Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABAs) 2012 ekspertu komisija, kurā strādāja literatūrfilosofe Ieva Kolmane, dzejniece Liāna Langa, dzejniece un tulkotāja Maira Asare, literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš, literatūrkritiķe Anda Baklāne, dzejniece Ērika Bērziņa, literatūrzinātnieks Pauls Daija, rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska un tulkotāja Mudīte Treimane, izvērtējot visus balvai pieteiktos darbus, lēmusi nominēt darbus piecās kategorijās:

 

labākais dzejas krājums:

1. Ingmāra Balode, alba / Mansards;

2. Pēteris Draguns, Tumšā stundā / Neputns;

3. Inga Gaile, Migla / Mansards;

4. Arvis Viguls, 5:00 / Mansards;

 

labākais prozas darbs:

1. Andra Manfelde, Dzimtenīte / Literatūras kombains;

2. Kristīne Ulberga, Zaļā Vārna / Dienas Grāmata;

3. Egīls Venters, Mainīgā intervence / Dienas Grāmata;

4. Inga Žolude, Sarkanie bērni / Dienas Grāmata;

 

labākais oriģinālliteratūras tulkojums latviešu valodā:

1. Silvijas Brices tulkotais Alfrēda Dēblīna romāns Berlīne. Aleksandra laukums / Zvaigzne ABC (no vācu val.);

2. Guntara Godiņa atdzejotā Heli Lāksonenas izlase Kad gos smej / Mansards (no somu val.);

3. Maimas Grīnbergas tulkotā Jāna Krosa vēsturiskā tetraloģija Stūrgalvības hronika / Jāņa Rozes apgāds (no igauņu val.);

4. Jāņa Krūmiņa tulkotais Johana Volfganga fon Gētes romāns Meistara Vilhelma mācību gadi / Avens un partneri (no vācu val.);

 

labākais Latvijas autora darbs bērniem:

1. Lilija Berzinska, Ziloņu dārzs / Dienas Grāmata;

2. Māris Rungulis, Nekrietnais Alfrēds / liels un mazs;

3. Inese Zandere, Līze Analīze / liels un mazs;

4. Juris Zvirgzdiņš, Kad muzejā iespīd Mēness jeb Tobiass un draugi sargā Rīgas vēsturi / liels un mazs;

 

spilgtākā debija:

1. Ilona Balode, Rīga-Pekina / Zvaigzne ABC;

2. Anna Foma, Jaunā Vāgnera klusēšana / Mansards;

3. Daina Sirmā, Kailsals / Pētergailis;

4. Toms Treibergs, Gaismas apstākļi / Mansards.

 

Laureāti tiks izsludināti un apbalvoti 2013. gada 18. aprīlī plkst. 18.00 – LALIGABAs 2012 svinīgajā ceremonijā Dizaina fabrikā – Rīgā, Slokas ielā 52. Būs arī vairākas ekspertu komisijas un LALIGABAs atbalstītāju speciālbalvas, un sumināsim mūža balvas laureātu. Pirmo reizi laureāti tiks pie dizaina studijas MĀJO veidotām LALIGABAs lampām, kas iemieso ideju par grāmatu kā gaismas simbolu.

 

Balvas ekspertu komisija Mūža balvu Latvijas rakstniecībā 2012 piešķir rakstniekam Albertam Belam (1938).

 

Viens no latviešu literatūras spožākajiem prozaiķiem, saņēmis Valsts Prēmiju literatūrā (1989) par romānu Cilvēki laivās, Barikāžu piemiņas zīmi (1991), Triju Zvaigžņu ordeni (2000). Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs (1999). 22 grāmatu autors.

