Skatīt prezentācijas.

 

Konferenci ievadīja pieci jauni, nesen ilustratora vai rakstnieka karjeru uzsākuši autori – Mārtiņš Zutis, Māra Viška, Rūta Briede, Ruta Svaža, Sanita Reinsone.

 

Latvijas Universitātes profesore Ilze Stikāne analizēja pērn Latvijā izdotās bērnu un jauniešu oriģinālliteratūras tendences, jaunumus, veiksmes un neveiksmes. Viņa secināja, ka vairāk nekā 75 jaunās oriģinālliteratūras grāmatas liecina par stabilu bērnu un jauniešu grāmatu tapšanas un izdošanas procesu, bet pārsteigumu maz. Kā tas vērojams jau vairākus gadus, visvairāk ir literāro pasaku, fantāzijas un fantastikas žanra grāmatu, bet tikai pāris – reālo dzīvi tēlojošās prozas darbu. Kopumā prozas darbi atstāj pabālu iespaidu, daudzos trūkst spriedzes, kas īpaši svarīga mazāk pieredzējušo lasītāju intereses uzturēšanai, maz virsotņu, patiesi labu – gan saturā, gan formā – grāmatu. Ļoti trūkst grāmatu pusaudžiem – stāstu un romānu par reālo dzīvi, šogad arī fantāzijas un zinātniskās fantastikas darbu ļoti maz. Kā arvien ir vairāk nekā 10 dzejas grāmatu, to skaitā dažas izcilas. Prieku sagādā arī gadu no gada vērojamais bilžu grāmatu skaita pieaugums, grāmatu mākslas uzplaukums – brīnišķīgas bilžu grāmatas radījuši jau pieredzējušie meistarīgie ilustratori, un ar oriģināli svaigu pieeju iepriecina jaunie.  

 

Māksliniece Rūta Briede, Latvijas Mākslas akadēmijas lektore, uzstājās ar priekšlasījumu “Laiks – noteiktais un nenoteiktais: Par jaunāko latviešu bērnu grāmatu ilustrācijā”. Liepājas Universitātes lektore Sandra Okuņeva savā pārskatā sniedza vērtējumu par 2016. gadā izdoto tulkoto literatūru bērniem un jauniešiem. Teātra zinātnieces Rūtas Petrauskas prezentāciju par Latvijas Leļļu teātra jauno kursu, ko iezīmē vairāku režisoru un jaunu mākslinieku veiksmīgā sadarbība, prezentēja pārstāve no Latvijas Leļļu teātra mārketinga un komunikācijas nodaļas Liene Paukšēna. LNB Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova pārskatā “Bibliotēkas 2016 – vieta bērniem, grāmatām, lasīšanai un sarunām” klausītājus iepazīstināja ar nozīmīgākajiem sasniegumiem un jaunumiem bibliotēku darbā ar bērnu un jauniešu auditoriju. Par savu nesen iznākušo grāmatu “Vilki, velni un vīri”, kas veltīta mākslinieka, grāmatu ilustratora un autora Alberta Kronenberga (1887–1958) dzīvei un daiļradei, runāja žurnālists un rakstnieks Juka Rislaki (Jukka Rislakki).

 

Konferenci noslēdza Lietuvā dzimušās izraēliešu ilustratores, izstāžu kuratores Lioras Grosmanes (Liora Grossman) lekcija “Ilustrējot “mūs” – jaunas nācijas vizuālā tapšana”. Prezentācijas sākumā viņa apskatīja simbolu nozīmi ilustrācijās, ieskicēja grūtības, ar kādām mākslinieki sastapās, sākot veidot savu, Izraēlas valstij raksturīgu nacionālo identitāti. L. Grosmane īpašu uzmanību veltīja pārmaiņām bērna tēlā un raksturoja dažādus bērna tēlus. Piemēram, biežākais tēls ir sabra. Viņš ir dzimis Izraēlā, nēsā vienkāršas darba drēbes un īpašu, smailu cepurīti bez malām – tembel. Māksliniece arī vērsa uzmanību jautājumiem, kas ir saistīti ar Izraēlas vides, pilsētu un ciematu tematiku un to attēlojumu bērnu grāmatu ilustrācijās, iepazīstināja ar iespaidiem, ko guvusi, vadot praktiskas mākslas nodarbības. Liora Grosmane mūsdienu Izraēlas grāmatu ilustrācijas vērtē kā politkorektas, jo tajās attēloti tēli ar dažādu etnisko izcelsmi, netiek rādīta ne pārspīlēta greznība, ne nabadzība, arī vērojama dzimumu lomu maiņa: sievietes dara tipiskos vīriešu darbus un otrādi. Lekcija ļāva pārliecināties par plašajām iespējām, ko sniedz ilustrāciju māksla un bilžu grāmatas kā nācijas portreta attēlotājas. Ieskatu Izraēlas bērnu grāmatu ilustrācijās iespējams gūt apmeklējot izstādi “Es piederu šeit: Izraēlas vietas un ainas bērnu grāmatu ilustrācijās no 1948. līdz 2014. gadam” Latvijas Nacionālās bibliotēkas 7. stāva ātrijā. Izstāde ir apskatāma līdz 28. maijam. Ieeja bez maksas.