Pētījuma rezultāti atklāj, ka iedzīvotāju lasīšanas paradumi pēdējos gados ir būtiski mainījušies. Daudzi respondenti atzina, ka arvien vairāk pievēršas digitālajam saturam un sociālajiem medijiem, taču vienlaikus daļa cilvēku atgriežas pie drukātās grāmatas kā veida, kā atslēgties no digitālās vides un mazināt ikdienas trauksmi. Lasīšanas paradumu maiņu veicina gan tehnoloģiju attīstība, gan darba ritms, dzīvesveida pārmaiņas un plašāka sabiedriskā un politiskā konteksta ietekme.

Kaut arī dziļās lasīšanas laiks samazinās, grāmatas joprojām ieņem nozīmīgu vietu brīvā laika aktivitātēs. Interesanti, ka grāmatu lasīšana bieži kļūst sezonāla – vairāk tiek lasīts rudenī un ziemā. Tāpat redzama atšķirība starp paaudzēm – jaunieši biežāk lasa angļu valodā un izmanto digitālus formātus, savukārt seniori vēl arvien priekšroku dod drukātajām grāmatām, lai gan arī viņu paradumi mainās. Lasīšanas saturu ietekmē gan personiskās intereses, gan ieteikumi sociālajos medijos, bibliotēkās un draugu lokā.

Būtisks aspekts, kas uzsvērts pētījumā, ir tas, ka skola, ģimene un bibliotēka veido pamatu lasīšanas kultūrai. Īpaši izcelta pedagogu nozīme un ģimenes lasīšanas tradīcijas, savukārt bibliotēkas tiek atzītas kā nozīmīgi lasīšanas veicinātāji – gan ar grāmatu pieejamību, gan ar mērķtiecīgiem pasākumiem. Turklāt bibliotēku loma kļūst īpaši nozīmīga laikā, kad drukātās grāmatas kļūst dārgākas un aizņem vietu mājās, bet sabiedrībā pieaug interese par alternatīviem resursu pieejamības veidiem.

Pētījums apliecina, ka publiskajām bibliotēkām ir stratēģiska loma lasīšanas kultūras veidošanā. Tās ne vien nodrošina grāmatu pieejamību, bet kļūst par zināšanu, kultūras un sabiedriskās dzīves centriem. Bibliotēkas piedāvā arvien plašāku pakalpojumu klāstu, sākot ar izglītības un mūžizglītības programmām un beidzot ar radošām, sociālām un veselību veicinošām aktivitātēm. Pētījumā atklājās arī nepieciešamība uzlabot bibliotēku redzamību un komunikāciju ar sabiedrību, izmantojot dažādus publicitātes kanālus, kā arī stiprināt sadarbību ar vietējām pašvaldībām, kuras bieži vien nodrošina bibliotēku darbības finansējumu.

Skatoties nākotnē, pētījuma dalībnieki vienoti uzsver, ka publisko bibliotēku loma sabiedrībā tikai pieaugs. Tiek prognozēta to transformācija par daudzfunkcionāliem kopienas centriem, kuros bibliotekāri spēlēs arvien nozīmīgāku lomu. Līdz ar to aktualizējas jautājumi par profesionālās pilnveides iespējām un bibliotekāru profesijas prestižu. Vienlaikus tiek saglabāta pārliecība, ka drukātā grāmata nezaudēs savu vērtību arī digitālajā laikmetā.

Lai iegūtu pēc iespējas daudzpusīgāku skatījumu, pētnieki izmantoja trīs kvalitatīvās pētniecības metodes: Delfi ekspertu aptauju, fokusgrupu diskusijas un padziļinātas intervijas. Tādejādi tika aptverta gan iedzīvotāju, gan bibliotekāru un citu jomas ekspertu pieredze un skatījums. Pētījuma datu analīzei tika pielietota tematiskā un kvalitatīvā kontentanalīze.

Pētījumu īstenoja LNB un LU speciālistu komanda: Daina Pakalna, Baiba Holma, Sandra Cīrule, Evija Vjatere, Katrīna Kukaine un Ilze Kļaviņa, kā arī LU studenti. Tas tapis iniciatīvas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Kultūras ministrijas un Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas projekta “Aldus Up – Building Bridges in the Book World” atbalstu.

2025. gada rudenī Latvijas Bibliotēku portālā tiks uzsākta pētījuma popularizēšana rakstu sērijas veidā.

Ar pētījumu pilnā apjomā iespējams iepazīties ŠEIT.

Papildu informācija:
Evija Vjatere
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra vadītāja
evija.vjatere@lnb.lv