Miniatūrgrāmatas ir mazformāta izdevumi, kuru izmēri (augstums, platums) nepārsniedz 10 centimetrus (100×100 mm pēc padomju standartiem, 76,2×76,2 mm pēc starptautiskajiem standartiem). Tādus "mazuļus" ir gan sarežģīti izgatavot (filigrāno salikumu pavairo galvenokārt fotomehāniski), gan grūti lasīt (mazizmēra burti). Tādēļ šos nelielā metienā izdotos "retumus" iecienījuši galvenokārt kolekcionāri un grāmatu mīļotāji. Tādēļ arī miniatūrizdevumu bibliotēku krājumos nav daudz.
Mazformāta rokraksta grāmata minēta jau romieša Plīnija rakstos mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Pirmā iespiestā miniatūrgrāmata "Diurnalium" (reliģisku tekstu kopojums, 65×94 mm) tapusi Maincā 1492. gadā. Holandieša C. van Langes dzejolis satilpis pat 12×8 mm formātā (1674. g. Amsterdamā). LNB vismazākā grāmatiņa ir "The Lord`s Prayer" (tēvreize septiņās valodās, 5×5 mm, izdošanas vieta un laiks nav zināms ). Bet "pasaules rekordists" šobrīd ir līdzīga satura darba 1981. gada Tokijas izdevums (1,4×1,4 mm).
Tādēļ īpaši uzteicama ir Cēsu Centrālās bibliotēkas iniciatīva – miniatūrgrāmatu kolekcijas izveide un pieejamības nodrošināšana ar speciālu datortehniku aprīkotā telpā (palielināts teksts lasāms uz ekrāna). Interesentus Cēsīs gaida vairāk nekā 560 mazo grāmatiņu, pirktu un dāvinātu: viena no vecākajām – Bokačo "Dekamerons" (izdota 1861. g. Florencē), mazākā – "Manas pamattiesības Eiropā" (32×24 mm), starp vērtīgākajām – 20. gadsimta 40. gadu trimdas izdevumi latviešu valodā (sk. www.biblioteka.cesis.lv sadaļu "Katalogs").
Par miniatūrizdevumu vēsturisko attīstību, tehniskajiem un estētiskajiem eksperimentiem to izveidē, kā arī pieejamību Latvijas bibliotēkās stāstīs LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas galvenā bibliogrāfe Lilija Limane.
 
Zviedru laiku sākumā, 1631. gadā, Rīgā tika nodibināta akadēmiskā ģimnāzija – trīsgadīga mācību iestāde (būtībā Domskolas augstākās klases), kas darbojās līdz 1710. gadam (ar pārtraukumu 1656.–1678. g.). Tajā dominēja teoloģija, daļēji jurisprudence, beigu posmā arī eksaktās zinātnes, strādāja vairāki kompetenti profesori. (Interesanti, ka ar šīs ģimnāzijas dibināšanu Latvijā pirmoreiz tika lietots jēdziens profesors.) Pēc Rietumeiropas parauga Rīgas akadēmiskajā ģimnāzijā tika rīkoti publiski disputi, profesoru un skolnieku priekšlasījumi, kas iespiestā veidā diezgan lielā skaitā saglabājušies līdz mūsdienām: apmēram 90 vienības ir LNB, apmēram 40 vienības – Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā.
Šīs disputācijas – mācību noslēguma darbi, ko skolnieki rakstīja kopā ar kādu no profesoriem un pirms priekšāstādīšanas izdalīja klausītājiem, – tapušas latīņu vai vācu valodā, iespiestas quarto formātā uz 4–15 lapām (parasti 18x14cm). Ģimnāzijas sākumposma disputācijas grāmatā sakopojis profesors Johans Brēvers (izdota Frankfurtē 1655. g.).
LNB nesen sākta šo vērtīgo kultūrvēsturisko darbu padziļināta pētniecība. Tie sniedz ieskatu ne vien Rīgas akadēmiskās ģimnāzijas zinātniskajās ievirzēs (teoloģija, filozofija, ētika, loģika, dabaszinātnes u.c.), bet arī audzēkņos – 17. gs. vidus – 18. gs. sākuma Rīgas inteliģences pārstāvjos, Latvijas un Eiropas intelektuālās domas vēsturē.
Par šiem unikālajiem materiāliem stāstīs LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas galvenā bibliogrāfe Renāte Berga. Uz tikšanos "Gūtenberga galaktikas" sanāksmē 12. novembrī!
 
 
 
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku pētniecības un informācijas nodaļa
Tālr.: 67312776