Atbalsta saņēmēji Latvijā uzsver, ka no vienas puses, – notikusi tehniska atbalsta programmu apvienošana, bet no otras, – jaunā sistēma būšot vienkāršāka un mazām organizācijām draudzīgāka, turklāt kultūrai iecerēts lielāks kopējais finansējums.

 

Atbalstīs kino, kultūras un radošās nozares

 

Pērnā gada izskaņā Eiropas Parlamenta (EP) apstiprinātā programma “Radošā Eiropa” atbalstīs kultūras un radošās nozares, kā arī kino. “Radošā Eiropa” atbalstīs māksliniekus, kultūras un audiovizuālās nozares profesionāļus un organizācijas tādas jomās kā izpildītājmāksla, tēlotājmāksla, izdevējdarbība, kino, televīzija, mūzika, starpdisciplinārā māksla, kultūras mantojums un videospēļu izstrāde. Finansējums nodrošinās iespēju darboties visā Eiropā un attīstīt digitālajā laikmetā nepieciešamās prasmes. Viens no “Radošās Eiropas” mērķiem ir arī jaunu auditoriju atrašana Eiropas kultūras darbiem citās valstīs, tādējādi programma sniegs ieguldījumu arī kultūru un valodu daudzveidības aizsardzībā Eiropā. Programmā sola koncentrēties uz izaicinājumu pārvarēšanu. Pašlaik globalizācijas un digitālo tehnoloģiju lomas palielināšanās ir mainījusi arī to, kā tiek radīti darbi kultūrā. Arvien biežāk arī to izplatīšana var notikt internetā, tādējādi mainās uzņēmējdarbības modelis.

 

Programmu paredzēts sākt ar nākamo gadu. Tās budžets 2014.- 2020.gadam būs 1,46 miljardi eiro. Tas ir par 9% vairāk nekā iepriekš programmās “Kultūra” un “Media”. 2014. gadā būs pieejams finansējums 170 miljonu eiro vērtībā.

 

“Radošās Eiropas” programmas finansējuma palielinājuma rezultātā arī Latvijas organizācijas varēs iegūt lielāku finansējumu, tomēr programmā nav noteiktu valstu kvotu. Latvijas organizācijas piedalās konkursā kopā ar citām Eiropas valstīm. Finansējums, ko Latvijas iegūs no programmas, būs atkarīgs no Latvijas organizāciju veiksmes konkursos.

 

Lai gan pašlaik pastāvošās ES atbalsta programmas “Kultūra” un “Media” apvienos, lai palielinātu sadarbību starp nozarēm, “Radošajā Eiropā” saglabāsies apakšprogrammas ar tādiem pašiem nosaukumiem. Apakšprogramma “Media” nodarbosies ar audiovizuālo nozari, bet “Kultūra” – citu kultūras un radošo jomu vajadzībām.

 

Programma “Media” paredz atbalstu ES filmu un audiovizuālās industrijas projektiem to attīstīšanas stadijā, kā arī pabeigto darbu izplatīšanā un popularizēšanā. Nākamajā gadā būs arī jaunas iniciatīvas. Speciāli tiks atbalstīta auditorijas attīstība un filmu lietošanas prasmes. “Media” atbalsts būs pieejams starptautiskiem kopražojumu fondiem un video spēļu attīstīšanai.

 

“Kultūra” no desmit projektu veidiem tiks vienkāršota uz četriem. Lai stiprinātu kultūras un radošo nozaru spēju sadarboties starptautiskā mērogā, viens no projektu veidiem būs transnacionāli sadarbības projekti. Tajā veicinās kultūras un radošo darbu, kā arī nozaru pārstāvju mobilitāti. Atbalsts tiks sniegts arī Eiropas platformu veidošanai, kuras gan veicinās jaunu talantu izaugsmi, gan nodrošinās transnacionālo mobilitāti. Atbalsts Eiropas tīkliem paredzēts, lai radītu plašu ietekmi uz Eiropas kultūras un radošo nozaru pārstāvjiem. Lai atbalstītu kultūras un valodu daudzveidību un uzlabotu literāro darbu pieejamību un paplašinātu auditoriju, finansējums tiks piešķirts arī literatūras tulkošanas projektiem.

 

Programmā “Radošā Eiropa” būs ietverts arī starpnozaru novirziens. Tajā, pirmkārt, veicinās mazo uzņēmēju iespēju iegūt kredītus. Finanšu garantiju mehānismu sāks īstenot 2016.gadā. Starpnozaru novirziens sniegs arī atbalstu pētījumiem, analīzei un datu vākšanai, lai uzlabotu politikas veidošanai nepieciešamo informācijas bāzi. Finansējumu saņems arī projekti, kuri veicina sadarbību starp audiovizuālo un citām kultūras un radošajām nozarēm, ka arī “Radošās Eiropas” biroji, kas sniedz palīdzību.

 

“Media” pieprasīts finanšu avots Latvijā

 

Laikā, kad Latvijā atbalsts kino nozarei ir kritisks, “Media” ir nākamā loģiskā vieta, kur meklēt finansējumu, aģentūrai LETA stāstīja “Media Desk” vadītāja Lelde Ozola. Latvija “Media” programmā darbojas kopš 2002. gada. Visā tās pastāvēšanas laikā atbalstīti 219 dažādi projekti gandrīz 5 miljonu eiro vērtībā.

