Pateicoties tam, ka grāmatu ražošana notiek augstā līmenī, tās no Latvijas nonāk ne tikai Eiropas, bet arī Krievijas tirgū.

 

Viņasprāt, tas ir mīts, ka drukātās grāmatas popularitāte samazināsies. Lai arī pasaules un Latvijas pieredze rāda, ka grāmatu tirāžas skaits samazinās, tomēr ar katru gadu pieaug grāmatu nosaukumu skaits.

 

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača minēja, ka kopš 90.gadiem poligrāfijā ir noticis milzīgs lēciens uz priekšu. Ja pirms 20 gadiem par tipogrāfijas varoņdarbu tika uzskatīta labi iespiesta grāmata, tad mūsdienās jau ikviens sagaida, ka grāmata būs skaista un glīti noformēta.

 

Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece Dzidra Šmita klāstīja, ka 90.gados pie lasītājiem nonāca pilnīgi citas grāmatas, jo tās bija grāmatas, kas krita ārā no vākiem, un ar caurspīdīgām lapām, savukārt, ja grāmatā tika iekļauta fotogrāfija, tad tajā bija grūti atpazīt portretēto cilvēku.

 

“Tagad grāmatām ir pilnīgi cita kvalitāte. Grāmatas ir kļuvušas par mākslas priekšmetu. Mūsdienās lasītājam ir augstākas prasības pret grāmatu kvalitāti, nekā tas bija agrāk. 90.gadu sākumā galvenais bija dabūt tekstu, bet tagad situācija ir mainījusies un īpaši tiek vērtēts grāmatas vizuālais izskats, padarot grāmatu par mākslas un dizaina priekšmetu,” sacīja Šmita.

 

Katru gadu grāmatu izdevēji izdevumus piesaka grāmatu mākslas konkursam “Zelta ābele”, kā arī ik gadu grāmatas tiek izvirzītas starptautiskiem konkursiem, kur gūst augstus novērtējumus.

 

Jau ziņots, ka grāmatu mākslas konkursam “Zelta ābele 2012” nominētas 44 grāmatas no 19 izdevējiem. Šogad aprit 20 gadi, kopš tiek rīkots “Zelta ābeles” konkurss, un šogad balvas tiks sadalītas deviņās nominācijās, nosakot uzvarētāju “Dzejas”, “Prozas”, “Dokumentālo izdevumu”, “Dzejas bērniem”, “Prozas bērniem”, “Zinātniskās grāmatas bērniem”, “Uzziņu literatūras”, “Mācību grāmatas” un “Mākslas izdevumu” nominācijā.

 

Kā ik gadu, arī šoreiz balva tiks sasniegta par mūža ieguldījumu. Balva par mūža ieguldījumu grāmatniecībā tiks piešķirta grāmatniecības pētniekam Ojāram Zanderam. Kā minēja Pugača, Zanders bijis ļoti radošs un visas viņa radītās grāmatas var uzskatīt par nozīmīgu kultūrvēsturisku notikumu.