Programmā:
•    Plkst.12:00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā (Alberta iela 12–9) akcijas – ceļojuma sākums. Blaumanis – korists un kāds stāsts par divām lielām brošām
•    III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un Raiņa Apdziedāšanās dziesmas.
•    Ar vīru kvartetu uz IV Vispārējiem latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkiem jeb par Jāņa Akuratera “dziedāšanas prieku”
•    Aleksandra Čaka “Atzīšanās” uz lielās Dziesmu svētku estrādes
•    Par 1922. gada Jaunatnes dziesmu svētkiem, par Barontēva samtaino baritonu, par tautasdziesmu…
•    Ojārs Vācietis – Dziesmu svētku simtgadei un…
•    “Vecā Bābele, tu esi kritusi!” jeb stāsts par Andreju Upīti un Dziesmu svētkiem
•    Plkst.15.45 ceļojuma noslēgums Esplanādē

Ceļojuma laikā dalībnieki viesosies Pirmo Dziesmu svētku norises vietā, Aleksandra Čaka memoriālajā muzejā, Krišjāņa Barona muzejā un Andreja Upīša memoriālajā muzejā.

Programmas biļetes cena – 6,00  EUR
Pieteikšanās: katram_sava_riga@inbox.lv vai 26703293

Projektu “Katram sava Rīga” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas Dome.

Nedēļā, kad Rīgu pieskandinās pasaules labākie kori, Rīgas memoriālie muzeji projekta “Katram sava Rīga” ietvaros 12. jūlijā aicina uz akciju/ceļojumu “Rakstnieks brauc uz Dziesmu svētkiem”. Rakstnieku un dzejnieku stāsti par Dziesmu svētkiem ir gan par dzejoļu tapšanu, kas kļūst par kordziesmu tekstiem, gan par pašu dalību svētkos – kā koristiem vai klausītājiem. Šos stāstus papildinās akcijas ceļojuma laikā papildinās vēstījumi par rakstnieku ģimeņu dziedāšanas un muzicēšanas tradīcijām.

Ceļojuma – akcijas sākums būs plkst.12:00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā (Alberta iela 12-9). Rūdolfs Blaumanis mīlēja mūziku, dziesmu un dziedāšanu. “Brakos” bija arī klavieres, Greste gan atceras, ka tās vairāk “priekš ciemiņiem”, jo Blaumanis reti pie tām piesēdies… “Pēterburgas Avīzēs” strādādams, Blaumanis ar Būmani dziedāja Melngaiļa nodibinātajā korī Pēterburgā. Abi piedalījās ne vienā vien pasākumā ar garīgiem un laicīgiem koncertiem. Arī Ērgļos rīkotos pasākumus, zaļumu svētkus krāšņoja dziedāšana. Ērglēniešu vīru kori vadīja vietējās pamatskolas pārzinis Rūdolfa brālis Arvīds Blaumanis un diriģēja Krievkalna skolas skolotājs Dzenīšu Kārlis. Rūdolfs Blaumanis te dziedāja tenoru, bet Arvīds ar Pēteri Blauu – basu. Vietējos muzikantus Rūdolfs Blaumanis ironiski raksturojis kā labu mūziku – Iršu prāģerus Pēteris droši vien uzaicināšot arī pastardienā, kad būšot jāmodina miroņi un jāspēlē augšāmcelšanās maršs.

Ceļojums turpinājumā apmeklēsim Viestura dārzu jeb Ķeizardārzu, kur notika I. Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki un par kuriem “Latviešu Avīzēs” 1873. gada jūlijā rakstīja: “Tādu koncertu, kur latviešu skaistās tautas dziesmas viņu žēlīgos mīlīgos meldiņos no tāda dziedāja pulka atskanēja un tik teicami tapa dziedātas, tādu koncerti vēl ļaudis, kas daudz zemes pārstaigājuši nebij varējuši dabūt dzirdēt. Šīs tautas dziesmiņas savā paša glītumā bez kādiem liekiem greznojumiem aizgrāba vareni visu klausītāju sirdis un vārdu trūka izteikt, ko cik daža sirds, tās dzirdot sajuta.” No Ķeizardārza akcijas dalībnieki dosies uz Krišjāņa Barona muzeju. Pats tautasdziesmu krājējs un kārtotājs Krišjānis Barons pirmajos trīs Dziesmu svētku gados vēl ir saistīts darbos un pienākumos Krievijā – gan Voroņežas guberņā, gan Maskavā, tādēļ svētkos nepiedalās. Tāpat ziņu trūkst arī par 1895. un 1910. gada svētkiem. Precīzi vien zināms, ka Kr.Barons bijis klausītāju vidū 1922. gada Jaunatnes dziesmu svētkos. Viņš arī piedalījies svinīgajā gājienā. Vienīgie kinokadri, kuros redzam Kr.Baronu kustībā, ir arī tieši no šiem svētkiem. Bet kordziesmu Barontēvs mīlēja un labprāt apmeklēja koru koncertus.

