“Mums šodien ir ļoti nozīmīga diena, jo Latvijas Vēstures arhīvam tiek nodoti Latvijas sūtniecības Lielbritānijā dokumenti. Arhīvs ir mūsu nacionālais kultūras mantojums. Tas ir nozīmīgi, ka ĀM politiskais arhīvs nodod Latvijas Vēstures arhīvam, mūsuprāt, vienu no nozīmīgākajiem dokumentu kompleksiem, kas saistās ar sūtniecību Lielbritānijā. Dokumenti aptver laika posmu no 1918. gada, ar nelielu atsauci uz 1917. gadu, līdz pat 1990. gada 4. maijam,” uzrunā sacīja ĀM politiskā arhīva nodaļas vadītāja Iveta Šķiņķe.

 

Šķiņķe pauda, ka arhīviem bīstama ir pārvietošana. “Arī Londonas arhīvs ticis pārvietots vairākas reizes, taču dokumentus ļoti rūpīgi ir glabājuši Londonā. Tad tie ilgi un pēctecīgi sākuši ceļu uz Latviju. Sākot no 1993. gada, kad ĀM saņēma vienu no lielākajām Londonas arhīva daļām, tad 1997. gadā, 2001. gadā, 2011. gadā un 2013. gada oktobrī saņēmām vēl trīs kastes,” minēja Šķiņķe.

 

Arī ĀM valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs pauda gandarījumu par Londonas arhīva nodošanu Latvijas Valsts vēstures arhīva gādībā. “Lielbritānijas arhīvs ir īpašs, tāpat kā Vašingtonas sūtniecības arhīvs, jo mūsu diplomāti Londonā un Vašingtonā bija mūsu valstiskuma sargātāji, valstiskuma sardzē visus garos okupācijas gadus. Mēs šeit, ministrijā, smeļamies iedvesmu, skatoties uz to, ko paveica iepriekšējās paaudzes,” atzīmēja Pildegovičs.

 

Aģentūra LETA novēroja, ka starp vēsturiskajiem dokumentiem bija diplomātu pases, pašu grāmatas, sūtņa Kārļa Zariņa piezīmes un citas vēstures liecības.

ĀM arhīva speciālisti pakāpeniski sakārtojuši sūtniecības Londonā lietas nodošanai Latvijas Valsts vēstures arhīvam. Izveidoti saraksti ar vairāk nekā 6000 lietu. Arhīvā esošie dokumenti atspoguļo sūtniecības darbību no tās pirmsākumiem, Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā. Atsevišķi tiks nodotas sūtnim Kārlim Zariņam 1940. gada 23. maijā nosūtītās Latvijas Ministru kabineta 1940. gada 17. maija ārkārtējās pilnvaras. Sūtniecības Lielbritānijā arhīvs būtiski papildinās Latvijas Nacionālā arhīvā esošos Latvijas diplomātijas un ārlietu vēstures dokumentu fondus.

 

Pamatu sūtniecības Londonā arhīvam (“Londonas arhīvs”) izveidoja Zigfrīds Anna Meierovics, kas ar Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pilnvaru ieradās Londonā 1918. gada septembrī. Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība Londonā sāka darboties 1918. gada 11. novembrī, kad Lielbritānija atzina Latvijas pastāvēšanu “de facto”. Sūtniecības dokumentu kopums aptver laikposmu no 1918. gada līdz 1990. gadam.

 

Londonā esošais sūtniecības arhīvs pārvietots vairākas reizes – 1925. gadā un 1971. gadā, sūtniecībai pārejot uz jaunu namu, savukārt 1985.gadā, kad nācās atbrīvot sūtniecības ēku, arhīva lielāko daļu izvietoja Daugavas Vanagu īpašumā “Straumēni” Anglijas vidienē.

 

ĀM arhīvs sūtniecības Londonā dokumentus sāka saņemt 1993. gada beigās. Lietu pārvešana notika pakāpeniski un ilgākā laika periodā. Pateicoties Lielbritānijas Latviešu dokumentācijas centra un arhīva vadītājai Inesei Auziņai-Smitai un vēstniecības Lielbritānijā pirmajai sekretārei Ievai Jirgensonei, vēl šī gada oktobrī arhīvs saņēma sūtījumu no “Straumēniem” ar vērtīgiem dokumentiem par sūtniecības Londonā pirmajiem soļiem diplomātijā.