Projekts veidots kā sazarots pasākumu komplekss, laikā līdz Latvijas valstiskās neatkarības proklamēšanas 100. gadadienai atklājot latviskās identitātes kodolu latviešu literatūrā. Ceļš uz savas nācijas apziņu, nevardarbīgā pretošanās okupāciju laikā un savas valsts, tautas un zemes izjūta – tas viss rod ierosmi un atbalsojas 21. gadsimta latviešu literatūrā, tas viss mūs padara par tiem, kas esam.

Tieši literatūra ir viens no kultūras balstiem, kas visspilgtāk atspoguļo latviskās identitātes meklējumus, dažādās šķautnes un to satvaru, kas noturējis latvisko – tautu, valodu, kultūru, valsti – cauri gadsimtiem.

Projekts ir iecerēts kā ilglaicīgs pētniecības, lekciju, diskusiju un izstāžu cikls piecu gadu garumā, tā īstenošanā iesaistot gan vadošos literatūrzinātnes pētniekus, memoriālo muzeju darbiniekus, gan arī humanitāro zinātņu nākotni – dažādu studiju līmeņu studentus. Šo projektu paredzēts īstenot vairākos posmos, ik gadu papildinot to ar jaunām aktivitātēm gan Rīgā, gan Latvijas reģionos.

Projekta „Latvijas gadu gredzeni literatūrā” pirmā daļa norisināsies no 2014. gada septembra 2015. gada jūnijam – no Dzejas dienām līdz Jāņiem: katra mēneša otrajā otrdienā – LU HZF mācībspēka izstrādāta lekcija, katra mēneša trešajā trešdienā – publiska diskusija vai saruna par mēneša tēmu, ko veido memoriālo muzeju darbinieki sadarbībā ar LU HZF mācībspēkiem.

Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU)

Septembra tēma – “Romantisma pasaules izjūta kā latviskās identitātes neiztrūkstoša daļa”.

9. septembrī plkst. 17.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9 notiks Dr. philol. prof. emerit. Viestura Vecgrāvja lekcija “Romantisma nepārejošais vilinājums latviešu dvēselei: kāpēc tas ir tik noturīgs?”.

Kāpēc tad romantisms latviešu literatūrā ir tik noturīgs?

Viesturs Vecgrāvis: “Skaidrojumi ir bijuši dažādi – sākot no mūsu folklorā tik raksturīgā dabas kulta un pietātes pret visu dzīvo, sākot no hernhūtiskās pasaules izjūtas ilgas ietekmes, sākot no minējumiem par latviešu mentalitātei piemītošo emocionālu, nevis racionālu dzīves uztveri, beidzot ar viedokļiem, ka romantisku pasaules izjūtu veicinājuši ilgie apspiestības gadsimti, latvietim raksturīgais viensētnieciskums, kas rosinājis uz apceri un ilgošanos pēc tā, kas pastāv aiz realitātes robežām.

Lekcijā par latviešu romantisma ilglaicību tiks raksturoti latviešu literatūrā raksturīgi romantiskās pasaules izjūtas veidi, sākot no dumpinieciskuma un indivīda mesiānisma līdz klusai sapņainībai, mīlestību un jūtu sfēras cildināšanai, īpaši uzsverot ilgošanos kā pretstatu reālās dzīves konkrētībai, indivīda pašpilnīgošanās aicinājumu, empātiju pret visu esošo kā filozofisku un ētisku nostāju.”

Savukārt 17. septembrī plkst. 17.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā norisināsies diskusija “Vai jaunākajā latviešu dzejā vēl samanāmas romantisma atbalsis?”, kurā piedalīsies dzejnieki Arvis Viguls un Ronalds Briedis. Diskusiju vadīs Līvija Baumane.

Ieeja brīva.

Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Vairāk informācijas pa tālruni 67331641 vai e-pastu: jrrbmmemorialiemuzeji.lv