Ceļojuma turpinājumā būs stāsti par III. Vispārīgiem latviešu Dziedāšanas svētkiem 1888.gadā, uz kuriem pēc Pēterburgas universitātes beigšanas ierodas Jānis Pliekšāns kā klausītājs. Šajos svētkos pēc diriģenta un komponista Vīgneru Ernesta ierosmes dziedātas arī apdziedāšanās dziesmas divos svētku vakaros. Tas ierosina Raini sacerēt pašam savu versiju un tā 1889.gadā nāk klajā viņa “Apdziedāšanās dziesmas III Vispārīgiem latvju dziesmu svētkiem”.

Ar Dziesmu svētkiem saistīti ir arī Jāņa Akuratera publicēšanās aizsākumi. Lai tiktu uz 1895. gada IV Vispārējiem latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkiem Jānis Akuraters ar savu brāli Pēteri un vēl diviem draugiem izveido vīru kvartetu. 1895. gada nogalē laikrakstā “Tēvija” ar Polluksa vārdu tiek publicēts Akuratera raksts, kurā viņš pārmet sava Biržu pagasta ļaudīm, ka tie nevar noorganizēt ne dziedāšanas biedrību, ne kori un Dziesmu svētkos ir piedalījies tikai viņu izveidotais kvartets.

Tālāk akcijas-ceļojuma dalībnieki dosies uz Aleksandra Čaka muzeju, kur atcerēsimies tuvākos ar Dziesmu svētkiem saistītus notikumus. 2000. gadā, sākot domāt par Rīgas 800. gades svinībām un A.Čaka 100.dzimšanas dienu, Rīgas dome izveidoja un atvēra A.Čaka muzeju ar vēsturiski autentisku ekspozīciju. 2001.gada vasarā režisors Uģis Brikmanis rakstīja scenāriju lielajiem Rīgas pilsētas Dziesmu svētkiem un ielika programmā populāro dziesmu ar A.Čaka vārdiem “Atzīšanās” (Miglā asaro logs). Svētku noslēguma koncertā to, kopā ar kopkori nodziedāja aktieris Arturs Skrastiņš.

Ceļojuma turpinājumā izskanēs stāsti par Ojāra Vācieša saikni ar Dziesmu svētkiem. Vairāk kā 500 dažādu skaņdarbu ir radīti tieši ar O.Vācieša dzejas tekstiem, vairāki no tiem ir izskanējuši no Dziesmu svētku lielās estrādes. O.Vācieša muzikālā personība un arīdzen muzikālā dzeja bija pamats tam, lai rosinātu uz jaunradi daudzus mūziķus un komponistus, tādejādi aizsākot vairākus gadus ilgu radošu sadarbību ar V.Kaminski, I.Kalniņu, R.Kalsonu u.c. Viens no sarežģītākajiem skaņdarba tapšanas procesiem saistīts ar V.Kaminska ievadkantāti 1973.gada dziesmu svētku simtgadei veltītajiem Padomju Latvijas Dziesmu svētkiem, kad iebildumi tieši  pret vārdu autoru O.Vācieti un pašu kantātes tekstu, teju liedza kantātes pirmatskaņojumu.

Ceļojums turpināsies Andreja Upīša memoriālajā muzejā, kur stāsti būs gan par Andreja Upīša dalību Dziesmu svētkos un slavenām kordziesmām ar viņa tekstu, gan par rakstnieka mūzikas mīlestību, kas aizsākas jau ganu gaitās. A.Upīts atcerējies: “Bērnībā kāds labs radinieks man uzdāvināja vijoli, un tad vairs mājās nevienam nebija glābiņa no manas mūzikas. Par notīm un tamlīdzīgām augstām lietām man nebij ko domāt. Kas mani ar tām lai būtu iepazīstinājis? Bet es izmācījos tāpat pēc dzirdes spēlēt visas tās dziesmas, ko augu dienu dziedājis pa ganiem”.

Ceļojuma noslēgums 15:45 būs Esplanādē. Ceļojuma dalībnieki pēc savas izvēles varēs arī palikt tur, lai klausītos Pasaules Koru Olimpiādes vienu no Draudzības koncertiem, kas sāksies plkst.16:00.

12. jūlija ceļojums “Rakstnieks brauc uz Dziesmu svētkiem” noritēs 9 memoriālo muzeju organizētā projekta “Katram sava Rīga” ietvaros, kurā ar VKKF un Rīgas Domes atbalstu 2014. gadā katra mēneša otrajā sestdienā aicinām doties ceļojumā/akcijā, lai iepazītu Rīgu, tās seno romantiku, notikumus un cilvēkus no dažādiem tematiskiem skatu punktiem. Projekta ietvaros ir jau notikuši ceļojumi “Bohēmas vietas Rīgā” (janvārī), “Kā es braucu Ziemeļblāzmas lūkoties” (februārī), “Liktenīgā satikšanās” (martā), “ČAU, Pārdaugava” (aprīlī), “Saldā Rīga, smalkā Rīga” (maijā), “Vajātie un vajātāji” (jūnijā).

 
Papildus informācija:
katram_sava_riga@inbox.lv

Maira Valtere

Projekta “Katram sava Rīga” vadītāja

Jāņa Akuratera muzeja Izglītojoša darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja

Tālr.: 26703293