzējumu, ko tas izvirza publiskajām bibliotēkām:
• informācijas un mācību telpa – manifests akcentē publisko bibliotēku kā mācību centru nozīmi;
• taisnīguma principa ievērošana;
• galveno uzmanību pievērst cilvēkam, atsaukties visu lietotāju vajadzībām; bibliotekāri darbojas kā aktīvi vidutāji starp lietotājiem un viņiem nepieciešamo informāciju;
• pārliecība par bibliotēku plašas darbības jomu, spēju sniegt daudzveidīgu atbalstu savām kopienām, ieskaitot izglītošanu, veicinot radošumu, kultūras mantojuma saglabāšanu;
• akcents uz bibliotēkām kā publisku pakalpojumu – manifests uzsver, ka bibliotēkām jābūt publiski finansētām un atvērtām visiem; šī tēze jāiekļauj plašākās stratēģijās un budžeta plānos.

Manifesta ietekme

2018. gada novembrī, sagaidot manifesta 24. jubileju, IFLA Publisko bibliotēku sekcija uzsāka sociālo mediju kampaņu, lai aicinātu publiskās bibliotēkas un to bibliotekārus atspoguļot manifesta ietekmi uz viņu bibliotēkām, kā arī lai saprastu un identificētu nepieciešamās izmaiņas manifesta saturā.

IFLA ir veikusi sākotnējo pētījumu par IFLA/UNESCO Publisko bibliotēku manifesta ietekmi pasaulē. Pat, neņemot vērā pieaugošo lejupielāžu skaitu no IFLA tīmekļvietnes, ir skaidrs, ka dokuments ir kalpojis kā politikas pamats nacionālajā, vietējā un institucionālajā līmenī. Tas bibliotēkām ir bijis ietekmīgs interešu aizstāvības rīks. Izmantojot manifestu, bibliotēku vadītāji un aizstāvji ir spējuši veicināt digitālo tehnoloģiju modernizāciju, sasniegt plašāku mērķauditoriju un veicināt profesionālās tālākizglītības attīstību.

Publiskās bibliotēkas darbībā

Ir daudzi lieliski stāsti par to, kā publiskās bibliotēkas īsteno ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas noteikti ANO Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam. Ar stāstiem var iepazīties IFLA Pasaules bibliotēku kartes (Library Map of the World) sadaļā “Ilgtspējīgas attīstības mērķu stāsti”.

Pieejamie rīki

Papildus iepriekšminētajām idejām IFLA ir pieejami arī vairāki citi rīki, kas palīdzēs svinēt un veicināt publisko bibliotēku darbu, piemēram: IFLA 10 minūšu bibliotēku interešu aizstāvības blogs (10-Minute Library Advocate Series), kur jūs atradīsiet daudz ideju, kā efektīvi runāt un rīkoties publisko bibliotēku labā.

Kāpēc Publisko bibliotēku manifests nepieciešams vairāk nekā jebkad agrāk?

• Informācija nekad nav bijusi tik svarīga kā tagad
• Mēs dzīvojam laikā, kad maksa par neinformētību, piemēram, izglītības un veselības jautājumiem, darba iespējām un demokrātiju, ir augstāka, kā jebkad līdz šim
• Lai izveidotu patiesi taisnīgu, veiksmīgu un ilgtspējīgu sabiedrību, mums ir jānodrošina, lai ikvienam ir iespēja piekļūt informācijai un izmantot to, lai uzlabotu savu dzīvi
• Publiskajām bibliotēkām ir neatsverama loma šo procesu virzīšanā

Nākamie 25 gadi

Tehnoloģijas un tendences, kas radījušas informācijas sabiedrību, nekur nepazudīs. Mēs arvien vairāk apzināmies gan to sniegto ieguvumu, gan radītās problēmas. Bažas par “viltus ziņām”, sociālajām saiknēm kopienā, atsevišķu tiešsaistes platformu un tīmekļvietņu ietekmi, privātumu un drošību ik dienu pieaug. Tajā pašā laikā pārāk daudz cilvēku vēl arvien nespēj pilnvērtīgi izmantot informācijas sabiedrības sniegtos pakalpojumus. Publiskās bibliotēkas ir tās, kas palīdz, sniedzot cilvēkiem piekļuvi un nepieciešamās prasmes, kā arī piedāvājot telpas sadarbībai un kopienas attīstībai. Lai to garantētu, publiskajām bibliotēkām nepieciešams lēmumu pieņēmēju atbalsts, kuriem, savukārt, būtu iespējams pamatoties uz tādiem dokumentiem kā Publisko bibliotēku manifests.

 

Pēc IFLA materiāliem informāciju sagatavoja:
Inese Kazāka
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības centra
Standartizācijas un terminoloģijas speciāliste