Nordplus projekts “Library for all: accept, include, communicate”
Novembra sākumā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Uzziņu un informācijas centra informācijas speciālistes Kristīne Kazāka un Liene Mukāne devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Odenses bibliotēku Dānijā. Par pieredzēto lasiet rakstā Bibliotēku portālam.
Šogad un nākamgad Latvijas Nacionālā bibliotēka piedalās Nordplus projektā Library for All: accept, include, communicate (“Bibliotēka visiem: pieņem, iekļauj, komunicē”) kopā ar Vilnius County Adomas Mickevičius publisko bibliotēku Lietuvā un Odenses bibliotēku Dānijā. Šī projekta galvenais mērķis ir pieredzes apmaiņa un zināšanu papildināšana darbā ar lietotājiem ar īpašām vajadzībām, kā demence, disleksija, redzes traucējumi u.c., lai pielāgotu pakalpojumus viņu vajadzībām un padarītu bibliotēkas apmeklējumu patīkamu.
Pirmais izbraukums projekta ietvaros notika uz Odenses pilsētu Dānijā, kur mums bija iespēja uzklausīt dāņu kolēģu pieredzi darbā ar dažādām lietotāju grupām un veiktajiem pasākumiem Odenses bibliotēkā, lai veidotu atvērtu un pieņemošu vidi gan personām ar īpašām vajadzībām, gan darbotos kā atbalsts neaizsargāto grupu iekļaušanā un mentālās veselības uzturēšanā, kā, piemēram, vientulības gadījumā. Arī bibliotēkai ir nozīmīga loma cilvēku iekļaušanā un socializēšanā, veidojot projektus, aktivitātes, kultūras norises. Tā kā tas arī ir viens no galvenajiem bibliotēkas darba virzieniem Dānijā, arī Odenses bibliotēkā ir diezgan plašs iekļaujošo pasākumu un projektu klāsts. Šajā rakstā apskatīsim dažus no tiem: tos, kuri mūs visvairāk uzrunāja un kuri varētu būtu interesanti arī Latvijas bibliotēkām.
Viens no galvenajiem mērķiem Odenses bibliotēkā – parādīt, ka bibliotēka ir atvērta visiem un ikvienam. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir veidojot tiešsaistes fotobankas, kurās attēlots, ka bibliotēkas apmeklētāji ir dažādu grupu pārstāvji, lai viņus iedrošinātu nākt uz bibliotēku.
Viens no projektiem, realizētiem Odenses bibliotēkā un tās apkārtnē, ir ar mērķi veidot iekļaujošu vidi apmeklētājiem ar demenci un viņu piederīgajiem, kā arī izglītot viņus. Bibliotēkā tiek organizētas mērķgrupai piemērotas kultūras aktivitātes, lai palīdzētu iekļauties sabiedrībā un baudīt kultūras pasākumus, kā, piemēram, “Kultūras klubs” personām ar demenci un viņu piederīgajiem. Tā ietvaros tiek organizētas tematiskas kultūras pastaigas arī ārpus bibliotēkas, apmeklējot izstādes un iepazīstot pilsētu. Bibliotēkas darbinieki, kuri ir sagatavoti un atvērti darbam ar šiem apmeklētājiem, nēsā atpazīstamības simbolu (DementiaFriend).
Apmeklētāji ar demenci vai citiem neredzamajiem funkciju traucējumiem var nēsāt atpazīstamības zīmi – saulespuķu kakla lenti atslēgām, ko var saņemt bibliotēkas informācijas centrā. Šo zīmi atpazīst ne tikai bibliotēkā, bet arī citur Dānijā, šādi norādot, ka personai, kura to nēsā, var būt nepieciešama īpaša palīdzība.
Apmeklējām arī Odenses bibliotēkas darbošanās telpu (maker space), kur ikviens var radoši izpausties, izmantojot daudzveidīgos telpā pieejamos materiālus, kā arī dažāda veida printerus. Arī mēs varējām izmēģināt vienu no printeriem, ar kuru izdrukājām Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas attēlu, papīra vietā izmantojot koku.
