2016. gada 15. novembrī, plkst. 17.15
“Sniega dēļ viss izskatījās pārsteidzoši gaišs. Kad Verna pavēra balkona durvis, lielās pārslās krītošo sniegu varēja teju vai saost. Visi juta to. Smarža bija pilnīgi balta un tā izplatījās no tālienes, it kā, paostot kādu, vēsturisku aptiekas pudelīti…” 

Ar puteņa priekšvēstnesi – lielām, slapjām sniega pārslām sagaidījām šī gada “Krēslas stundu”, kuru Ulbrokas bibliotēkā pavadījām mazā, bet draudzīgā interesentu lokā. Šogad Ziemeļvalstu literatūrai un sabiedrībai veltītajos pasākumos piedalījās 362 Latvijas bibliotēkas. Skaita ziņā mūs apsteidza tikai Lietuvas bibliotēkas, kas kopējā pasākumā piedalījās ar 595 bibliotēkām.

Ulbrokas bibliotēkā īpašu uzmanību šogad pievērsām dabas aprakstiem somu literatūrā, citējot somu autoru Pirjo Hasinenas, Sallijas Salminenes, Olli Jalonena, Arto Pāsilinna, Veines Linna, Risto Isomeki un Alekša Kivi darbus. Šis pārskats deva ieskatu somu autoru apkārtējās vides uztverē. Savukārt literatūra par klimatu mūs virtuāli sasaistīja ar nākamo tēmu – prezentāciju, kurā sekoja stāstījums par ekoloģiju un vidi kopumā. Prezentācija sniedza ieskatu informācijā par nākotni Ziemeļvalstīs, kas saistīta ar ekosistēmu, vides ienaidniekiem un dabas katastrofām. Viena no jaunākajām grāmatām mūsu bibliotēkā ir “Klimats un ilgtspējīga attīstība”. To iesakām gan skolēniem, gan studentiem, gan nopietniem klimata pētniekiem. Līdzīga ir Andreasa Steigena grāmata “Nākotne sākas šodien”, bet par ūdens tēmu stāsta “Ūdens noslēpumi: mainīgā, aizsargājamā, dziedinošā, draudīgā ūdeņu pasaule”. 

Līdz ar to turpinājām sarunu, kas informēja gan par ekoloģijas problēmām kopumā, gan jau minēto ūdens resursu. Noskaidrojām, ka dzeramā ūdens uz zemes patiesībā ir ļoti maz. To sākuši saukt par “zilo zeltu”, un viens no risinājumiem ir veikt sālsūdens atsāļošanu. Sekoja informācija par ūdens stihijām, ūdens resursu veidiem, ūdeņu iemītniekiem, ūdens izmantošanas piemēriem un faktiem par dzeramo ūdeni. Prezentāciju noslēdza ar ūdeni saistītas anekdotes.

Bet no nenopietnā uz nopietno. Paši somi savu valsti sauc par “Dzeramā ūdens zemi” un “Tūkstoš ezeru zemi”. Bet kā būtu, ja ekoloģiskas katastrofas iespaidā ūdens būtu pieejams ļoti mazos daudzumos? Par to – šim gadam izvēlētajos, “Krēslas stundā” lasāmajos fragmentos no somietes Emmi Iterantas grāmatas “Ūdens atmiņa”. Paldies šīgada lasītājām Annai Marijai un Evijai Kubilei, kuras godam tika galā ar diezgan garajiem minētās grāmatas fragmentiem, kas rādīja pasauli tādu, kādu pat nespējam un negribam iedomāties – ar ūdens resursu izsīkumu, ūdenspoliciju un pagātnes paliekām atkritumu veidā. Tā kā šie fragmenti atainoja arī senu tējas darītāju dzimtu, pievērsāmies tējas laikam. Ulbrokas bibliotēkas bibliotekāres Ivita Duļbinska un Daina Kalmane bija sagatavojušas pasākuma apmeklētāju skaitam atbilstošu tējas maisiņu skaitu un mudināja bibliotēkas lasītājus atpazīt zāļu tējas saturu. Nākamā prezentācija jau attēloja katra atminētā maisiņa saturu attēla veidā un tējas labās īpašības. Brīvā gaisotnē raisījās diskusijas par to, ko mēs lietojam dažādu veselības problēmu gadījumā. Bet ne par to vien. Arī par to kādu ūdeni dzeram. Kā tas garšo? Vai var dzert krāna ūdeni un kurš ūdens garšīgāks?  Kā izvairīties no ūdens un apkārtējās vides piesārņošanas? Tie ir jautājumi, kas ar katru brīdi kļūst aktuāli mums katram, personiski.

Pasākuma apmeklētāji noslēgumā tika katrs pie sava mazā tējas maisiņa. Ceram, ka tik bieži minētā pļavas smarža un garša sildīs, tāpat kā pūkainā sniega sega baudot ziemu. Pasākuma kopējā garša un literārais noskaņojums Ievas Mūrnieces ziņā. Paldies Krēslas stundas uzticīgajiem apmeklētājiem!

Interesentiem pasākuma vizuālais materiāls skatāms pievienotajā saitē  http://www.stopini.lv/lv/kultura/ulbrokas-biblioteka/galerijas

2016. gada 22. novembris