 

“Media” programmā ir dažādas atbalsta apakšprogrammas. Viena no populārākajām ir atbalsta iegūšana filmu projektu izstrādē. Ozola pastāstīja, ka tā ir nauda, kuru filmu veidotāji iegulda filmas projektā līdz brīdim, kad viss ir uzlikts uz papīra. Šis atbalsts esot arī veicinājis izpratni par šī izstrādes procesa svarīgumu. Pirms šāda finansējuma piešķiršanas tik daudz neesot domāts par darba, kas notiek pirms filmēšanas, nozīmīgumu.

 

Populāra esot arī apakšprogramma, lai iegūtu atbalstu citu Eiropas filmu izplatīšanai. Ozola norādīja, ka ļoti lielu daļu Eiropas filmu, ko redzam kinoteātros, ir atbalstījusi šī programma.

 

“Media” atbalstu līdz šim gadam saņēma arī festivāli “Baltijas pērle” un “Arsenāls”, kuri diemžēl paputējuši. Finansējumu saņem arī dokumentālo filmu forums, kurā satiekas filmu veidotāji un finansētāji. Forums 2013. gadā notika jau 17. reizi. Kinoteātris “K.Suns” paspēja iegūt finansējumu, lai digitalizētu filmu rādīšanu. “Radošās Eiropas” programmā tas vairs nebūs iekļauts, jo ir pretrunā ar programmas mērķiem attīstīt radošās idejas un pievērst uzmanību saturam. Lai gan digitalizācija ir ļoti nepieciešama visos Latvijas kinoteātros, jo jaunās filmas tiek izplatītas digitālā formā, tas ir tehnisks atbalsts, lai varētu notikt kinoteātra darbs, par problēmām kino nozarē stāstīja Ozola.

 

Programmā “Kultūra” lielākā problēma – pašu līdzfinansējums

 

ES kultūras kontaktpunkta nodaļas vadītāja Laura Turlaja pastāstīja, ka “Kultūras” programmā problēma vienmēr ir bijis paša līdzfinansējums, jo programma nosedz tikai pusi no projekta tēriņiem. Līdz “Radošajai Eiropai” esot bijis arī noteikts minimālais projekta finansējums, kas dalībniekam jānosedz, – 50 000 eiro. Nākot pretī mazo valstu lūgumam, vismaz uz nākamo gadu šāda minimālā likme neesot noteikta, kas atvieglos pieteikšanos mazākām organizācijām. Situācija esot bijusi kritiska tieši krīzes laikā, kad pieteikumu skaits būtiski palielinājās. Lai gan Kultūras ministrija palīdzēja nosegt daļu no projekta līdzfinansējuma, izdalot to uz lielo skaitu cilvēku, atbalsta summas bijušas salīdzinoši nelielas.

 

No šīs programmas visbiežāk finansējumu Latvijā ieguvušas katras nozares vadošās nevalstiskās organizācijas. Skatuves mākslā finansējumu vairākkārt ieguvis Jaunā Rīgas teātra institūts, mūzikā – biedrība “Skaņu mežs” un Latvijas Radio koris. Finansējumu ieguvis arī Laikmetīgās mākslas centrs. Turlaja stāstīja, ka Latvijas organizācijas finansējumu visbiežāk projektā iegūst kā partneri. Tas esot vieglāk gan finansiāli, gan projekta administrēšanas ziņā. Visvairāk projektu tiekot atbalstīts Rīgā, bet ir daži paraugi arī reģionos, piemēram, Ventspils Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja. Veiksmīgi konkursā esot startējušas arī Latvijas izdevniecības, lai saņemtu finansējumu grāmatu tulkošanai latviešu valodā.

 

Latvijas organizācijas ir piedalījušās projektos, kuri kopā ir saņēmuši 25 miljonu eiro finansējumu, bet Latvijas organizācijas kā vadošie partneri saņēmuši 2,5 miljonus eiro. Turlaja skaidroja, ka trīspusējos projektos ir grūti saprast to, cik tieši naudas ir piešķirts Latvijas organizācijai, tāpēc nav iespējams pateikt to, cik tieši Latvija ieguvusi no programmas. Turlaja norādīja, ka laba tendence esot tā, ka tiek atbalstīts katrs trešais Latvijas organizāciju iesniegtais projekts, kas ir augstāks rādītājs nekā vidēji Eiropā.

 

“Radošā Eiropā” vienkāršāka projektu iesniedzējiem

 

Ozola norādīja, ka, viņasprāt, kultūras atbalsta programmu apvienošana galvenokārt notikusi administratīvi. Viņa norādīja, ka tie, kas pieteiksies līdzekļiem no programmas, iespējams, nemaz neievēros pārmaiņas. Latvijā palikšot pat divi biroji, kaut arī zem viena – “Radošās Eiropas” – nosaukuma. Ozola atzina, ka labāk sarežģījumus veidot administratīvajā līmenī, nevis lietotājiem. Ozola gan atzīmēja, ka digitalizācija tomēr satuvina šīs nozares, tātad to apvienošanai ir pamatojums.

 

Turlaja savukārt uzsvēra, ka programmā “Radošā Eiropa” EK centusies vienkāršot projekta konkursu sistēmu. EK mēģinot arī mazināt birokrātiju programmā. Arvien vairāk pieteikumu varēšot nosūtīt elektroniski. Turlaja norādīja, ka, risinot digitalizācijas un tirgus sadrumstalotības problēmas, satuvinās gan audiovizuālā, gan citas kultūras nozares. Arī jaunu auditoriju meklēšanas vajadzība attieksies uz visām kultūras nozarēm.