Radošajās darba grupās bija iespēja pārrunāt un pārdomāt prezentācijās iegūto un uzzināto un kā šī informācija varētu papildināt mūsu ikdienas darbu bibliotēkā.
Mūs uzrunāja shared reading metode jeb kopīgā lasīšana, ko mums arī bija iespēja izmēģināt praksē. Tās nozīme un mērķis ir socializēšanās, piederības sajūtas veidošanās, daloties domās un emocijās.
Aplūkojām arī tādu tēmu kā viesmīlība bibliotēkā (library hosting) – klientu apkalpošanas principi Odenses bibliotēkā, lai ikviens justos gaidīts. Bibliotēkas kafejnīcā Ordet tiek sniegts sociālais atbalsts: sadarbībā ar sociālo centru, tajā strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām.
Odenses bibliotēkas kolēģi Anne Mette Kragsig Kristensen un Stine Jensen informēja par projektu bezpajumtnieku iekļaušanai sabiedrībā, sadarbībā ar sociālo centru, “Ielas balsis” (Voices of the Street), kura ietvaros minētās grupas pārstāvji vada pilsētā ekskursijas, stāstot par apkārtni, iekļaujot arī savu personīgo stāstu: tas liek justies saprastiem un veido motivāciju izkļūt no pašreizējā stāvokļa, proti, no dzīves uz ielas, uzlabojot un atjaunojot dzīves kvalitāti.
Odenses bibliotēka piedalās trīs gadu (2023.–2025.) starptautiskā projektā, kuru īsteno arī Latvija (Cēsu un Saldus novadi) “Nosūtījums uz kultūras aktivitātēm” (Arts on Prescription) Interreg Baltijas Jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā, kuras mērķis ir radīt jaunu pieeju sabiedrības mentālās veselības un labklājības uzlabošanai. Personas ar vientulību, nomāktības, stresa vai depresijas pazīmēm tiek iesaistītas kopīgās kultūras un radošās grupu aktivitātēs, kuras sastāv no četriem blokiem: mūzika, stāstu stāstīšana, vizuālā māksla, aktivitātes dabā.
Paraugs tam, kā bibliotēkas vēl vairāk varētu darīt materiālus pieejamus personām ar lasīšanas grūtībām, ir Hansa Meinerta vadītā digitālā bibliotēka Nota neredzīgajiem, vājredzīgajiem un personām ar disleksiju. Digitālā bibliotēka sniedz pakalpojumus tikai minētajām grupām, kā arī skolām un universitātēm, palīdzot sagatavot nepieciešamos mācību materiālus, pārveidojot tos nepieciešamajos formātos, kā elektroniskas grāmatas, audiogrāmatas u.c. Pieejama arī lietotne Nota Bibliotek 2.0 (Nota app 2.0), kas sniedz iespēju lasītājam piekļūt grāmatām arī viedtālrunī.
Ar projektu “Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) un bibliotēkas” (Sustainable Development Goals (SDGs) and the Libraries) mūs iepazīstināja Kamilla Geisler. Mērķis – IAM sertifikācijas programma Dānijas bibliotēkām, kas balstās uz ilgtspējīgas attīstības principiem. Sertifikācija ir izveidota, lai stiprinātu bibliotēku lomu iedzīvotāju līdzdalībai aktivitāšu rīkošanā. Projekta galvenie atslēgvārdi: zināšanas, iedvesma, iesaistīšanās, abildība, kopiena, literatūra, pasākumi, pilnvarošana. Kamilla iepazīstināja arī ar galvenajiem projekta darbības procesiem, kas ir bibliotekāru un kultūras darbinieku izglītošana, personālu iesaistīšana plānu izstrādē, nākotnes bibliotēkas principu formulēšana un dalība nacionālās ilgtspējības tīklos.