 

Alberts Bels mūslaiku Latvijas prozā būtībā aizsācis jaunu laikmetu: literatūra ir mistificēta spēle, un tikai no autora ir atkarīgs, kādi noteikumi tiks izvēlēti. Darbu būtiska iezīme – cilvēka psiholoģijas padziļināts tēlojums, indivīda un sabiedrības attiecības, personības nozīme laika maiņās. Pēc Bela romāniem uzņemtas filmas Uzbrukums slepenpolicijai (1974, rež. Oļģerts Dunkers), Šāviens mežā (1983, rež. Rihards Pīks), Būris (1993, rež. Ansis Epners). 2010. gadā izdota literatūrzinātnieču Daces Lūses un Daces Ūdres grāmata Alberts Bels.

 

“Pirmais bezmiega pārņemtais latviešu eksistenciālists, kurš mūsu literatūrā aktualizējis nolemtību, cilvēkam atrodoties savu ribu, savas dzīves un politikas radīto apstākļu būrī, rakstnieks – saucēja balss. Kā seismogrāfs Alberts Bels desmitgadēm ir reģistrējis, kas notiek ar indivīdu un sabiedrību gan totalitārisma, gan kapitālisma apstākļos.”

/Liāna Langa/

 

“Līdzīgu rakstnieku, psiholoģiskā žanra meistaru, latviešu literatūra līdz šim nav redzējusi. Kad pirmo reizi tika publicēts romāns Būris, tas nāca kā jaunums, emocijas, pārdomas, baiļu drebuļi pašam par savu dzīvošanu un sabiedrības skaudrumu. Bezmiegs un Cilvēki laivās sasaucas ar Franca Kafkas Procesu, tikai latviski askētisku, vienkāršāku, ikvienam te saprotamu. Alberta Bela devums latviešu literatūrā – kopš 1972.gada padomju režīma līdz mūsdienām – ir teju nenovērtējams. Gribētos paredzēt, ka jaunie, topošie rakstnieki šodien un nākotnē, pirms meklēs ārzemju literatūras labākos paraugus, ieskatīsies šā ģeniālā latviešu romānista veikumā.”

/Maira Asare/

 

Vairāk un sīkāk par katru nominantu, speciālbalvām, mūža balvas ieguvēju un visu citu no š.g. 4. aprīļa sk. mājaslapā www.laligaba.lv un ziņu portāla www.delfi.lv Latvijas Literatūras gada balvas sadaļā.

 

LALIGABAi nominētās dzejas grāmatas lasīšanai būs pieejamas Vīna Studijās – Elizabetes ielā 10 un Stabu ielā 30. LALIGABAi nominētās grāmatas nopērkamas Jāņa Rozes un citās grāmatnīcās.

 

Š.g. 5. aprīlī plkst. 19.00. Kaņepes Kultūras centrā, Skolas ielā 15 aicinām uz nominēto dzejas darbu lasījumiem.

 

Š.g. 10. aprīlī plkst. 18.00. Kalnciema kvartāla kafejnīcā, Kalnciema ielā 35 uzstāsies nominēto prozas darbu un tulkojumu autori.

 

Visi pasākumi interesentiem pieejami bez maksas.

 

PAR BALVU

 

Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) ir nozīmīgākais gada notikums Latvijas literatūrā, kas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinību izcilākajiem darbiem, kas Latvijas grāmatniecības nozares paspārnē nākuši klajā kārtējā kalendārā gada griezumā. Par balvas norisi kopš 2010.gada kopīgi rūpējas Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja Ventspilī, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Literatūras centrs.

 

Latvijas Literatūras gada balvu atbalsta LR Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Andris Grūtups, Raimonds Gerkens, Jānis Bergs, Vīna Studija, Botāniskais dārzs, Dizaina fabrika, Kaņepes Kultūras centrs, Kalnciema kvartāls, grāmatnīcu tīkls Jānis Roze, Latvijas Universitātes bibliotēka, ziņu portāls www.delfi.lv, www.kulturasdiena.lv, Latvju Teksti, www.ubisunt.lu.lv, Latvijas Avīzes pielikums Kultūrzīmes, www.kultura.lv, žurnāls IR, žurnāls Lilit, 100g kultūras un Latvijas Radio.