Lars Hovgaard un Charlotte Dale mums stāstīja par projektu “Bibliotēkas pārņemšana – līdzdalība bibliotēku aktivitātēs” (Library Takeovers – Co Creation in Library Activities). Mērķis – apsvērt jaunas idejas un pieņemt (radošo) haosu, un sasniegt jaunas mērķauditorijas, ar kurām parasti netiek strādāts jeb darīt lietas citādāk, nekā mēs parasti to darām. Bibliotēkas darbinieki sadarbībā ar jauniešu biedrību, kuriem ir veselības problēmas, izveidoja kopīgu pasākumu un fotogrāfiju izstādi bibliotēkas telpās. Pasākuma tēma – jaunieši ar invaliditātes problēmām. Savukārt, bērniem bibliotēkas telpās, tika atļauts spēlēt datorspēles pieaugušo vadībā. Prezentācijas laikā tika sniegti vērtīgi padomi, kā strādāt un veidot pasākumus dažādām mērķgrupām. Projekta vadītāju ieteikumi – meklēt jaunas mērķauditorijas, iesaistīt kolēģus pasākumu rīkošanā, veidot atgriezenisko saiti ar apmeklētājiem un izmantot dizaina domāšanas metodes.
Thomas Langholtz mūs iepazīstināja ar Digitālo iekļaušanu Dānijas bibliotēkās (Digital inclusion in Danish Libraries). Uzsvēra, ka Dānijas bibliotēkās ir augsts digitalizācijas līmenis. Informēja, ka bibliotēkas veido seminārus un vebinārus par digitalizāciju. Stāstīja, ka valsts līmenī ir izveidots digitālais pasts, kur Dānijas pilsonis var saņemt digitālo pastu no Valsts iestādēm, kā arī eID. Savukārt, MitID ir katra iedzīvotāja personīgā atslēga digitālajiem pakalpojumiem Dānijā, tostarp valsts sektora nodrošinātajiem pašapkalpošanās risinājumiem.
Pieredzes apmaiņas ietvaros mums bija iespēja apmeklēt Vollsmose publisko bibliotēku, kas atrodas imigrantu uzturēšanās centrā. Bibliotēkas darbinieki ar daudzveidīgām aktivitātēm, kā, piemēram, sarunas ar personībām, kultūras pasākumi, dāņu valodas apmācības, radošās darbnīcas, cenšas imigrantus integrēt dāņu sabiedrībā. Speciāli šīm lietotāju grupām ir izdalīti plaukti ar izdevumiem dažādās valodās, kā, piemēram, persiešu, turku, somāliešu u.c. Darbinieki ir apmācīti arī pasu izgatavošanā.
Vizītes pēdējā dienā viesojāmies Hansa Kristiana Andersena pasaku pasaulē un viņa dzīves līkločos – rakstnieka dzimtajā mājā un interaktīvajā muzejā.
Galvenie secinājumi – bibliotēka visiem un ikvienam, neatkarīgi no rases, dzimuma un veselības stāvokļa. Ir jādomā, kā piesaistīt bibliotēkā cilvēkus ar īpašām vajadzībām kā demence, disleksija, redzes un dzirdes traucējumi, lai viņi justos kā daļa no sabiedrības. Jādomā par pasākumu aktivitāšu rīkošanu bibliotēkā. Svarīgi būtu apmācīt darbiniekus šo lietotāju grupu apkalpošanā.
Projekts turpināsies 2024. gadā, notiks divas mobilitātes vizītes: februārī kolēģi no Dānijas un Lietuvas viesosies pie mums Latvijā, savukārt, jūnijā – dosimies vizītē pie Lietuvas kolēģiem.
Visi foto no raksta autoru personiskā arhīva.
Informāciju sagatavoja:
Kristīne Kazāka
Uzziņu un informācijas centra informācijas speciāliste
Pakalpojumu departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
kristine.kazaka@lnb.lv
Liene Mukāne
Uzziņu un informācijas centra informācijas speciāliste
Pakalpojumu departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
liene.mukane@lnb.lv